140 miljoni zaļākai dzīvei

2006. gada 12. aprīlī Latvija pieņēma lēmumu par iesaistīšanos starptautiskajā emisiju tirdzniecībā atbilstoši Kioto protokola nosacījumiem. Šoruden apritēja divi gadi, kopš Klimata pārmaiņu finanšu instruments (KPFI) aktīvi strādā – finansē ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektus gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā, tehnoloģiju, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, attīstīšanu un ieviešanu, kā arī integrētos risinājumus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai. Pasaules Bankas eksperti Latvijas KPFI atzinuši par vienu no labākajiem un progresīvākajiem mehānismiem, kas ļauj sabalansēt vides aizsardzības problēmu risināšanu ar ieguldījumu ekonomikā, tādējādi nodrošinot gan labākus rādītājus vides aizsardzībā, gan stimulējot un dodot iespēju attīstīties vietējam biznesam.

Izrādās, ka Latvija ir pirmā valsts, kas visus 140 miljonus latu, kuri iegūti, pārdodot izmešu kvotas, iegulda projektos, kuru mērķis ir CO2 izmešu samazināšana. VARAM organizētie konkursi ir atbalsts pašvaldībām ēku renovācijai, ielu apgaismojumam u. c. Tādējādi ir atjaunotas 222 ēkas, kuru renovācijā pašvaldības piedalījās ar 15% līdzfinansējuma, bet 85% apmaksāja valsts. Uzņēmēji piedalījās konkursos par energoefektivitātes pasākumiem ražošanas ēkās un tehnoloģiju uzlabošanai. Ir pieejams finansējums mājsaimniecībām, un šā konkursa pirmajā kārtā jau apstiprināti 1217 projekti (ar kopējo KPFI finansējumu ~4,4 milj.Ls) par siltumsūkņu, saules kolektoru, biomasas katlu izbūvi un ierīkošanu, no kuriem aptuveni 38% paredz mājsaimniecībās iegādāties un ierīkot siltumsūkņus, bet 34% – saules kolektoru sistēmas. Otrajā kārtā indikatīvi varētu būt noslēgti līgumi vēl ar aptuveni 1000 mājsaimniecībām – kopā par septiņiem miljoniem latu.

No KPFI tiek finansēti tādi projektu konkursi kā «Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās. Pirmā kārta», «Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana», «Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās», «Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās», «Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamiem energoresursiem» un citi, savukārt šoruden projektu iesniegšana notiek konkursos «Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā. Otrā kārta» un «Siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā». Drīzumā plānots izsludināt konkursu «Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana un pilotprojektu īstenošana».

 

Maini sava nama apsildes veidu

Iedzīvotājiem ir iespēja saņemt KPFI atbalstu, piesakot projektus konkursa «Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā» otrajā kārtā. Vienam projektam maksimāli pieejamā summa būs līdz 50% no kopējām projekta izmaksām, bet ne vairāk kā 7000 latu. Šī konkursa mērķis ir atbalstīt mazu jaudu iekārtu iegādi un ierīkošanu dzīvojamajās mājās, kas ļauj izmantot siltumenerģiju un elektroenerģiju no atjaunojamajiem resursiem, piemēram, saules baterijas, vēja ģeneratorus, biomasas apkures katlus, siltumsūkņus un citus. Pieteikties atbalstam var ikviens dzīvojamās mājas īpašnieks. Plašāka informācija par konkursa «Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā» otro kārtu, pieteikšanos un saziņas iespējām pieejama VARAM mājaslapā: sadaļā «Fondi un investīcijas» izvēlies KPFI, un tur atradīsi visus projektu konkursus – http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/KPFI/projekti.

 

Vides risinājumi tīmeklī

Vides investīciju fonda paspārnē izveidota mājaslapa http://www.videsrisinajumi.lv, kur ikviens var gūt priekšstatu par to, no kura gala sākt risināt mājas siltināšanas problēmas. Projekts beidzies pērn, un to var just, proti, forumā, kur dota iespēja uzdot jautājumu, valda samērā liels klusums – šogad uzdoti vien daži jautājumi, uz kuriem neviens tā arī nav mēģinājis atbildēt. Tomēr šeit ievietotie siltināšanas, atkritumu apsaimniekošanas, ekobraukšanas un citu zaļu paradumu pamatprincipi ir pārskatāmi un viegli uztverami – noderēs gan iesācējiem, gan skolēniem. Vides skolotāji var izmantot labi izstrādāto interaktīvo metodi – zem katra zīmējuma slēpjas nopietna tēma, un, to izlasot, saņemsi atbildes uz dažādiem jautājumiem. Tiem, kuri grib gūt aptuvenu priekšstatu, cik varētu izmaksāt ēkas siltināšana, noderēs izmaksu kalkulators.

 

Atbalsts SEG samazinošām tehnoloģijām

KPFI izsludinājis konkursu «Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana un pilotprojektu īstenošana», un tā mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošu produktu un tehnoloģiju attīstību un zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, atbalstot pilotprojektu jeb izmēģinājumprojektu īstenošanu Latvijā. Plānotais finansējums ir 2,8 miljoni latu, kur vienam projektam minimālais atbalsts ir 3000 latu, maksimālais – 250 000 latu.

Konkursa ietvaros tiks atbalstītas šādas aktivitātes:

1) jauna un inovatīva produkta vai tehnoloģijas izveide, testēšana un demonstrēšana, kā arī esošas tehnoloģijas pilnveidošana, testēšana un demonstrēšana, ja šādai tehnoloģijai ir SEG samazinājuma potenciāls un praktiska lietojuma iespējas;

2) tehnoloģiju nacionālās un starptautiskās pieredzes un zināšanu pārnese pilotprojektu veidā, lai demonstrētu inovatīvu SEG emisijas samazinošu tehnoloģiju darbību praksē, tajā skaitā zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju ieviešanu un atjaunojamo energoresursu efektīvāku izmantošanu, t. sk.:

  • tādu transportlīdzekļu iegādi vai pielāgošanu, kas izmanto no atjaunojamiem resursiem iegūtu degvielu, kā arī tikai ar elektrību darbināmu transportlīdzekļu iegādi vai pielietošanu, un to uzlādes sistēmu iegādi un uzstādīšanu;
  • papildu ieguldījumu veikšanu atjaunojamo enerģijas resursu veicināšanai;
  • papildu ieguldījumu veikšanu vides aizsardzībā, kas ļauj ietaupīt siltumenerģiju vai elektroenerģiju.
 

Zaļo enerģiju izmantojam vairāk

Jaunākie Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2010. gadā Latvijā 48,5% kopējās elektroenerģijas ir saražoti no atjaunojamiem energoresursiem, tiesa, lielāko daļu jeb aptuveni 40% saražoja lielās HES. Pērn no biogāzes saražots par 30% vairāk elektrības nekā iepriekš, bet zaļie energoresursi koģenerācijā izmantoti par 9% vairāk. No atjaunojamiem energoresursiem – biomasas, hidroenerģijas, vēja, biogāzes un biodegvielas – 2010. gadā kopā saražots par 2,3% vairāk elektroenerģijas nekā iepriekš.

 

Būvēs zema enerģijas patēriņa ēkas

No KPFI līdzekļiem 7,26 miljoni latu atvēlēti zema enerģijas patēriņa ēku būvniecībai un rekonstrukcijai, proti, konkursa «Zema enerģijas patēriņa ēkas» ietvaros tiks realizēts 31 projekts divpadsmit dažādās ēku klasēs ar plašu saņēmēju loku, kas paredz gan energoefektīvu privātmāju un biroju ēku būvniecību, gan ražošanas ēku rekonstrukciju; plānota arī skolu renovācija, sporta būvju celtniecība, kā arī muzeju un cita veida ēku būvniecība un atjaunošana.

 

Biogāze jāražo no lopu mēsliem

Šovasar mainīta valsts atbalsta piešķiršanas kārtība biogāzes ražošanai. Turpmāk atbalsta saņēmējam jānodrošina, ka vismaz 70% no izejvielām enerģijas ražošanai tiek nodrošināts paša saimniecībā, un, lai samazinātu SEG emisijas, kas rodas transportēšanas procesā, biogāzes ražotnei jāatrodas tuvu izejvielu atrašanās vietai. Šīs izmaiņas paredz arī, ka līdz projekta uzraudzības perioda beigām saimnieka īpašumā ir jābūt vismaz 1,4 dzīvnieku vienībām uz plānotās elektroenerģijas jaudas desmit kilovatiem un biogāzes ražošanas izejvielām jāizmanto vismaz 30% lopu mēslu.

 

Rīgā autobusus darbinās ar biogāzi

Rīga jau 2009. gadā pievienojās tām 16 880 Eiropas pilsētām, kas parakstījušas Eiropas pilsētas mēru paktu, lai īstenotu rīcības plānu ilgtspējīgas enerģijas jomā un pārsniegtu Eiropas valstīm izvirzīto mērķi – samazināt oglekļa dioksīda (CO2) emisijas par vismaz 20% līdz 2020. gadam. Viena no šajā plānā iekļautajām prioritātēm ir alternatīvu fosilo energoresursu izmantošana pilsētas sabiedriskā transporta darbināšanai. Tāpēc «Rīgas satiksme» uzaicinājusi vācu firmas «Xperion» speciālistus, lai izpētītu biogāzes izmantošanas iespējas mūsu sabiedriskā transporta autobusos. Šobrīd tiek analizētas atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespējas no inženiertehniskā, ekonomiskā, klimata, vides un sociālekonomiskā viedokļa, kā arī izstrādāti ekonomiskie aprēķini par optimālo autobusu skaitu, ko nepieciešams aprīkot ar biogāzes iekārtām.

 

Sagatavoja: Anitra Tooma