PET – vērtīgākā otrreizējā izejviela

Anitra Tooma;
Foto no Latvijas Zaļā punkta arhīva


Kaut pirmās PET jeb Polietilēntereftalāta pudeles patentētas salīdzinoši nesen – tikai 1973. gadā –, tās pamazām izskauž no iepakojuma tirgus smagās stikla pudeles. Līdz šim stiklu cildinājām kā bezgalīgi un 100% pārstrādājamu materiālu, taču izrādās, ka ar PET pudeļu pārstrādes iespējām ir līdzīgi. Turklāt pasaules otrreizējo izejvielu tirgū PET pēc pieprasījuma ir otrajā vietā tūlīt aiz alumīnija. Ņemot vērā, ka Latvijā nelielos daudzumos pārstrādā tikai makulatūru Līgatnē un Valmierā, bet polietilēnu Olainē, tad ziņa par to, ka septembrī ar pilnu jaudu darbu sāks rūpnīca «PET Baltija», spārno cītīgāk rūpēties, lai katra izdzertā PET pudele nonāktu šķirotiem atkritumiem paredzētā konteinerā. Pietiek lielāko daļu šķiroto atkritumu izvest vai nešķirotus uz mūžiem noglabāt poligonā – Latvijā darbu uzsākusi rūpnīca, kas jau nākamgad gatava sasniegt 10 miljonu eiro apgrozījumu!


Visas PET pudeles, kuras ar Latvijas Zaļā punkta starpniecību tiek savāktas, tiek pārstrādātas uzņēmumā «PET Baltija», kas ar PET pārstrādi nodarbojas kopš 2003. gada. Vispirms ražotne atradās Vecmīlgrāvī, taču, lai samazinātu roku darbu un konkurētu pasaules tirgū, Jelgavā, bijušās rūpnīcas RAF teritorijā uzbūvēta jauna un moderna PET pudeļu pārstrādes rūpnīca. Rūpnīca testa režīmā strādā jau no maija, bet 12. septembrī tā tiks svinīgi atklāta. Jaunajā ražotnē, kas izmaksāja piecus miljonus eiro (20% – ES finansējums), plānots pārstrādāt līdz 15 tūkstošiem tonnu PET pudeļu gadā. Ja par desu ražotājiem smej, ka tie pārstrādās pat cūkas kviecienu, tad PET pārstrādē ir līdzīgi – otrreizēji izmanto ne tikai pašas pudeles, bet arī plastmasas korķus un etiķetes, kā arī notekūdeņu priekšattīrīšanas sistēmas dūņas, kas satur PET smalkās daļiņas.

«PET Baltija» rūpnīcas jaudas spētu nodrošināt Latvijas un pat visu Baltijas valstu PET pudeļu pārstrādi, tomēr, ņemot vērā mūsu kūtrumu šķirot atkritumus, uzņēmuma darbiniekiem nākas mērot tālus ceļus, lai iepirktu šo vērtīgo otrreizējo izejvielu. Saplacināto pudeļu ķīpas ceļo pat no Kostarikas, Īslandes un Izraēlas, kaut Latvijā vien katru gadu atkritumos nonāk aptuveni 10 tūkstoši tonnu PET pudeļu.

Viena 1,5 l PET pudele ar korķi sver 60 g. Vienā tonnā ir aptuveni 17 tūkstoši lielo PET pudeļu.

No Latvijā ražotajām PET pārslām ražo:

  • ķīpojamās stropes;
  • jaunu PET pudeļu preformas jeb sagataves;
  • PET plēvi, ko izmanto blisteriepakojumam.

No polietilēna korķiem un etiķetēm ražo:

  • kastes produktu transportēšanai.

PET smalkās daļiņas saturošās notekūdeņu dūņas pievieno:

  • asfalta un betona masai.

PET pārstrāde Eiropā un pasaulē ir labi attīstīta, cīņa par izejvielām – skarba. Vislielāko konkurenci rada Ķīnas atkritumu pārstrādes uzņēmumi, kur cilvēki gatavi pāršķirot pēdējo miskasti, turklāt vides prasības ir daudz zemākas nekā Eiropā. Cenu kāpums vērojams arī šajā biznesā: ja maijā sašķirotas un sapresētas PET pudeles varēja nopirkt par 350 eiro/t, tad pašlaik – par 400 eiro/t. Tomēr pārstrādātāji cīnās par izejvielām, jo augstākās kvalitātes bezkrāsainās PET pārslas var pārdot par 800-900 eiro/t. Strādājot ar pilnu ražošanas jaudu, 2009. gadā «PET Baltija» varētu sasniegt 10 miljonu eiro (7 miljoni latu) apgrozījumu, kas būtu 5,4 reizes vairāk nekā 2007. gadā.

PET pārstrādes ceļš

Zaļā krāsā roku darbs

  • Izdzerto pudeli saplacina, uzskrūvē korķīti un iemet PET un polietilēnam paredzētajā konteinerā.
  • Šķirošanas līnijas strādnieki PET pudeles sašķiro pa krāsām.
  • PET pudeles sapresē un 300 kg smagās ķīpas pārdod pārstrādātājam.
  • Pārstrādes rūpnīcā ķīpas novieto noliktavā pa krāsām.
  • Vajadzīgās krāsas ķīpas aizved uz konveijeru.
  • Strādnieki pārgriež un izņem stropes.
  • Pudeles tiek mazgātas.
  • Automāts pudeles pāršķiro pēc krāsas, materiāla, piemaisījumiem.
  • Strādnieces ultravioletajā gaismā atlasa tos piemaisījumus, ko mašīna nav spējusi atšķirt.
  • Pudeles un korķus sagriež pārslās.
  • Pārslas tiek mazgātas.
  • Atdala korķu materiālu, kas uzpeld virspusē, no PET pārslām, kas nogrimst.
  • Pārslas skalo, žāvē un iepilda maisos.
  • Otrreizējo izejvielu eksportē. •