Konkursa «Ekoloģiskais ķirbis» noslēgumā.

«ZAAO» vadītājs Aivars Sirmais (no kreisās) un atkritumu noglabāšanas daļas vadītājs Ģirts Kuplais.

Šķiroto atkritumu savākšanas daļas vadītāja Ginta Gailuma.

Reģionālais vides izglītības forums.

EKO laukums Cēsīs, Bērzaines ielā 31.
 

«ZAAO» desmit veiksmīgi gadi

Jānis Gabrāns;
autora foto un no SIA «ZAAO» arhīva.


SIA «Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija» («ZAAO») šogad atskatās uz desmit pastāvēšanas gadiem. Organizācijas darbība apliecina, ka atkritumu apsaimniekošanu var organizēt atbilstoši mūsdienu prasībām, nodrošinot plašu un kvalitatīvu pakalpojumu klāstu.


Būtiskas pārmaiņas

Uzņēmumu jau no tā dibināšanas brīža vada Aivars Sirmais. Visu šo gadu laikā uzkrāta bagātīga pieredze, kas ļauj drošāk raudzīties arī nākotnē.

Pirms desmit gadiem atkritumu apsaimniekošanas sistēma valstī, arī Ziemeļvidzemē, bija bēdīgā stāvoklī, šis pakalpojums nebija pieejams laukos, arī pilsētās bija nodrošināts vien daļēji. Pilsētās bija izvietoti netīkama izskata konteineri, to savākšanu veica savu laiku nokalpojusi tehnika. Ne mazāk svarīgs bija aspekts, ka 85 Ziemeļvidzemes pašvaldībās atradās 104 izgāztuves, kur nenotika nekāda vai tika veikta tīri simboliska ievesto atkritumu apjoma uzskaite. 1998. gada sākumā Latvijas atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas ieviešanas ietvaros darbu uzsāka projekts, kas paredzēja būtiskas pārmaiņas atkritumu apsaimniekošanas jomā. Par pilotprojekta teritoriju tika izvēlēts tieši Ziemeļvidzemes reģions, izvirzot projekta īstenošanā vairākus mērķus: jaunas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidošana, mūsdienu sanitārajām prasībām atbilstoša atkritumu noglabāšanas poligona ierīkošana un veco izgāztuvju rekultivācija.

Pirms desmit gadiem Cēsu, Limbažu, Valkas un Valmieras pašvaldības pieņēma lēmumu par reģionālas atkritumu apsaimniekošanas organizācijas dibināšanu un jauna, mūsdienu prasībām atbilstoša atkritumu noglabāšanas poligona ierīkošanu Ziemeļvidzemes reģionā. Atkritumu apsaimniekošanas organizāciju izveidoja 81 Ziemeļvidzemes reģiona pašvaldība.

Sadarbojoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Dānijas Vides aizsardzības aģentūras pārstāvim Latvijā «Carl Bro International», tika apzināta situācija atkritumu apsaimniekošanā Ziemeļvidzemes reģionā un sākās arī vietas meklējumi jauna, videi droša un mūsdienu sanitārajām prasībām atbilstoša atkritumu noglabāšanas poligona būvniecībai Ziemeļvidzemes reģionā. No trim iespējamajām vietām tika izraudzīta Daibe, kur 2004. gada decembrī atklāja mūsdienu prasībām atbilstošu cieto sadzīves atkritumu noglabāšanas poligonu.

Apjoms pieaug

A. Sirmais norāda, ka uzņēmuma izveidošanā izvirzītie mērķi īstenoti un tas saviem klientiem piedāvā ļoti plašu pakalpojumu klāstu. «Pašlaik nodrošinām sadzīves atkritumu, būvgružu un celtniecības atkritumu, zaļo atkritumu, lielgabarīta atkritumu un šķiroto atkritumu apsaimniekošanu. Pakalpojumu klāsts papildinās, cenšamies nodrošināt to pieejamību iespējami plašākās teritorijās. Jau gandrīz četrus gadus sadzīves atkritumi tiek noglabāti cieto sadzīves atkritumu poligonā «Daibe». Lielu vērību uzņēmums velta arī vides izglītībai, kas ir ieguldījums nākotnē, lai mūsu sabiedrība arvien vairāk šķirotu atkritumus. Tādējādi mazāk atkritumu nāksies noglabāt poligonā.»

Statistikas dati liecina, ka savākto atkritumu apjoms ar katru gadu pieaug. Tā, piemēram, 2007. gadā savākti gandrīz 46 tūkstoši tonnu sadzīves atkritumu, 13,6 tūkstoši tonnu lielgabarīta un celtniecības atkritumu, 3258 tonnas šķiroto atkritumu un 171 tonna nolietoto elektroierīču. «Jo vairāk atkritumu nonāk mūsu apsaimniekošanā, jo mazāk to ir mežos,» piebilst A. Sirmais.

Īpaši vērtīgs uzņēmumā īstenotais projekts ir reversās osmozes infiltrāta attīrīšanas iekārtas uzstādīšana poligonā «Daibe», kas novērš iespējamo negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi – virszemes ūdeņiem, gruntsūdeņiem un augsni, kā arī nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu Ziemeļvidzemes reģionā. Šis projekts realizēts ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, un vides ministrs Raimonds Vējonis to atzinis par vienu no veiksmīgākajiem projektiem Eiropas līdzekļu apgūšanā.

Infiltrāts ir visi nokrišņi, kas izsūcas cauri noglabāto atkritumu slānim. Atšķirībā no vecā tipa atkritumu izgāztuves poligonā «Daibe» infiltrāts nenonāk augsnē un gruntsūdeņos, bet tiek savākts un uzkrāts šim nolūkam paredzētā baseinā. No tā infiltrāts nonāk reversās osmozes attīrīšanas iekārtā, kas nodrošina piesārņotā ūdens attīrīšanu līdz destilēta ūdens tīrībai. Piesārņojums, kas tiek atdalīs no infiltrāta, atgriežas atkritumu krātuvē.

Atbilstoši vides prasībām

Kā jau minēts, poligons «Daibe» darbojas jau četrus gadus. Atkritumu noglabāšanas daļas vadītājs Ģirts Kuplais pastāstīja, ka šobrīd pirmā poligona krātuve aizpildīta līdz pusei un jau notiekot gatavošanās nākamās kārtas izbūvei, kurā plānots izmantot vēl modernākas tehnoloģijas. Esošajā krātuvē ieraktas caurules atkritumu gāzes savākšanai, un tiek domāts par tās izmantošanu elektroenerģijas ražošanā.

Daibes sadzīves atkritumu novietne izveidota atbilstoši visām vides prasībām. Tās pamatnē ir metru bieza māla kārta, kam virsū uzklāta īpaši izturīga ģeomembrāna, tad seko ģeotekstila klājums un pusmetru biezs drenējošs smilts ieklājums. Tādējādi izslēgta jebkāda iespēja infiltrātam nonākt augsnē.

Kā notiek atkritumu noglabāšana poligonā Daibe? Atkritumu savākšanas mašīnai iebraucot poligonā, atkritumus nosver un uzskaites programmā reģistrē piegādātāju, kravas saturu un daudzumu. Atvesto kravu izber vai nu šķirotavā, komposta laukumā, vai noglabāšana krātuvē. Tajā atkritumus blietē un pārklāj ar grunts slāni.

Poligonā ir atsevišķs laukums būvgružu novietošanai, kompostēšanas laukums, vieta, kur novieto savāktās autoriepas. Nozīmīgu vietu poligona darbībā ieņem atkritumu šķirošana. Šķiroto atkritumu savākšanas daļas vadītāja Ginta Gailuma stāsta, ka otrreizēji izmantojamo materiālu savākšanas apjomi ar katru gadu pieaug. To sekmē izveidotie EKO punkti un EKO laukumi, un tas nodrošina, ka iedzīvotājiem šis pakalpojums ir arvien pieejamāks. Aprēķini liecina, ka EKO punkti pieejami 47 procentiem Ziemeļvidzemes iedzīvotāju, bet EKO laukumi – 37 procentiem iedzīvotāju.

EKO laukums ir nožogota teritorija ar noteiktu darba laiku, kurā izvietoti speciāli marķēti konteineri šķiroto atkritumu savākšanai. Te iespējams nodot pudeļu stiklu, logu stiklu, papīru, kartonu, plastmasu, PET pudeles, metālu, sadzīves elektroniku, krāsu bundžas un bīstamos atkritumus – luminiscentās jeb dienasgaismas spuldzes, baterijas un akumulatorus. Patlaban «ZAAO» izveidojis jau 11 EKO laukumus.

Savukārt EKO punkts sastāv no konteineru pāra – vienā tiek iemests iepakojums (papīrs, kartons, plastmasa, sadzīves metāls), otrā – stikls. Iedzīvotāji nereti jautā, kāpēc vienā konteinerā tiek mests gan papīrs, gan plastmasa, vai tas atbilst šķirošanai. «ZAAO» speciālisti skaidro, ka konteineru sastāvu pēc tam tāpat šķiro uz šķirošanas līnijas. Ne visi cilvēki ir apzinīgi, un šķiroto atkritumu konteineros tāpat ir piemaisījumi, tāpēc Daibē tie vienalga jāpāršķiro.

Domājot par iedzīvotājiem, «ZAAO» rīko akciju «Papīra, plastmasas un stikla dienas». Izveidoti maršruti caur Ziemeļvidzemes pašvaldībām, kurās nav EKO punktu, un atkritumu savācējmašīnas savāc šķirotos atkritumus. Katrs iedzīvotājs, nemaksājot ne santīma, var nogādāt un iemest «ZAAO» atkritumu savācējmašīnā atkritumus, ko iespējams izmantot otrreizēji, piemēram, papīru (avīzes, žurnālus, grāmatas, kartonu), polietilēna plēves, PET dzērienu pudeles, metāla izstrādājumus, no pudeļu stikla atsevišķi savāktu logu stiklu.

«Maršrutu mērķis ir dot iespēju piedalīties atkritumu šķirošanā ikvienam Ziemeļvidzemē. Tā ir laba iespēja samazināt kopējo noglabājamo atkritumu daudzumu, jo visi atkritumi no sadzīves atkritumu konteinera tiek aizvesti uz atkritumu noglabāšanas poligonu «Daibe». Tā ir arī iespēja samazināt katram savus izdevumus par sadzīves atkritumu izvešanu, jo «ZAAO» šķirotus atkritumus savāc bez maksas. Šobrīd gan aktivitāte nav pārāk liela, katrā savācējmašīnas apstāšanās vietā ierodas vidēji piecas sešas ģimenes,» norāda G. Gailuma.

Īpaši jāatzīmē «ZAAO» piedāvājums no iedzīvotājiem savākt nolietotu elektrotehniku, jo citviet Latvijā šāds pakalpojums nav pieejams.

Vides izglītība ir svarīga

Svarīga joma uzņēmuma darbībā ir vides izglītība. SIA «ZAAO» rūpējas par sabiedrības izglītošanu jau kopš 2001. gada, galveno vērību pievēršot pirmsskolas un skolas vecuma bērnu iesaistei vides izglītībā. Tiek piedāvātas dažādas vides izglītības aktivitātes – projekti, semināri, ekskursijas, mācību līdzekļu izstrāde. «ZAAO» speciālisti norāda, ka vides izglītības aktivitātes rosina labāk apzināt atkritumu apsaimniekošanas daudzveidību un svarīgumu ikdienas dzīvē. Atkritumi nav tikai tas, kas paliek pāri un ir izmetams. Atkritumi ir vērtīgs resurss.

Jau vairākus gadus notiek vides projekts «Cilvēks vidē» skolām un bērnudārziem, kas dod iespēju iesaistīties dažādās aktivitātēs, piemēram, ««ZAAO» pastkarte», «Atkritumu dienasgrāmata», «Mēs šķirojam atkritumus» un citas.

Uzņēmumā nemitīgi domā par attīstību, konteineru parka un tehnikas atjaunošanu, pakalpojumu dažādošanu un pieejamību. «Arī šajā nozarē ir nopietna konkurence, tāpēc svarīgi būt labākajiem,» uzsver A. Sirmais.

Vēl var piebilst, ka Vides ministrijas gada balvas «Ābols 2008» balvu pasniegšanas ceremonijā uzņēmums «ZAAO» tika atzīts par videi draudzīgāko uzņēmumu un saņēma balvu.

«Esam gandarīti, ka reģiona pašvaldības un Vides ministrija ir tik augstu novērtējušas mūsu darbību un piedāvātos pakalpojumus, un to atbilstību vārdiem «videi draudzīgs»», saka A. Sirmais. •