Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Lielais ķīris (Larus ridibundus) ziemas tērpā.

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 2 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Vai putni izglābs cilvēkus?

Lelde Stumbre


Vai esat kādreiz, stāvot uz ielas, parkā vai piepilsētā, sajutuši tādu kā dīvainu klusumu? Ja runā par Rīgu, tad to var novērot rīta stundās vai pēcpusdienās. Parastās pilsētas skaņas, protams, var saklausīt, bet... kaut kā pietrūkst. Un tad jūs attopaties: nav dzirdami putni! Vai nu vairākas dienas ir sīki un apnicīgi lijis, vai arī sals kniebis, bet putni ir apklusuši. Tad nāk jauna diena – ar sauli un skaidru rītu –, un pavasaros jau it sevišķi – mēs klausāmies, vai putni dzied. Vai ir atlidojuši, kā klājas mājāspalicējiem, vai izturējuši ziemu. Rudeņos veikalos parādās visdažādākās barotavas, un cilvēki cenšas tās piestiprināt redzamā vietā pie loga – lai var redzēt putnus. Un, ja neviens no lidoņiem ilgi nerādās, sākas tāds kā nemiers un pat vainas sajūta – varbūt viņiem kaut kas nepatīk, varbūt barība nav īstā...

Es domāju, ka pilsēta ne tikai nav vieta, kur putniem nav jādzīvo, bet tieši otrādi – pilsētnieki ar īpašu degsmi baro, pēta un uzmana savus putnus. Pat ne tādēļ, ka mēs visi zinātu, kādēļ putni ir vajadzīgi... Te drīzāk dominē tīri estētiskas vērtības un emocionālas sajūtas, kā arī visai cieša pārliecība, ka tur, kur ir putni, tur arī cilvēks var justies droši.


Rīgas Brīvostas alkatība nu jau ir vispārzināma, un nekas šos kungus nespēj ietekmēt – arī tas, ka ogļu pārkraušanas termināļa tuvumā dzīvos cilvēki. Lielo ķīru ligzdošanas vieta Krievu salā šā gada pavasarī iznomāta Andrejsalas termināļiem «Strek» un «Rīgas Centrālais Termināls» ogļu pārkraušanai, kas, pēc pilsētas Attīstības plāna, no Andrejsalas pārceļami uz Krievu salu. Tie atradīsies kādus 300 metrus no daudzstāvu dzīvojamo māju rajona Bolderājā. Vai tiešām cilvēki ir ar mieru dzīvot gandrīz blakus ogļu pārkraušanas terminālim? Nē... Bolderājas iedzīvotāji jau sen izteikuši savu nostāju šajā jautājumā, bet viņu uzskatus nez kādēļ neviens neņem nopietni. Tad varbūt putni viņiem palīdzēs? Krievu salas teritorijas attīstīšana saistīta ar plāniem pārcelt pārkraušanas operācijas no Andrejsalas. Tur tikšot veidots Laikmetīgās mākslas muzejs. Tātad izvēlieties – māksla vai putni? Putni! Un māksla. Varbūt šīs abas skaistās stihijas varētu mīļi sadzīvot uz blakus salām?

Cilvēks ir suga, kas spēj pielāgoties pat visbezcerīgākajiem apstākļiem, viņu var piespiest atstāt savu mājvietu, piesolot naudu, var deportēt ar varu, var arī radīt tādus vides apstākļus, ka cilvēks aiziet pats. Bet ko darīt putniem, kas nav tik lēti pierunājami un uzpērkami? Ko darīt, ja viņu gēnos ielikts ceļš tieši uz pagājušā gada mājvietu, piemēram, Krievu salas meldrājā? Un, kad pavasarī viņi atgriezīsies, meldrāja vairs nebūs, jo tas būs apbērts ar smiltīm un noklāts ar ogļu kravām, un tur vēl arī dunēs dzelzceļa sliedes. Lai cik satraukušies ir cilvēki, putni vēl neko ļaunu nenojauš un cer, ka nākamgad pavasaris būs tāds pats kā šajā gadā – ka varēs vīt ligzdu, perēt olas un mācīt mazuļus. Lielie ķīri, kuri dzimumgatavību sasniedz pēc otrās un trešās ziemošanas, ligzdot dosies uz to vietu, kur tie mituši kā jaunputni savā pirmajā rudenī.

Šobrīd Rīgas Domes Vides departaments no Rīgas Brīvostas jau saņēmis apstiprināšanai projektu par dzelzceļa mezgla veidošanu Krievu salā un pamazām aizber plānotā ornitoloģiskā mikrolieguma teritoriju.

Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns gan apgalvo, ka, visticamāk, apstiprinājums netiks dots, jo Brīvostas attīstības plāns, kas joprojām ir spēkā, šādu salas transformāciju un jaunu sauszemes teritoriju radīšanu uz Daugavas akvatorija rēķina neparedz. Turklāt jebkurš jauns projekts, ieskaitot ogļu termināli, prasa īpašu sabiedriskās apspriešanas procedūru un ietekmes uz vidi novērtējumu.

Plānotā mikrolieguma izveidei unikālajā putnu ligzdošanas vietā Krievu salā Vides departaments jau izsludinājis iepirkuma procedūru biotopu ekspertīzei, jo Brīvostas tikko iesniegtais projekts nevar būt likumīgs bez jauna ostas attīstības plāna pieņemšanas, tāpat arī bez sabiedriskās apspriešanas un ietekmes uz vidi novērtējuma.

Lielo ķīru skaits Rīgā pēdējo desmit gadu laikā samazinājies divarpus reižu, bet Krievu salā ligzdojošo ķīru skaits ievērojami palielinājies. Tas nozīmē, ka šī putniem ir viena no pēdējām drošajām patvēruma vietām Daugavas grīvā. Ja šeit sāksies ostas iecerētā pārkraušanas operāciju invāzija, putniem savu mājvietu nāksies atstāt. Bet meldrāju apbēršana turpinās... jo, kā saka: nav putnu, nav problēmu! Sevišķi Brīvostas pārstāvim Kārlim Leiškalnam – viņam visa šī lieta ar putniem un mikroliegumu vispār šķiet vienkārši smieklīgi nesvarīga un nebūtiska. Protams, protams, ja salīdzina ar Brīvostas grandiozajiem paplašināšanas plāniem un naudas summām, kas tur apgrozās...

Bet mazajos ezeriņos jeb lagūnās Krievu salas galā tikmēr, neko ļaunu nenojauzdami, mīt aptuveni 1500 lielo ķīru pāru, mazais zīriņš, upes zīriņš, melnā pīle, niedru lija, jūras žagata, niedru strazds, mazais svilpis, brūnkakle, laucis, cekuldūkuris un citi putni. Un tas ir 75 reizes vairāk nekā vajadzīgs, lai tiktu veidots mikroliegums. •