Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Visvaldis Lācis
«Latviešu zemes un tautas vēsture»
Rīga, «Vieda»,
Latvijas ekoloģiskās izglītības apgāds; 2006

Iznācis grāmatas «Latviešu zemes un tautas vēsture» pirmais izdevums, kas aptver latviešu tautas vēsturi gandrīz pilnībā – sākot no laika pirms pirmās tautas atmodas 19. gadsimta otrajā pusē līdz trešajai tautas atmodai mūsdienās un Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai. Grāmata ir iespaidīga: gaumīgi noformēta un labi nodrukāta, kārtīgos cie-tos vākos; teksts papildināts ar daudzām fotogrāfijām un atsaucēm uz izmantotajiem dokumentiem, turklāt, cienot uzmanīgo lasītāju, garš pieļauto kļūdu saraksts grāmatas beigās.

Tomēr pats galvenais šajā grāmatā ir latviešu tautas vēstures atainojums, kādu laikam gan neesam nekad savās rokās turējuši: milzīga faktu un skaitļu bagātība, sīks un pa-matots vēstures notikumu izklāsts, cenšoties saskatīt šajos notikumos gan iemeslus, gan kļūdas, gan likteņa nejaušības un saprotot, ka no visa tiešām veidojas zemes un tautas īstenā vēsture. Lasot šo apjomīgo darbu, gribas cerēt, ka to iekļaus skolu mācību programmās, ka grāmata neieguls bibliotēku plauktos, jo galvenais, ko šis darbs izraisa, ir apziņu, ka arī šodien tikai no mums atkarīgs, kādā virzienā vīsies latviešu tautas vēstures līkloči turpmāk – vai tie veidos Latvijas valsti kā brīvu, neatkarīgu zemi jeb mums lemts tas pats liktenis, ar ko vēstures gaitā Latvijai vienmēr bijis jārēķinās – lielās tautas nosaka, kam un kā te būs dzīvot.

Šī grāmata ir viena no tām, kurai noteikti būtu jābūt katra latvieša grāmatplauktā.

Elvita Ruka
«Sirsnīgie suņi»
Dienas grāmata; 2006

Šī grāmata noteikti jālasa, taču tas jādara siltumā un drošā, tīkamā vietiņā. Vēlams, lai aiz loga gaudo sniegputenis. Tad grāmatu izlasīsiet vienā vakarā, jo tas ir tiešām aizraujošs latviešu ekspedīcijas tēlojums uz Sibīriju – tālo Tofolārijas zemi, Jakutiju un mazliet arī uz Pievolgu. Visās šajās vietās valda vai nu briesmīgs aukstums, vai neciešams karstums un tur dīvainā veidā apvienojas elpu aizraujošs dabas skaistums ar vietējo iedzīvotāju «īsto dzīvi». Jā, Elvitas Rukas stāstījumā nekas nav ne piedzejots, ne pārspīlēts – tā ir dzīve, kādu 21. gadsimtā dzīvo Sibīrijas mazās tautiņas, piemēram, tofi. Viņi apdzīvo 21 000 km2 lielu teritoriju, kur atrodas trīs ciemi ar pusotru tūkstoti iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 600 var uzskatīt par tofiem. Šeit atrodas Krievijas zelta un dimanta raktuves, taču Tofolārijai no tām nav nekāda taustāma labuma. Cilvēku dzīves apstākļi, maigi izsakoties, ir nožēlojami. Bet labāk par to lai stāsta Elvita Ruka, jo viņa ar saviem ceļabiedriem ir tur bijusi, fotografējusi un filmējusi, un mēģinājusi saprast, kāpēc tas tā. Bet grāmatas nosaukums norāda arī uz to, ka šajās vietās piedzīvots daudz siltuma un sirsnības, skaļu smieklu un jauku pārsteigumu.Bet visam pāri – grandiozā un neaizmirstamā Sibīrijas daba.