Foto: Krišjānis Sietiņš.

Foto: Verners Veržbilovskis.

Foto: Laura Siliņa.

 

Foto: Krišjānis Sietiņš.
 

Par Baltijas jūras piekrastes telpisko attīstību

Laura Siliņa
sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju


Jūras piekrastes aizsardzībai un apsaimniekošanai ir pievērsta pastāvīga uzmanība gan visā pasaulē, gan Eiropā un arī Latvijā. Gandrīz 500 km garā jūras krasta līnija Latvijā, kas pārstāvēta ar lielu sugu un biotopu daudzveidību un unikālu ainavisko vērtību, ir ne tikai ļoti vērtīgs dabas resurss, bet sniedz arī sociālos un ekonomiskos ieguvumus. Piekrastē ir izvietotas trīs lielās un septiņas mazās ostas, attīstīta zvejniecība un to produktu pārstrāde. Arvien straujāk attīstās tūrisma nozare.

Latvijā līdz šim pie sarunu galda sēdušies vides speciālisti, kas dedzīgi aizstāvējuši dabas resursu un ainavu saglabāšanu, tajā pašā laikā mazāku uzmanību pievēršot ekonomiskā potenciāla un vietējo iedzīvotāju interesēm.

Kopš 2008. gada rudens Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija sadarbībā ar Kurzemes un Rīgas plānošanas reģionu un piekrastes vietējo pašvaldību administrācijām, kā arī vides un attīstības plānošanas speciālistiem strādā pie Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes telpiskās attīstības plānošanas dokumenta, kura mērķis ir nodrošināt piekrastes zonas sabalansētu jeb ilgtspējīgu attīstību. Tas nozīmē, ka ekonomiskā izaugsme jāsabalansē ar dabas resursu saglabāšanu un vietējo iedzīvotāju labklājību veicinošām interesēm.


Vides un attīstības interešu sabalansētība

Viens no būtiskākajiem nosacījumiem ilgtspējīgai piekrastes attīstībai ir sabalansēta apdzīvoto vietu, lauku un dabas teritoriju telpiskā struktūra. Diskutējot par Baltijas jūras piekrasti kā iespējamo attīstības resursu, plānošanas speciālisti un arhitekti akcentējuši, ka šobrīd nav pilnvērtīgi apzinātas tās vērtības, kas piekrastes joslā būtu aizsargājamas. Līdz ar to vietās, kur būtu iespējams plānot attīstību, tas ir aizliegts, bet ir arī tādas vietas, kur būtu nepieciešama atsevišķu biotopu aizsardzība, tomēr tās, pastāvot esošajam regulējumam, ir ārpus aizsargājamās dabas teritorijas.

Būtiskas arī vietējo pašvaldību intereses

Vadlīniju izstrādāšanas procesa laikā ir tikuši apkopoti viedokļi par konfliktsituācijām piekrastē, kā arī uzklausīts pašvaldību attīstības redzējums un intereses Baltijas jūras piekrastē. Piemēram, Rucavas pagastā pašvaldības intereses Baltijas jūras teritorijā ir saistītas gan ar piekrastes zvejas saglabāšanu un attīstību, gan ar bijušās Papes ostas atjaunošanu. Pagasta vadība norāda uz nepieciešamību veikt Papes kanāla ietekas jūrā nostiprināšanu, kanāla iztekas padziļināšanu un iztīrīšanu, kā arī plāno, ka akmens nostiprinājums kanāla ietekas kreisajā pusē jāveido platāks, lai būtu iespējams pietauvoties mazām jahtām un piekrastes zvejas laivām.

Savukārt Nīcas pagasta pašvaldība iebilst pret vēja parku izbūvi jūras teritorijā, jo par prioritāru uzskata esošās aina vas saglabāšanu un tūrisma attīstību. Lai dažādās tūristu un aktīvās atpūtas cienītāju intereses nebūtu pretrunā, teritorijas plānojumā ir iecerēta atsevišķa teritorija tehnis-kajam ūdenssportam (ūdens motocikliem) un kaitbordam. Kopumā interese ir saglabāt Baltijas jūru un tās piekrasti pieejamu un izmantojamu cilvēkiem – iedzīvotājiem, zvej-niekiem, tūristiem.

Protams, mazo un lielo pašvaldību intereses ir radikāli atšķirīgas. Tā, piemēram, Liepājas pilsētas pašvaldība par mērķi izvirzījusi uzlabot Liepājas sasniedzamību Baltijas jūras reģionā un Liepājas ostu izvirza kā nozīmīgu elementu starptautisko kravu plūsmā un pilsētas attīstībā. Tā vēlas arī saglabāt un attīstīt Liepāju kā Baltijas jūras reģionā atpazīstamu tūrisma galamērķi.

Apkopojot pašvaldību viedokļus, jāsecina, ka reģionu ekonomikas stiprināšanai būtiska ir gan lielo, gan mazo ostu attīstība. Lielākajā daļā pašvaldību intereses Baltijas jūras teritorijā ir saistītas ar piekrastes zvejas saglabāšanu un attīstību. Lai to nodrošinātu, pašvaldības norāda uz nepieciešamību atjaunot vai saglabāt jau esošos molus un piestātnes. Attiecībā uz jūras teritoriju dažas pašvaldības norāda, ka ir daudz neskaidru jautājumu par atļaujām niršanai, kā arī zemūdens arheoloģiskā mantojuma piederību.

Analizēta arī nepieciešamība pēc pasākumiem kāpu zonas saglabāšanai. Kā risinājumu kāpu izbraukāšanas novēršanai pašas pašvaldības min iespēju atsevišķās vietās visā Latvijas kāpu zonā ierīkot vietas tieši motosporta cienītājiem – attīstot šim sporta veidam piemērotas un atbilstošas trases. Iespējams, var arī noteikt vietas, kur atļauts pludmalē nobraukt ar automašīnu. Tādējādi būtu vietas, kur varētu izpausties tie, kuru intereses ir saistītas ar motobraukšanu kāpu zonā vai sauļošanos pludmalē tieši līdzās savai automašīnai.

Infrastruktūras nozīme

Autoceļi ir viens no attīstību veicinošiem faktoriem. Tādēļ svarīgi būtu uzlabot esošo autoceļu stāvokli teritorijās ar lielu attīstības potenciālu, taču saudzējamās dabas teritorijās ar mazu apdzīvojuma blīvumu un nelielām tūristu un atpūtnieku uzņemšanas iespējām nebūtu vēlams veidot augstas intensitātes ceļus.

Liela daļa pašvaldību norāda, ka valsts autoceļi, kas nodrošina piekļūšanu piekrastes ciemiem, ir ar grants segumu un ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, it īpaši tūrisma sezonas laikā, kad uz šiem ceļiem ir ļoti liela satiksmes intensitāte. Bieži vien tūristi pat izvēlas šīs vietas neapmeklēt ceļu sliktā seguma dēļ, kas kopumā ir pamatīgs šo ciemu attīstību bremzējošs faktors. Pašvaldības uzskata, ka nākotnē būtu nepieciešama šo valsts ceļu asfaltēšana. Tiek diskutēts par nepieciešamību attīstīt vienotu veloceliņu gar visu jūras piekrasti, kur vien iespējams, izmantojot esošo infrastruktūru (piemēram, bijušās dzelzceļa trases).

Lai saglabātu augstu vides kvalitāti, vienlaikus nebremzējot piekrastes ekonomisko attīstību, jārada atbilstoša infrastruktūra. Lai arī pēdējos gados vērojama pozitīva tendence notekūdeņu radītā piesārņojuma mazināšanā, izbūvējot kvalitatīvas attīrīšanas iekārtas piekrastes pašvaldībās, kā arī mazinās naftas piesārņojuma gadījumu skaits, papildu uzmanība būtu jāpievērš atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu attīstībai, kas ir neatņemama tūrisma attīstības un atpūtnieku pieplūduma sastāvdaļa un sekas. Pašvaldības norāda, ka savulaik jau iekārtotas un apmeklētāju iecienītas vietas piekrastē neļauj attīstīt Aizsargjoslu likums. RAPLM sagatavotie Aizsargjoslu likuma grozījumi, kas aizsargjoslā atvieglotu infrastruktūras izbūvi, joprojām tiek izskatīti Saeimā.

Attīstības potenciāls

Piekrastes attīstības potenciālu nosaka izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, apdzīvojuma struktūra, salīdzinoši augstā ekonomiskā aktivitāte un pieejamie dabas resursi. Latvijā jūras piekrastē dzīvo aptuveni puse no visiem valsts iedzīvotājiem. Lielās pilsētas – Rīga, Liepāja, Ventspils un arī Jūrmala – ir izvietotas tieši jūras krastā, un tendences rāda, ka jūras piekraste ir un būs viena no pieprasītākajām būvniecības vietām. Lielās pilsētas uzskatāmas par vienu no galvenajiem attīstības potenciāliem, kas šobrīd lielā mērā virza piekrastes zonas ekonomisko attīstību. Šeit atrodas lielākās ostas un lielākie transporta mezgli.

Savukārt kūrortpilsētas, piemēram, Jūrmala un arī Saulkrasti, tāpat kā citur pasaulē ir viens no attīstības priekšnosacījumiem un tūrisma galamērķiem. Daudzfunkcionālas un attīstītas kūrortpilsētas ar plašu un kvalitatīvu pakalpojumu piedāvājumu klāstu ir stimuls gan vietējai, gan reģionālai ekonomikai. Tās nodrošina arī darbavietas un veicina kultūras attīstību.

Piekrastes ciemi ieņem nozīmīgu vietu tradicionālajā piekrastes ainavā un nacionālas nozīmes kultūrvēsturiskajā mantojumā. Vēsturiski šie ciemi bijuši saistīti ar piekrastes zveju, taču mūsdienu ekonomiskajā situācijā uz maziem apjomiem balstītā piekrastes zveja kļūst nerentabla, līdz ar to ievērojami samazinās arī ar zivju produkcijas pārstrādi saistīto uzņēmumu darbības iespējas. Jaunas tendences piekrastes ciemos ienes arvien pieaugošais atpūtnieku pieplūdums, kā arī vasarnīcu un viesu namu apbūve, kas ne vienmēr atbilst tradicionālajiem jūrmalas ciemu apbūves principiem.

Latvijas piekrastei raksturīgas salīdzinoši mazpārveidotas dabas teritorijas, augsts meža teritoriju īpatsvars, liela sugu un biotopu daudzveidība. Dabas teritorijas piedāvā lielas tūrisma piesaistes un atpūtas iespējas. Piekrastes dabas kompleksi – liedagi, kāpas, meži, mitrāji – nodrošina būtiskus ekosistēmu pakalpojumus, kas mazina klimata pārmaiņu radīto plūdu postošo ietekmi. Taču piekraste ir arī ļoti jutīga ekosistēma, kurā neapdomīgas izmantošanas rezultātā viegli var izjukt līdzsvars un līdz ar to iespējams zaudēt pamatvērtības, uz kurām balstās piekrastes zonas attīstība.

Priekšlikumi prioritātēm

Vēsturiski Latvijā katrā piekrastes teritorijā ir izkristalizējies savs attīstības potenciāls, dabas un ainavas vērtības, saimnieciskās darbības tradīcijas, kā arī ekonomiskās attīstības tendences. Lai pilnībā izmantotu piekrastes atšķirīgo posmu potenciālu, kā arī lai ievērotu dažādu sabiedrības grupu intereses, iespējams, vislabākais risinājums ir nacionālā līmenī noteikt dažādu piekrastes posmu telpiskās attīstības prioritātes. Šādu prioritāšu noteikšana, kas tiktu balstīta uz visu iesaistīto sabiedrības grupu diskusiju un sabalansētu interešu ievērošanu, būtu priekšnosacījums valsts atbalsta saņemšanai attīstības veicināšanai piekrastē, kā arī nodrošinātu piekrastes ekonomiskās attīstības un vides kvalitātes saglabāšanas sabalansētību nacionālā mērogā.

Patlaban Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija sadarbībā ar piekrastes zonā ietilpstošajām teritoriju administrācijām – gan Kurzemes un Rīgas plānošanas reģioniem, gan vietējām pašvaldībām –, kā arī piedaloties vides organizāciju un telpiskās plānošanas speciālistiem, izstrādā priekšlikumus piekrastes ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai, tostarp priekšlikumus telpiskās attīstības prioritātēm dažādos piekrastes posmos un iespējamajam piekrastes zonējumam. Ministrija plāno maksimāli ievērot pašvaldību un plānošanas reģionu intereses un to līdz šim noteiktās attīstības prioritātes, kā arī nodrošināt sabalansētu Baltijas jūras piekrastes zonas attīstību.

Diskusijas turpinās

Jau tuvākajā laikā piekrastes pašvaldības un vides sabiedriskās organizācijas iesniegs savus priekšlikumus par piekrastes zonas attīstības prioritātēm. Par šiem priekšlikumiem Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, nodrošinot sabiedrības līdzdalību topošā piekrastes telpiskās attīstības plānošanas dokumenta izstrādes gaitā, aicinās visus interesentus izteikt viedokli, organizējot tikšanās ar organizāciju pārstāvjiem un iedzīvotājiem pašvaldībās.

Aicinām arī jūs izteikt savu viedokli un priekšlikumus par Baltijas jūras piekrastes telpiskās attīstības nākotni, apmeklējot http://www.raplm.gov.lv sadaļu «Izsaki viedokli! Piedalies diskusijā!». Jūsu ierosinājumi tiks gaidīti līdz 2009. gada 15. jūnijam. •