Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 6 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Vecs ledusskapis – ozonam kaitīgs atkritums

Ilga Zemdega


Jau labu laiku elektrisko un elektronisko preču pārdevēji, ievedot mūsu valstī jaunu preci, maksā nodokli par katru preces kilogramu. Principā tas ir domāts tādēļ, lai būtu, kur rast finanses šādu pēc būtības bīstamu atkritumu pārstrādei vēlāk. Tiesa, kā stimuls bīstamo atkritumu pārstrādei klāt nāk simtprocentīgs šā nodokļa atvieglojums, ja šo preču pārdevējs vai ražotājs nodrošina tādu pašu preču savākšanu un vēlāku drošu utilizāciju.


Praksē tam vajadzētu veicināt, lūk, kādu situāciju: katrs patērētājs savu veco sadzīves tehniku, piemēram, ledus-skapi, var nodot veikalā, teiksim, pērkot jaunu, – ja met ārā veco, visbiežāk tā vietā pērk jaunu. Un otrādi. Iespējama arī situācija, ka patērētājs varētu ierasties veikalā, tikai lai nodotu veco elektrisko vai elektronisko mantu, nepērkot vietā nekādu citu līdzīgu preci. Taču ikdienā viss nenotiek tik strauji, kā mums, patērētājiem, to gribētos.

Vissmagāk šis jautājums skar ledusskapjus un to radiniekus. Faktiski jebkura pirms 2000. gada ražota aukstuma iekārta (saldēšanas iekārtas, gaisa kondicionēšanas iekārtas) satur kādu no ozona slāni noārdošajām vielām (OSNV). Vides ministrijas un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras īstenotā UNEP/GEF projekta «Institucionālā stiprināšana Monreālas protokola īstenošanai Latvijā» vadītāja Ilze Prūse skaidro, ka visbiežāk šādas iekārtas satur hlorfluorogļūdeņ-ražus (HFO) vai daļēji halogenētos hlorfluorogļūdeņražus (HHFO), ko sarunvalodā sauc par freoniem. Šīs vielas aukstuma iekārtās izmanto kā aukstumnesējus jeb aukstuma aģentus.

Pašlaik saskaņā ar Latvijas likumdošanu HFO lietošana ir aizliegta. Iekārtās tās drīkst atrasties tikai līdz iekārtas sabojāšanās brīdim vai, ja iekārta darbojas, – līdz attiecīgās iekārtas lietošanas termiņa beigām. Savukārt HHFO izmantošana pagaidām ir atļauta līdz 2030. gadam.

Dzīvē ir tā

Raksta tapšanas laikā veicu nelielu izmēģinājumu – telefoniski mēģināju noskaidrot, kur varētu nodot savu veco ledusskapi, ja man tāds būtu. Pavisam droši veco grabažu varēju vest uz «Electrolux» firmas veikalu Rīgā, Tērbatas ielā. Tas bija pirmais veikala darbinieks, kurš teica, lai droši vedot šurp. Vēl par ledusskapja nodošanu nemulsa Dobelē, veikalā «Omega», – bet veco paņemšot tikai tādā gadījumā, ja turpat pirkšu jaunu.

Tālāk gan negāja tik raiti. «Westellux» veikala darbinieks informēja, ka pie viņiem nolietotos pretī neņem, taču bija tik laipns, ka pastāstīja, kur varu nodot – pie tirdzniecības centriem «Alfa» un «Spice». Tiesa, šie pieņemšanas punkti strādā darba cilvēkam tik «izdevīgā» laikā, ka patiešām rodas šaubas par šāda pasākuma lietderību: otrdienās un piektdienās no plkst. 11 līdz 12, ceturtdienās – no plkst. 15 līdz 16.

Vēl labāk reaģēja veikala «K-Rauta» darbinieks Kuldīgā: «Nē, mēs pretī neņemam. Metiet ārā!» Atbildi, kur tieši lai izmetu, puisis taktiski noklusēja. Laikam man pašai bija jāsaprot, ka pēc iespējas tuvāk mežmalai....

«RDElectronics» Jēkabpils veikals esot agrāk kaut kad pieņēmis nolietotu sadzīves tehniku (cik atminu, varbūt kādas akcijas ietvaros: atnes veco matu fēnu, jaunais būs ar divu latu atlaidi?), taču tagad gan vairs ne. Taujāts, kur tad man to lūzni likt, darbinieks kautri ieminējās, ka varbūt kādai firmai, kas savāc metāllūžņus? Kad iebildu, ka tur taču freons, vīrs atbildēja: «Nu ja, tā jau ir...»

Īsāk sakot, es tā arī paliku neziņā. Vismaz man kā patērētājam būtu neizsakāmi vieglāk, ja es varētu nodot veco tehniku tajā pašā mazpilsētas veikalā, kur pērku jauno. Ja apzinīgi domājošs cilvēks meklēs iespēju to nodot, viņš, protams, atradīs; taču pašlaik situācija ir tāda, ka diez vai kāds, piemēram, no Daugavpils, speciāli vedīs ledusskapi uz Rīgu, uz īpašo AS «BAO» apsaimniekoto pieņemšanas punktu. Turklāt ar tik elegantiem darba laikiem... Vismaz mans ierosinājums būtu, lai šādi nodošanas punkti darbotos tajā pašā laikā, kad cilvēki visbiežāk iepērkas, – Rīgā tas notiek pēc plkst.18.

Neatstāj mežmalā

Tātad, kā jau minēju, nolietoto elektrisko un elektro-nisko preču, to skaitā ledusskapju, pieņemšana notiek pie tirdzniecības centriem «Alfa», «Spice» un «Mols». Šos pieņemšanas punktus apsaimnieko AS «BAO» (http://www.bao.lv). Vienkārši sakot, tas ir tā: ievedot jaunu sadzīves tehniku, tās pārdevējam ir jāmaksā nodoklis par katru šīs preces kilogramu. No tā var izvairīties, ja pārdevējs kā juridiskā persona noslēdz, piemēram, ar AS «BAO», līgumus un finansē izveidoto sistēmu, kā savākt un pārstrādāt veco, videi kaitīgo sadzīves tehniku.

Skaidrojot situāciju ar ledusskapju savākšanu, AS «BAO» valdes priekšsēdētājs Māris Kalniņš izstāstīja, ka minētajos savākšanas punktos ievāktos ledusskapjus «BAO» ved uz savu noliktavu, kur tiek nodrošināti nepieciešamie glabāšanas apstākļi. Pašlaik notiek ledusskapju uzkrāšana – šogad tikai trešā ceturkšņa laikā vien ir savāktas aptuveni 300 tonnas visādu aukstumiekārtu, t.sk. ledusskapju. Tuvākās pārstrādes rūpnīcas atrodas Somijā un Vācijā – saprotams, vest tik tālu ir diezgan dārgs prieks. Iespējams, drīzumā tiks uzcelta pārstrādes rūpnīca Lietuvā. Taču, ja būs liela iedzīvotāju aktivitāte un savāks daudz vairāk ledusskapju, tiks pirktas attiecīgās pārstrādes iekārtas, lai šo darbu varētu darīt tepat Latvijā. Tieši ledusskapju pārstrādes iekārtas ir diezgan dārgs prieks, jo nepieciešama īpaša uzparikte tieši freona veiksmīgai nosūkšanai.

Atverot interneta mājaslapu http://www.zalais.lv, var uzzināt, ka, piemēram, SIA «Kuusakoski» ir Latvijas Zaļā punkta sadarbības partneris nolietoto elektropreču apsaimniekošanas programmas ietvaros un iedzīvotāji var tam bez maksas nodot savas nolietotās elektriskās un elektroniskās iekārtas: ledusskapjus, veļas un trauku mazgājamās mašīnas, putekļusūcējus, gludekļus, kafijas automātus, tosterus, fēnus, datorus, monitorus, printerus, televizorus, video un audio magnetofonus, atskaņotājus, radioaparātus, gaismekļus, elektriskās rotaļlietas, sporta un atpūtas preces u.tml. Elektriskās iekārtas var nebūt darba kārtībā, bet tām obligāti jābūt neizjauktām.

SIA «Kuusakoski» bezmaksas informatīvais tālrunis – 8000065. Pieņemšanas punktu darba laiks ir no plkst. 8.00 līdz 16.30. To adreses:

Rīgā, Krustpils ielā 6;
Rīgā, Lēdurgas ielā 1b;
Valmierā, Gaides ielā 13;
Daugavpilī, A.Pumpura ielā 105d;
Saldū, Kuldīgas ielā 69;
Jelgavas rajona Cenu pagastā, Akmeņu ielā 7a;
Ventspilī, Fabrikas ielā 6;
Alūksnes rajona Alsviķu pagasta «Ezeriņos»;
Ilūkstē, Strēlnieku ielā 49a.

Nododot elektropreces, līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments (pase vai autovadītāja apliecība), lai varētu noformēt nepieciešamos dokumentus.

Savāktās elektriskās un elektroniskās iekārtas tiks nogādātas uz uzņēmumiem, kur tās izjauks pa materiālu veidiem: metāls, plastmasa un stikls. No iegūtajiem materiāliem savukārt tiek izgatavotas jaunas preces un produkti, piemēram, no plastmasas – siltumizolācijas materiāls, no kineskopiem – apdares flīzes.

Tāpat vien likumus nepildīt nevar

Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2037/2000 nosaka, ka ozona slāni noārdošās vielas, kuras vairs neizmanto vai kuras ir krājumos, ir jāiznīcina ar metodēm, kuru rezultātā neveidojas šo vielu emisijas. Tiesa, pastāv iespēja šādas vielas pārstrādāt un atjaunot otrreizējai izmantošanai atsevišķos pielietojumos, ko sauc par kritiskajām vajadzībām.

EK šo prasību izpildi kontrolē pēc gadskārtējiem dalībvalstu ziņojumiem. Taču daudzi Latvijas uzņēmumi, kas izmanto OSNV, atskaitās ļoti izvairīgi, tādējādi šīs at-skaites neatspoguļo reālo stāvokli. Patlaban ir uzkrāts diezgan liels apjoms ar OSNV, kas nav iznīcināts, – aptuveni septiņas tonnas. «Uzņēmumi aizbildinās ar to, ka šīs vielas iznīcināšanai jāsūta uz ārzemēm, kur tas izmaksā ļoti dārgi. Diemžēl Latvijā nav atbilstošu tehnoloģiju, jo arī tās ir dārgas. Līdz ar to situācija jau divus gadus šajā jomā neuzlabojas. Situācija ir uzlabojusies vismaz tiesību aktu jomā, kas nosaka atskaitīšanās un OSNV iznīcināšanas prasības. Ja uzņēmums nav sniedzis pārskatu par OSNV izmantošanu LVĢMA, tas nesaņem licenci darbībām ar šīm vielām, ko savukārt kontrolē Vides valsts dienests,» situāciju skaidro Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta Tehnoloģiju nodaļas vadītājs Armands Plāte.

Pavisam noteikti ir zināms – ja, pamatojoties uz iesniegtajām atskaitēm, EK secinās, ka OSNV atsūknēšanas, reģenerācijas, otrreizējās izmantošanas un iznīcināšanas sistēma Latvijā darbojas neapmierinoši, pret valsti var tikt uzsākta pārkāpuma procedūra par regulas Nr. 2037/2000 nepildīšanu.

Kas notiks, ja nenodos

Tas viss jau nebūtu nekas – vai tad mazums vairāk vai mazāk bīstamu ķimikāliju pasaulē, ka būtu jāuzsver un īpaši cītīgi jāievāc freons no veciem ledusskapjiem un kondicionie-riem. Taču diemžēl freona plašā izmantošana un sekas, ko tas jau atstāj uz vidi, liek domājošam un spriest spējīgam cilvēkam bļaut skaļā balsī. Parēķināsim paši: ja Latvijā ir aptuveni 905 tūkstoši mājsaimniecību, tad katrā ir vismaz viens ledusskapis. Vidēji viens ledusskapis satur 300 g HFO vai HHFO. Tātad iznāk, ka potenciāli 271,5 tonnas tīra freona un tā radinieku, kas nonākuši dabā, izkūpēs gaisā! – ja netiks godprātīgi savākti un pārstrādāti.

Slēgtam freonam nav ne vainas – tas regulē aukstumprocesus mūsu ledusskapī, kas ir visnotaļ vērtīga padarīšana, nenoliedzami. Taču freonam ir viens nelāgs niķis – pie sīkākā caurulīšu bojājuma tas momentā iztvaiko. Tālāk tas nokļūst atmosfērā un dodas uz mūsu māmuļas Zemes plaušām – ozona slāni. Un te sākas globālākas problēmas.

Ar ozonu nav tik vienkārši

Kā informē http://www.meteo.lv, ozona slānis ir Zemes galvenais aizsargs pret pārmērīgi intensīvu saules ultravioleto (UV) starojumu. Ozons uzskatāms arī par nozīmīgu atmosfēras piesārņojuma likvidētāju, t.i., tā atomi piesaista atmosfērā nokļuvušās kaitīgās ķīmiskās vielas, piemēram, metānu, slāpekļa oksīdus, oglekļa monoksīdu u.c., un, iesaistoties ar tām ķīmiskajās reakcijās, nodrošina jaunu, videi nekaitīgu savienojumu rašanos. Taču diemžēl pēdējos 20 gadus daudzos pasaules reģionos, arī virs Latvijas rudens un ziemas periodā, ozona slānis ir pārāk plāns. Tas palielina iespēju saslimt ar ādas vēzi un acs kataraktu, novājina imunitāti, samazina lauksaimniecības ražas, kā arī zivju nozveju u.c. Dažu pētījumu rezultāti liecina, ka ozona slāņa noārdīšanās patlaban ir gandrīz apstājusies, taču citi – ka ozona caurums pērn bijis rekordliels. Tas liecina, ka tieši pāris nākamo gadu ozona slāņa atjaunošanā varētu būt izšķirīgi.

Ozona slāņa aizsardzībā pašlaik ir iesaistījušās 189 pa-saules valstis, arī Latvija. Gandrīz visām tehnoloģijām, kurās izmanto ozona slāni noārdošās vielas, ir atrastas alternatīvas, un šo vielu ražošana, tirdzniecība un lietošana strauji samazinās.

Zinātnieki prognozē, ka, ja arī turpmāk tiks ievēroti pašlaik uzsāktie pasākumi ozona slāņa aizsardzībai, tas atjaunosies un atgūs savu normālo stāvokli ap 2050.-2060. gadu. Bet tas iespējams tikai tad, ja ozona slāni noārdošo vielu emisijas nepalielināsies un turpinās samazināties.

Savukārt, ja netiktu darīts nekas, ozona slāņa noārdīšanās 2050. gadā zemeslodes ziemeļu daļā būtu sasniegusi vismaz 50%, bet dienvidos – 70%. Ultravioletais starojums zemeslodes ziemeļu daļā būtu divkāršojies, bet dienvidos – četrkāršojies. Atmosfērā emitēto ozona slāni noārdošo vielu apjoms būtu palielinājies piecas reizes. Pārmērīgais ultravioletais starojums būtu izraisījis vairāk nekā 20 milj. saslimšanas gadījumu ar vēzi, 130 milj. saslimšanas gadījumu ar acs kataraktu utt.

Bez efektīvas likumdošanas ozona slāņa sairšanu samazināt nav iespējams. Taču ar likuma uzrakstīšanu un nodrukāšanu vēl ir par maz – jābūt pašu iedzīvotāju sapratnei, kādēļ mēs nevaram dzīvot tāpat kā līdz šim. Un ne tikai. Te jāiesaistās arī sadzīves tehnikas pārdevējiem. Faktiski katram – gan pircējam, gan pārdevējam – būtu jāsaprot, ka nevar veco saldētavu atstāt mežmalā. Pārlieku cieši saistīti ir ķēdītes «mūsu vecais ledusskapis = mūsu dzīve un veselība» posmi. Mums visiem vēl ļoti daudz jāpadara, lai viss būtu labi.

Papildu informācija

Lai noteiktu, vai jūsu aukstumiekārtas satur OSNV, aplūkojiet to marķējumu un tehnisko pasi. Ja atrodat norādi par kādu 1. tabulā minēto vielu, iekārta satur OSNV. Ja neatrodat nedz iekārtas marķējumu, nedz tehnis-ko pasi, noskaidrojiet iekārtas ražošanas gadu. Ja iekārta ražota pirms 2000. gada, tā, visticamāk, satur OSNV.

1. tabula.
Aukstuma iekārtās visbiežāk sastopamās OSNV

Iekārtas var saturēt arī citas OSNV, tāpēc gadījumā, ja jums rodas šaubas par to, vai iekārta satur OSNV, sazinieties ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru, Valsts vides dienestu vai Vides ministriju.

Apzīmējums Biežāk izmantotie
tirdzniecības nosaukumi
Ķīmiskā
formula
CFC-11 R11, freon-11, hladon-11 CFCl3
CFC-12 R12, freon-12, hladon-12 CF2Cl2
CFC-13 R13, freon-13, hladon-13 CF3Cl
CFC-111 R111, freon-111, hladon-111 C2FCl5
CFC-112 R112, freon-112, hladon-112 C2F2Cl4
CFC-113 R113, freon-113, hladon-113 C2F3Cl3
CFC-114 R114, freon-114, hladon-114 C2F4Cl2
CFC-115 R115, freon-115, hladon-115 C2F5Cl
HCFC-22 R22, freon-22, hladon-22 CHF2Cl
HCFC-123 R123, freon-123, hladon-123 C2HF3Cl2
HCFC-124 R124, freon-124, hladon-124 C2HF4Cl
HCFC-141b R141b, freon-141, hladon-141b CH3CFCl2
HCFC-142b R142b, freon-142, hladon-142b CH3CF2Cl
R-408A freon-408A, hladon-408A vairāku vielu maisījums
R-409A freon-409A, hladon-409A vairāku vielu maisījums
R-401A freon-401A, hladon-401A vairāku vielu maisījums
R-500 freon-500, hladon-500 vairāku vielu maisījums
R-502 freon-502, hladon-502 vairāku vielu maisījums

Ko darīt tālāk

1. Ja OSNV saturošā iekārta ir nepieciešama:

  • jāuzmana, lai iekārta nebūtu pakļauta rūsu veicinošiem apstākļiem;
  • jārūpējas par iekārtas regulāru tehnisko apkopi (ja iekārtā ir vairāk nekā 3 kg freona, tehniskā apkope jāveic vismaz reizi gadā), izsaucot sertificētus aukstuma iekārtu speciālistus. Viņi strādā uzņēmumos, kas licencēti darbībām ar aukstuma iekārtām, un šo uzņēmumu kontaktinformāciju var uzzināt Valsts vides dienesta mājas lapā http://www.vvd.gov.lv/aukstums.shtml;
  • situācijās, kad izskatās, ka iekārta nedarbojas vai darbojas dīvaini, izsauciet licencētu uzņēmumu sertificētus aukstuma iekārtu speciālistus.

2. Ja OSNV saturošā iekārta vairs nav nepieciešama un no tās jāatbrīvojas, vispirms jānoskaidro, kur atrodas tuvākais elektrisko un elektronisko iekārtu tirgotājs vai elektrisko un elektronisko atkritumu pieņemšanas punkts. Nogadājiet tur savu iekārtu. Saskaņā ar Latvijā spēkā esošo likumdošanu, elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājam (t.sk. tā pilnvarotam dīlerim) jānodrošina, ka mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pieņemšana izveidotajā savākšanas sistēmā notiek bez maksas.

3. Pirms iegādājaties jaunu aukstuma iekārtu, piemēram, gaisa kondicionēšanas iekārtu, ledusskapi, saldētavu, ūdens dzesētāju utt., pārliecinieties, ka tā nesatur OSNV. •