Zemes uzkaršana vājina alus garšas īpašības

Mainoties vidējai temperatūrai uz Zemes, būtiski vājinās arī daudzu alus šķirņu garšas īpašības. Zinātnieki noskaidrojuši, ka temperatūras pieauguma dēļ apiņos samazinās vielas, kas piešķir katram alum raksturīgo garšas kvalitāti. Zinātnieki pētījuši apiņus Humulus lupulus. No tiem ražotajām alus šķirnēm raksturīgo rūgto piegaršu nodrošina apiņos esošās alfa skābes, kas pēdējo 55 gadu laikā krītas par 0,6% gadā. Izmantojot pastāvošos klimata pārmaiņu modeļus, zinātnieki aprēķinājuši, ka pavisam drīz alfa skābju kritums būs 13-32%. Līdzīgs liktenis piemeklē ar citas apiņu šķirnes.

 
 

Atklāts Stradivāri vijoļu unikalitātes iemesls

Izrādās, klimata pārmaiņas ir neatgriezeniski ietekmējušas arī mūzikas pasauli. Izmantojot medicīnisko skeneri, holandiešu zinātnieki atklājuši dižā itāliešu vijoļmeistara Antonio Stradivāri gatavoto instrumentu izcilā skanējuma noslēpumu, par ko 300 gadu lauzījuši galvu gan zinātnieki, gan mūziķi. Iemesls, kādēļ Stradivāri vijolēs izmantotā kļavas un egles koksne ir tik atšķirīga, esot tas, ka mūsdienās klimata pārmaiņu ietekmē koki aug citādi nekā agrāk, proti, to koksnes blīvums ir daudz nevienmērīgāks. Antonio Stradivāri vijoļu izgatavošanai izmantojis koksni ar ārkārtīgi vienmērīgu blīvumu, kas ietekmē vibrāciju un tādējādi – skaņas kvalitāti.

 
 

Apdraudēti 30% dzīvnieku un augu sugu

Zinātnieki secinājuši, ka globālās klimata sasilšanas dēļ dinozauru liktenis, proti, izmiršana, drīzumā var piemeklēt vismaz 30% dzīvnieku un augu sugu. Pētījumi liecina, ka tas neizbēgami notiks, ja zemeslodes vidējā temperatūra pieaugs vēl par 1,5-2,5 grādiem. Daudzas ekosistēmas jau šobrīd skārušas plašas pārmaiņas: ledāji atkāpjas, mūžīgais sasalums kūst, kalnos aizvien biežāk notiek klinšu nobrukumi, kokiem lapas sāk plaukt agrāk, gājputni atlido un sāk perēt agrāk, mainās dzīvnieku un augu sugu izplatības areālu robežas, Pasaules okeāna ūdeņi kļuvuši skābāki, absorbējot no atmosfēras ogļskābo gāzi utt. Līdz ar tālāku temperatūras paaugstināšanos šīs sekas kļūs daudz nopietnākas.

 
 

Gaidāms kafijas deficīts

Starptautiskā Kafijas organizācija (International Coffee Organisation) paziņojusi, ka globālā sasilšana ir nopietni skārusi kafijas audzētājus un kafijas audzēšana ir apdraudēta. Latīņamerikā, Kolumbijā, Kostarikā, Salvadorā, Gvatemalā u.c. kafijas ražotājvalstīs kafijas ražošanas apjoms krities par 30-35%, jo 25 gadu laikā temperatūra šeit ir pieaugusi piecas reizes straujāk nekā iepriekš.

 
 

Mikroorganismi mazina klimata pārmaiņas

Francijas un Vācijas zinātnieki atklājuši, ka karstajās dūņās ap dubļu vulkāniem Barenca jūras dibenā mīt eksotiski mikroorganismi, kas pārtiek no metāna gāzes, kura, kā zināms, esot daļēji vainīga pie globālās sasilšanas. Šīs sīkbūtnes mājo 1250 m dziļumā, bezskābekļa vidē, kas citām dzīvības formām būtu nāvējoša. Šiem mikroorganismiem vajadzīgas gan barības vielas no jūras ūdens, gan metāns, kas izplūst no zemes dzīlēm, citādā vidē tie nespētu pastāvēt. Metāns ir galvenā dabasgāzes sastāvdaļa, vērtīgs kurināmais, taču, nonākot atmosfērā nesadedzināts, tas kļūst par aptuveni 25 reizes spēcīgāku siltumnīcefekta gāzi nekā oglekļa dioksīds, kas rodas galvenokārt fosilo kurināmo sadedzināšanas gaitā. Tāpēc šie no metāna pārtiekoši mikroorganismi varētu kļūt par labiem palīgiem klimata pārmaiņu mazināšanai, taču jārēķinās, ka tie patērē ne vairāk kā 40% metāna, kas izplūst no karstajiem dubļu vulkāniem. Zinātnieku atklājumos ieinteresēta arī rūpniecība, kam svarīgi pārvērst metānu «citā energoietilpīgā molekulā, piemēram, propānā vai butānā». «Rūpnieki to varētu darīt arī ķīmiskā ceļā, bet viņi cer uz mikroorganismiem, kas to varētu paveikt efektīvāk,» sacījusi pētījuma vadītāja Anje Bētiusa no Maksa Planka Jūras bioloģijas institūta Brēmenē.

 
 

Jūra aizsals, Rīgā plūdi

Jaunākie pētījumi liecina, ka Saules aktivitātei ir daudz lielāka ietekme uz Zemes klimatu, nekā tika uzskatīts kādreiz. Lielbritānijas meteoroloģijas dienests «Met Office» jau prognozējis to, ka gaidāma īpaši zema Saules aktivitāte un ka, par spīti globālajai sasilšanai, tuvākajos gados ziemas, līdzīgi kā iepriekšējās, Eiropā būs garas un ļoti aukstas. Patlaban Saules aktivitāte ir nedaudz palielinājusies, jo pašreizējais cikls tuvojas maksimumam, bet gaidāms, ka pēc dažiem gadiem Saule ieies «dziļā miegā». Līdzīgi procesi ir notikuši arī senāk, piemēram, no 1645. līdz 1715. gadam, ko dēvē par Maundera minimumu, un no 1790. līdz 1830. gadam, ko dēvē par Daltona minimumu. Abos periodos uz Zemes būtiski pazeminājās temperatūra – Maundera minimuma laikā bija mazā leduslaikmeta aukstākie gadi, savukārt Daltona minimuma laikā Eiropas vidienē temperatūra 20 gados pazeminājās par diviem grādiem. Likumsakarīgi arī tas, ka zemas Saules aktivitātes periodos vērojami biežāki un spēcīgāki vulkānu izvirdumi. Piemēram, 1815. gadā notika milzīgs Tamboras vulkāna (Indonēzija) izvirdums, bet nākamais gads lielā daļā Eiropas un Ziemeļamerikas tika nosaukts par gadu bez vasaras, jo pat vasarā zemeslodes ziemeļu puslodē sniga sniegs, kas vulkāna izmešu dēļ nereti bija iekrāsots brūnganos un sarkanīgos toņos. Arī 1707. un 1708. gadā notika vairāki spēcīgi vulkānu izvirdumi, un 1709. gada sākumā Eiropa piedzīvoja spīvu aukstumu, kad daudzas upes, arī Daugava, aizsala līdz dibenam, pilnībā aizsala visa Baltijas jūra, un 1709. gada pavasarī Rīga piedzīvoja lielākos plūdus pilsētas pastāvēšanas vēsturē.

 
 

Latvija sarūk

Valsts pētījumu programmas «Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi» (KALME) eksperti prognozē, ka, klimata pārmaiņu dēļ ceļoties Baltijas jūras ūdens līmenim un pastiprinoties krastu un upju grīvu erozijai, turpmāko 15 gadu laikā Latvija zaudēs vairāk nekā 310 ha (aptuveni 20 ha gadā) sauszemes teritorijas un erozija aptvers vairāk nekā 258 kilometrus jeb 51,5% jūras krasta līnijas kopgaruma.

KALME pagājušā gada ziņojumā, kas citēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.–2017. gadam, norādīts, ka Baltijas jūras ūdens līmenis līdz 2100. gadam celsies par 18-59 cm, pastiprināsies vētru un ar tām saistīto vējuzplūdu, kā arī jūras krasta un upju grīvu erozijas intensitāte, kas var būtiski ietekmēt piekrastes apbūvi.

Saskaņā ar ekspertu prognozi 2058. gadā erozijas skartā krasta kopgarums palielināsies par 20% un noskaloto platību apjoms pieaugs līdz 1000 ha, ietverot arī būves un infrastruktūras objektus. Lielākais erozijas apdraudējums ir Ventspils, Engures, Rojas, Pāvilostas, Nīcas un Rucavas novadā. Finanšu aprēķini rāda, ka klimata pārmaiņas Latvijas piekrastē 21. gadsimtā var radīt ekonomiskos zaudējumus aptuveni 790 miljonu latu apmērā. Īstenojot adaptācijas pasākumus, zaudējumus iespējams samazināt par 40%.

Vairāk informācijas KALME mājaslapā http://www.kalme.daba.lv internetā.

 
 

Zaļā enerģija mājokļos

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir noslēgusi pirmos līgumus ar iedzīvotājiem, kuri saņems Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansējumu atjaunojamo energoresursu izmantošanai savos mājokļos, bet līdz augusta beigām paredzēts noslēgt visus 1300 līgumus. Šī ir pirmā reize, kad Latvijas mājsaimniecībām ir pieejams finansiāls atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanā, kas deva iespēju iedzīvotājiem saņemt līdzfinansējumu mazu jaudu iekārtu iegādei un uzstādīšanai. Tā kā interese bija necerēti liela, bet pieprasītais finansējums – mazāks nekā konkursā pieejamais finansējums, oktobrī tiks izsludināta konkursa otrā kārta un projekta īstenošanas termiņš pagarināts līdz 2012. gada 1. novembrim.

Vairāk informācijas VARAM mājaslapā http://www.varam.gov.lv internetā.