Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Informācijas tehnoloģijas ekoloģisko problēmu risināšanai

Māris Gabaliņš,
«Mebius IT - Risinājumi» direktors


Mūsdienās informācijas tehnoloģiju nozīme pieaug gandrīz visās sadzīves jomās, taču vai IT risinājumi spēs jau drīzumā atrisināt arī cilvēces lielākās problēmas, piemēram, pieaugošo gaisa piesārņojumu?


Jau kopš pirmās skaitļošanas mašīnas parādīšanās, to mērķis ir bijis padarīt dažādu datu apstrādi ātrāku par paša cilvēka skaitļošanas spējām, tādējādi ievērojami atvieglojot cilvēku ikdienu. Šodien informācijas tehnoloģijas, kas kļūst arvien mobilākas, jau dažu sekunžu laikā spēj apstrādāt informācijas daudzumu, kas līdzvērtīgs lielāko pasaules bibliotēku krājumam. Lielāka informācijas apjoma arvien ātrāka apstrāde ir jauno IT risinājumu būtības pamatā, kas ļauj tās izmantot cilvēcei svarīgu jautājumu risināšanā, piemēram, ekoloģijas problēmu pētījumos.

Ekoloģijas jautājumi bieži šķiet tāli no ikdienas. Tie vairāk asociējas ar «Greenpeace» aktīvistiem kādā tāla okeāna naftas termināļa tuvumā. Taču šāds skatījums uz ekoloģiju būtu pārāk vispārīgs, jo ar ekoloģijas jautājumiem mēs nonākam saskarsmē ik dienu – kaut vai izejot uz ielas un ieelpojot garāmbraucošo automašīnu izplūdes gāzes vai dzirdot motoru rūkoņu. Šādu, šķietami ikdienišķu lietu ietveršana ekoloģijas jēdzienā padara to vairāk saprotamu, runājot par cilvēku dzīves kvalitātes ekoloģiskajiem aspek-tiem – par to, cik tīrā un dabiskā vidē pavadām ikdienu.

Dzīves kvalitātes uzlabošanas nepieciešamība mūsdienās tiek pieminēta arvien plašākos diskusiju līmeņos – sākot no sadzīviskām sarunām un beidzot ar valdības lēmumiem un likumiem, kas jau skaidri reglamentē kritērijus, kas būtu saistoši visiem dzīves telpas dalībniekiem. Viena no šādām lietām, kas tieši vai netieši skar katru iedzīvotāju, ir Eiropas Savienības direktīva Nr. 166/2006 (18.01.2006.), kura nosaka, ka savienības dalībvalstīs, to skaitā arī Latvijā, ir jāizveido nacionālais piesārņojošo vielu reģistrs. Direktīvas noteikumi paredz publisku pieejamību informācijai par vides piesārņojuma avotiem, veidiem un apjomu. Jāpiebilst, ka šāds reģistrs būs saistošs gan tikai lielākajiem vides piesārņotājiem valstī, kuri emisijās būs pārsnieguši likumdošanā noteiktos piesārņojuma robežlielumus. Latvijā šā reģistra izveidošanu pārraudzīs LR Vides ministrijas pakļautībā esošā valsts aģentūra «Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra». Tās pārraudzībā būs pašlaik jau darbībā esošo vides piesārņojuma specifisko datu bāzu datu papildināšana un integrēšana, kas sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu «Mebius IT» turpmāk būs publiski pieejami. Tas nozīmē, ka, piemēram, pirms sava nākamā mājokļa iegādes katrs iedzīvotājs varēs novērtēt ne tikai nekustamo īpašumu attīstītāju rekomendācijas, bet arī atrast objektīvu informāciju par apkārtējās vides piesārņojumu un tā tuvumu izraudzītajai dzīves vietai internetā publicētā datu bāzē.

Patlaban ir noslēdzies LR Vides ministrijas izsludinātais konkurss par datu reģistra izveidi Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai ES Pārejas programmas projekta «Datu paziņošana par acidifikāciju, eitrofikāciju un kopējo piesārņojumu» ietvaros. Konkursa uzvarētājs ir kompānija «Mebius IT», kura veiks sistēmas izstrādi, izmantojot tradicionālās un ģeogrāfiskās informācijas sistēmu (ĢIS) tehnoloģijas – iespēju informāciju aplūkot un analizēt, attēlotu uz pilsētu, lielāko apdzīvoto vietu un visas valsts kartes. Līdz ar to informācija par piesārņojumu būs pārskatāma gan iedzīvotājiem, gan vietējām un starptautiskajām institūcijām.

Taču vides ķīmiskais piesārņojums nav vienīgais, kas var ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti un dabas bioloģisko daudzveidību. Analoģiskai informācijai vajadzētu būt pieejamai arī par akustisko piesārņojumu jeb trokšņu līmeni Rīgā, kā to nosaka cita ES direktīva Nr. 2002/49/EC. Pēc šīs direktīvas prasību realizācijas iedzīvotāji varēs uzzināt, kuri tad patiesībā ir tie «klusie» rajoni. Šajā sakarā 2006. gada sākumā Rīgas Dome jau pieņēma lēmumu par attiecīgu pasākumu veikšanu trokšņa piesārņojuma mazināšanai.

Jauno likumdošanas aktu mērķis ir panākt, lai publiski pieejamā informācija par lielākajiem vides piesārņojuma avotiem radītu sabiedrības spiedienu uz jau esošajiem vai tuvākajā nākotnē plānotiem potenciālajiem piesār-ņotājiem. Grūti pateikt, kā mūsu pašmāju vides piesārņo-tāji reaģēs uz tradicionāli miermīlīgās sabiedrības protestiem, bet sagaidāms, ka nekustamo īpašumu cenas var ietekmēt jebkuri tuvumā esošie atkritumi, klaudzoši dzelzceļa sastāvi vai smacīgas auto maģistrāles. Iespējams, tieši šādas publiskas datu bāzes pieejamība ērti pārskatāmā veidā ļaus katram sabiedrības loceklim uzzināt, vai viņa pagalmā netiek legāli ražoti ķīmiskie ieroči un vai pagrabstāvā pēc kāda laika nedārdināsies ogļrači. Tās, protams, ir vairāk metaforas. Tomēr pavisam noteikti tas būs arī viens no pirmajiem soļiem valstī, kad ar IT risinājumu palīdzību tiks samazināts vides piesārņojums – uzlabots apkārtējās vides stāvoklis un dzīves kvalitāte kopumā! •