Enerģijas efektīvas izmantošanas nozīme

 

Mūsdienās, salīdzinot ar pagājušā gadsimta vidu, strauji mainījusies attieksme pret enerģijas ieguvi un tās izmantošanu. Ja, piemēram, pagājušā gadsimta vidū par draudošajām vides problēmām runāja tikai daži vides aktīvisti, tad mūsdienās nevienam vairs nav šaubu par fosilā kurināmā izmantošanas bīstamības faktoriem attiecībā uz vidi un cilvēkiem. Ik pa laikam plašsaziņas līdzekļos parādās ziņas par sprādzieniem ogļu šahtās vai naftas noplūdēm okeānā. Ar šādiem riskiem ir jārēķinās, ja vēlamies izmantot fosilos kurināmos. Taču – vai tā tam ir jābūt? Var izvēlēties arī alternatīvu ceļu, proti, izmantot atjaunojamos energoresursus (AER). Priekšrocības ir acīmredzamas: tie ir neizsmeļami vai gandrīz neizsmeļami, tie ir daudz saudzīgāki pret vidi nekā fosilie kurināmie un, teorētiski, to cenām attiecībā pret fosilo kurināmo cenām tuvākajā laikā vajadzētu kļūt arvien zemākām. Taču, lai pēc iespējas īsākā laikā būtu iespējams pāriet uz AER, nepieciešams samazināt enerģijas kopējo patēriņu, kam būtu jābūt visas enerģētikas politikas pamatā. Jo mazāk enerģijas tiek izmantots, lai nodrošinātu tādu pašu preču un pakalpojumu daudzumu nemainīgā kvalitātē, jo labāk. Efektīva enerģijas izmantošana uzlabo reģiona konkurētspēju – ar mazāku resursu patēriņu iespējams sasniegt līdzvērtīgus rezultātus, kas samazina gala produkta ietekmi uz vidi un tā cenu. Mājsaimniecībās tas nozīmētu zemākas izmaksas par patērētās enerģijas daudzumu, tādējādi ģimenei atliktu brīvi līdzekļi, ko izmantot kopīgas atpūtas organizēšanai vai mājokļa uzlabošanai, lai panāktu vēl augstākus energoefektivitātes rādītājus.

Enerģijas ikdienas patēriņš dažādu iedzīvotāju slāņu starpā var būt ļoti atšķirīgs. Tas galvenokārt ir atkarīgs gan no enerģijas izmantošanas paradumiem, proti, vienu un to pašu darbību iespējams veikt, izmantojot lielāku vai mazāku enerģijas daudzumu, gan arī no iekārtām, kuras tiek izmantotas. Tāpēc, izvēloties piemērotākos enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumus, nepieciešams izvērtēt, cik daudz finanšu līdzekļu var atvēlēt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai un kādi būtu piemērotākie pasākumi konkrētās mājsaimniecības vajadzībām.

Energoefektivitātes pasākumi turpmāk rakstā tiks iedalīti pēc finanšu līdzekļiem, kurus nepieciešams ieguldīt, lai sasniegtu enerģijas patēriņa samazinājumu. Pirmajā grupā iedalīti pasākumi, kuru īstenošanai nav nepieciešami nekādi finansiālie ieguldījumi un tie ir īstenojami tikai ar ikdienas paradumu maiņu. Otrajā grupā iedalīti pasākumi, kuru īstenošanai būtu nepieciešams ieguldīt salīdzinoši nelielus finanšu līdzekļus, trešajā grupā aprakstīti tie pasākumi, kuru īstenošanai nepieciešami gan ievērojami ieguldījumi, gan attiecīgās jomas eksperta klātbūtne.

Panākumi, kuru īstenošanai nav nepieciešamas nekādas investīcijas

Šādi pasākumi visbiežāk ir saistīti ar paradumu maiņu. Ikdienā sekojot līdzi saviem un savas ģimenes locekļu ieradumiem, viegli saskatīt vairākus momentus, kad var izmantot mazāku enerģijas daudzumu, nekā ierasts. Šīs darbības ir salīdzinoši viegli izpildāmas, taču, lai to izpilde sniegtu vērā ņemamu finansiālu efektu, tām jākļūst par ikdienas sastāvdaļu, nevis par iedvesmas brīžos veiktu pienākumu.

Daži piemēri:

  • mazgājot traukus, ūdeni izmantojiet tikai trauku saslapināšanai un skalošanai, pārējā laikā vēlams ūdeni netecināt. Tīrot zobus vai mazgājot rokas (vai zinājāt, ka rokas jāziepē 20 sekundes?), aizgrieziet ūdens krānu. Tā ietaupīsit ne tikai ūdeni, bet arī siltumenerģiju;
  • neizgaismojiet lieki tās telpas, kurās neatrodaties. Tādā veidā ietaupīsit elektroenerģiju;
  • ledusskapi turiet atvērtu, cik iespējams, īsāku laiku. Tas ne tikai samazinās elektroenerģijas patēriņu, bet arī uzlabos ledusskapja darbību;
  • dodoties prom no mājām uz ilgāku laiku, atvienojiet no rozetes visas elektroierīces, lai ietaupītu to enerģijas daudzumu, kurš tiktu patērēts, ierīcēm esot gaidīšanas režīmā;
  • ziemā ieteicams telpas vēdināt retāk, bet ilgāku laiku, nevis bieži un ar īsākiem laika intervāliem;
  • ziemas laikā nežāvējiet veļu uz radiatoriem, jo liels siltuma daudzums tiks patērēts veļas žāvēšanai, nevis telpas sildīšanai, kā arī der pārliecināties, ka radiatori netiek aizklāti ar aizkariem vai mēbelēm;
  • lai taupītu siltumenerģiju, noregulējiet zemāku temperatūru iekštelpās. Labi rezultāti ir apkures jaudas samazināšanai guļamistabā pa dienu un dzīvojamajās telpās pa nakti, kā arī temperatūras samazināšanai, dodoties no mājas prom uz visu dienu. Siltumenerģijas zudumi ir atkarīgi arī no temperatūru starpības, proti, jo augstāka ir iekštelpu un āra gaisa temperatūru starpība, jo lielāki siltuma zudumi.

Šeit uzskaitīta tikai neliela daļa no iespējām, kā bez papildu ieguldījumiem samazināt enerģijas patēriņu. Taču bieži vien tieši šos pasākumus ilgstoši īstenot ir visgrūtāk, jo tas jādara ik dienas un tam ir nepieciešams augsts motivācijas līmenis. Lai vieglāk pierastu pie pārmaiņām, sākumā mājoklī ieteicams izvietot atgādinājumus par efektīvu enerģijas izmantošanu. Ar laiku enerģijas u.c. resursu taupīšana kļūs par ieradumu un pašsaprotamu lietu!

Pasākumi, kuru īstenošanai nepieciešami nelieli finansiāli ieguldījumi

Pasākumi, kuros nepieciešams ieguldīt arī nelielus finanšu līdzekļus, ir labi no tāda viedokļa, ka šādi, īpaši nemainot savus enerģijas lietošanas paradumus, var iegūt pamanāmu ietaupījumu, turklāt šādu pasākumu īstenošanai parasti nav nepieciešamas nekādas specifiskas zināšanas.

Daži padomi:

  • kvēlspuldžu nomaiņa pret kompaktajām luminiscences jeb tā sauktajām ekonomiskajām spuldzēm. Vispirms nepieciešams iepazīties ar šo spuldžu specifikāciju un izvēlēties sev vispiemērotāko modeli;
  • ūdens maisītāju aprīkošana ar ūdens aeratoriem. Tādējādi ūdens tiek bagātināts ar skābekli un spēcīgas ūdens plūsmas nodrošināšanai patērē mazāku ūdens daudzumu;
  • iegādājieties pagarinātājus ar izslēgšanas slēdzi. Tad, izejot no mājokļa vai pa nakti, ar vienu klikšķi varēsit izslēgt visas elektroiekārtas un izvairīties no elektroenerģijas patēriņa gaidīšanas režīmā;
  • iegādājieties elektroenerģijas skaitītāju. Šāda iekārta ir ievietojama ķēdē starp kontaktu sienā un elektroierīci un palīdz gūt priekšstatu, cik daudz elektroenerģijas patērē katra ierīce, un izdarīt secinājums par iespējamajiem enerģijas ietaupījumiem;
  • dārza apgaismojumam ieteicams izmantot gaismas ķermeņus, kuri aprīkoti ar LED spuldzēm un saules fotoelementiem.

Šos pasākumus apvienojot ar ikdienas ieradumu maiņu, ir iespējams panākt vērā ņemamus ietaupījumus. Iesaku turpmāk iegādāties tikai energoefektīvas iekārtas, jo pārmaksa, kas rodas, izvēloties šādu iekārtu, nevis analoģisku iekārtu ar augstāku enerģijas patēriņu, pa-rasti atmaksājas salīdzinoši īsā laika posmā. Piemēram, ja pienācis laiks mainīt ūdens boileru, rūpīgi izdomājiet, cik liels tā tilpums jums būtu optimāls, jo turēt siltu ūdeni 50 l tvertnē ir daudz lētāk nekā 150 l.

Pasākumi, kuru īstenošanai nepieciešami lieli finansiāli ieguldījumi

Šie pasākumi parasti sniedz vislielākos enerģijas patēriņa ietaupījumus, taču, tā kā tie ir samērā dārgi, vispirms ir vēlams aprēķināt aptuveno atmaksāšanās periodu, lai noskaidrotu, vai pārmaiņas būs ekonomiski pamatotas. Un nevajag piemirst, ka bez ievērojama enerģijas patēriņa ietaupījuma paaugstinās arī mājokļa tirgus vērtība un uzlabojas iekštelpu komforta līmenis.

  • Ēkas ārējās fasādes siltināšana un logu nomaiņa. Tiek samazināti zudumi caur ēkas sienām un logiem, tāpēc pietiek ar mazāku siltuma daudzumu.
  • Atjaunojamo energoresursu izmantošana. Ja mājsaimniecības apkurei tiek izmantots fosilais kurināmais, ir vērts padomāt par pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem. Nomainot gāzes vai mazuta apkures katlu ar, piemēram, granulu katlu, iespējams ne tikai samazināt oglekļa dioksīda emisijas, bet arī samazināt apkurei nepieciešamos izdevumus. Uz ēkas jumta var novietot saules kolektoru, kurš saulainā laikā spēj nodrošināt ar karsto ūdeni.
  • Uz radiatoriem var uzstādīt automatizētus elektroniskos termostatus, tādējādi būs iespējams regulēt telpas temperatūru un katrai telpai atsevišķi pielāgot savu temperatūras režīmu. Telpās, kurās ziemas laikā uzturaties reti, iespējams uzstādīt minimālo temperatūru, savukārt dienas laikā, kad mājoklī neviena nav, minimālu temperatūru ieteicams noregulēt visā mājoklī.
  • Tumšu vietu izgaismošanai mājoklī ieteicams izmantot gaismas tuneļus. Tā iespējams nodrošināt ar dienas gaismu tās vietas, kurās nav iespējams izbūvēt logus – gaiteņos, pieliekamajos skapjos, vannas istabās utt.
  • Pietiekami efektīvi nosiltināt visu apkures sistēmu un izvairīties no siltuma zudumiem caur karstā ūdens un apkures sistēmas cauruļvadiem.
  • Termisko tiltu novēršana. Caur termiskajiem tiltiem (piemēram, jumta un sienu, starpstāvu pārsegumu saskares vietas) notiek nepārtraukta, pastiprināta siltuma noplūde.

Izveido savu enerģijas ietaupījumu kontu

Pirms ķeraties pie radikālām pārmaiņām, rūpīgi izvērtējiet izdevumus un ieguvumus. Ja darbi nav steidzami, tad ļoti liela nozīme ir atmaksāšanās laikam, jo tas netieši norāda uz ieguldīto līdzekļu un ietaupītās enerģijas attiecību. Svarīgi pirms mājokļa energoefektivitātes uzlabošanas veikt enerģijas patēriņa monitoringu, lai vēlāk saprastu, tieši kādi pasākumi ir visvairāk ietekmējuši kopējo enerģijas patēriņu un kā dažādas pārmaiņas iedzīvotāju uzvedībā ietekmē kopējo enerģijas patēriņu. Visērtāk to izdarīt, enerģijas patēriņa datus ievadot projekta «Eiropas iedzīvotāju klimata kauss» ietvaros pieejamajā bezmaksas programmā «Enerģijas ietaupījumu konts». Ar «Enerģijas ietaupījumu kontu» jau šodien ir iespējams gūt priekšstatu par to, kādai vajadzētu izskatīties nākotnes enerģijas patēriņa uzskaitei. Ievadot savas mājsaimniecības enerģijas patēriņa datus, tiek izveidots personalizēts profils un sniegtas katram gadījumam atsevišķi pielāgotas enerģijas patēriņa tendences un noteiktas optimālās enerģijas patēriņa vērtības un saistītās izmaksas. Ir pierādīts, ka, pievēršot papildu uzmanību enerģijas izmantošanas paradumiem, ir iespējams ievērojami samazināt savu enerģijas patēriņu. Nav nozīmes maksāt par enerģiju, kas vienkārši izplēn gaisā un nelietderīgi pazūd.

Projekts «Eiropas iedzīvotāju klimata kauss» ir veidots kā sacensība starp vairākām Eiropas valstīm, un tās mērķis ir pēc iespējas vairāk ietaupīt enerģiju un samazināt CO2 emisijas atmosfērā, pārspējot pat ES uzstādīto 20% samazinājumu līdz 2020. gadam.

Enerģijas patēriņa regulāra un kvalitatīva uzskaite pavisam drīz kļūs par ikdienas sastāvdaļu. ES popularizē viedo tīklu izveidi, lai visiem enerģijas patērētājiem – kā lieliem uzņēmumiem, tā arī mājsaimniecībām – tiktu sniegtas lielākas iespējas ietekmēt savu reālo enerģijas patēriņu un izmaksas, kā arī lai tiktu uzlabota enerģijas piegādes drošība un samazināti zudumi. Rēķiniem par patērēto enerģijas daudzumu ir jābūt detalizētākiem, tiem jāattēlo papildu informācija par enerģijas patēriņa tendencēm. Šāda enerģijas uzskaite un rēķinu forma, pēc ES domām, nākotnē varētu sniegt ievērojamu enerģijas ietaupījumu, jo tiek likvidēta barjera starp enerģijas piegādātāju un patērētāju.

Vairāk informācijas par «Eiropas iedzīvotāju klimata kausu» un «Enerģijas ietaupījumu kontu» – projekta oficiālajā interneta vietnē http://lv.theclimatecup.eu •

 

Kristaps Kašs,
SIA «Ekodoma» projektu asistents