Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Jauna pieeja metāllūžņu pārstrādei Latvijā


Kamēr citi vēl tikai runā un plāno par vides uzlabošanu, ir tādi, kas jau reāli rīkojas. SIA «Tolmet» – viena no lielākajām metāllūžņu iepirkšanas un pārstrādes kompānijām Latvijā – patlaban aktīvi strādā, lai jau šā gada nogalē atklātu metāllūžņu pārstrādes rūpnīcu «Shreder», kas būs jaudīgākā no pašlaik Baltijā esošajām.


«Shreder» rūpnīcas veic metāllūžņu dziļo attīrīšanu, kas nodrošina arī ekoloģiski tīru pārstrādi. Shreder latviešu valodā varētu tulkot kā «lūžņu dzirnavas», kuru galvenā sastāvdaļa ir dzirnavu mezgls – cerdirators. Viss process notiek iekārtas iekšienē, kur metāllūžņi tiek atdalīti derīgajos un nederīgajos materiālos. Metāllūžņus, piemēram, automašīnas vraku, bez iepriekšējas apstrādes ievieto pārstrādes iekārtā, kur notiek metāllūžņu izejmateriālu šķirošana. Vispirms metāllūžņi tiek sasmalcināti, tad metālu, gumiju, plastmasu, stiklu un citus materiālus sašķiro pa kategorijām. Rezultātā tiek iegūts tīrs tērauds, kas, sadalīts nelielos gabalos, ir arī viegli transportējams. Būtiskākais, ar ko šī rūpnīca būs nozīmīga sabiedrībai kopumā, ir tas, ka šī pārstrāde ir videi draudzīga. «Shreder» kompleksa dažādu veidu filtrējošie elementi, cikloni un vibrāciju absorbējošie mezgli garantē putekļu atdalīšanu, trokšņa un vibrācijas līmeņu samazināšanu līdz pastāvošo normatīvu lielumiem. Saskaņā ar LR Ministru kabineta direktīvām, kompleksa teritorijā tiks projektēts un izbūvēts segums ar pretinfiltrācijas slāņiem, notekūdeņu savākšanas akām, kā arī citas iekārtas, kas nodrošinās piesārņojuma izplatības samazināšanos līdz minimumam. Atkritumi nekur neizbirst, bet nokļūst slēgtos rezervuāros un tiek nogādāti tālākai iznīcināšanai.

Lai samazinātu ierobežoto resursu patēriņu, ir jāpārstrādā lielākā daļa automobiļa, taču ar tām metodēm, kā tos pārstrādā pašlaik, netiek panākts maksimālais efekts. Tādu varētu iegūt, pārstrādi veicot rūpnīcās, kādu «Tolmet» ar ES atbalstu patlaban veido arī Latvijā. Pagaidām metāllūžņus vienkārši sagriež un sapresē, kas nenodrošina vislielāko metāla atdevi atkārtotai pārstrādei, jo netiek izmantots riepu un citu rezerves daļu ražošanā izlietotais metāls. Turklāt šāda pārstrāde ir ne tikai neekoloģiska, bet arī darba un laika ietilpīga. «Shreder» jauda ir aptuveni 60 tonnu gatavās, pārstrādātās produkcijas vienā stundā, un 50 miljoni automašīnu visā pasaulē, ko ik gadu nodod metāllūžņos, ir pietiekams arguments, lai izvēlētos efektīvāko risinājumu.

«Tolmet» «Shreder» rūpnīca neapšaubāmi ir ieguvums Latvijai, kas kopā ar citām valstīm joprojām dod savu artavu globālā piesārņojuma palielināšanā. Kioto protokola atzīšana un parakstīšana tomēr nav risinājums ekoloģiskās situācijas uzlabošanā, ja netiks meklēti un realizēti arvien jauni risinājumi, kā novērst tuvošanos paša cilvēka radītam jau bīstamam piesārņojuma līmenim.

Nav vairs runa par lūgumu vai aicinājumu uzlabot savu apkārtējo vidi, tam būtu jākļūst par likumu – aizvākt to, kas var ietekmēt vidi un cilvēka veselību. •