Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 201 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Eiropas Komisijas kopīgais pētniecības centrs

Ģirts Strazdiņš


Eiropas Komisijas paspārnē atrodas daudz zinātnisku institūtu, kas veic pētījumus, lai nodrošinātu pamatu vides aizsardzības lēmumu pieņemšanai un izstrādātu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Šie pētniecības institūti ir apvienoti EK Kopīgajā pētniecības centrā (KPC). «Vides Vēstis» sniedz ieskatu dažos Kopīgā pētniecības centra projektos un cer, ka institūtu mājaslapas jums kalpos par turpmāko informācijas avotu. KPC galvenā mājaslapa http://www.jrc.cec.eu.int/


Kopīgā pētniecības centra prioritātes vides aizsardzības jomā:

  • klimata pārmaiņas;
  • emisijas un gaisa kvalitāte;
  • ģenētiski modificēti organismi;
  • pārtikas ķēdes drošība un kvalitāte;
  • ilgtspējīga enerģētika;
  • ūdens kvalitāte.

Tiks glābti miljoniem trusīšu

Īpaša KPC laboratorija strādā, lai dzīvnieku izmantošanu ķimikāliju un kosmētikas līdzekļu pārbaudēs aizstātu ar alternatīvām metodēm – galvenokārt in vitro sistēmām. Kosmētikas direktīvas 7. pielikums paredz 10 gadu laikā aizstāt eksperimentus ar dzīvniekiem ar citām alternatīvām. Lai to nodrošinātu, KPC šādos eksperimentos izmanto šūnu grupas, kas iegūtas no viena dzīvnieka, tādējādi izglābjot desmitiem un simtiem dzīvnieku no šiem pārbaudījumiem. Piemēram, lai pārbaudītu 30 tūkstošus ķīmisko vielu jaunās REACH direktīvas ietvaros, būtu nepieciešams veikt izmēģinājumus uz 3,9 miljoniem dzīvnieku. Izmantojot jaunās metodes, dzīvnieku skaitu iespējams samazināt par 70%. Jau šogad testiem uz jutīgumu (alerģiskām reakcijām) izmantoto dzīvnieku skaits samazinājies par 50%, paredzams, ka nākamajā gadā pilnībā tiks pārtraukti ādas kairinājuma testi uz dzīvniekiem. Šie piemēri apliecina progresu, kurā daļa nopelnu ir arī KPC pētnieku veiktajam darbam.

http://ihcp.jrc.ec.europa.eu/
http://ecvam.jrc.it/

Baltijas jūru novēro ar satelītiem

Baltijas jūras galvenā ekoloģiskā problēma ir eitrofikācija un tās izraisītais skābekļa bads ūdenī. Lai palīdzētu veikt šā procesa monitoringu un nodrošinātu zinātniekus un lēmumu pieņēmējus ar nepieciešamo informāciju, KPC Vides un ilgtspējības institūts veic jūras novērošanu no satelīta, trīs dimensiju modelēšanu un iegūto datu analīzi.

http://marine.jrc.cec.eu.int/

Zvejniekiem grūtāk blēdīties

Zvejas kuģiem pastāvīgi ir jāziņo par savu atrašanās vietu okeānā, lai novērstu nelegālo zveju. Tomēr ļoti bieži ir gadījumi, kad kuģi to nedara laikus vai sniedz nepareizas koordinātes. Lai šo informāciju pārbaudītu, tiek veikta nepārtraukta novērošana no satelītiem. Tomēr iegūtie attēli parasti ir diezgan neskaidri un neļauj precīzi identificēt kuģus. Tāpēc KPC ir izstrādājusi datorprogrammu, kas ļauj skaidrāk atpazīt zvejas kuģus un jau stundas laikā ziņot par to patieso atrašanās vietu.

http://fish.jrc.cec.eu.int/

Piesārņojošie kuģi tiks ātrāk notverti

KPC pastāvīgi analizē no satelītiem iegūtos attēlus, lai identificētu naftas piesārņojumu jūrās. Šāda novērošana palīdz ne tikai jau laikus konstatēt naftas izplūdi, bet arī modelēt iespējamo piesārņojuma avotu. Lai veiktu iegūto attēlu analīzi, KPC speciālisti ir izstrādājuši datorprogrammas, kas palīdz gan identificēt piesārņojumu, gan noteikt precīzas tā robežas un piesārņošanas laiku.

http://serac.jrc.it/midiv/

Kas vienam labs, otram slikts

Viens no Ūdeņu direktīvas nosacījumiem ir ūdensbaseinu klasifikācija pēc to ekoloģiskās kvalitātes. Ir svarīgi, lai visās dalībvalstīs būtu vienāda izpratne par šo kvalitāti un iegūtie dati būtu savstarpēji salīdzināmi, tāpēc KPC zinātnieki strādā pie vienotas metodoloģijas izstrādes. Piemēram, patlaban jau ir izveidota sistēma ezeru ekosistēmu novērtēšanai, izmantojot hlorofila daudzuma rādītājus. Savukārt upju izvērtēšanai izstrādāta sistēma, kas balstās uz tajās mītošo bezmugurkaulnieku sugu analīzi. Saprotams, ka dažādos Eiropas reģionos upēs dzīvo atšķirīgas bezmugurkaulnieku sugas, tomēr KPC zinātnieki izstrādājuši specifisku vērtēšanas sistēmu katrai valstij, līdz ar to ir harmonizēta izpratne par labu ūdensbaseina stāvokli.

http://ies.jrc.cec.eu.int/eewai.html

Vai šī kukurūza ir modificēta?

Arvien lielāku prioritāti Eiropas Savienībā iegūst pārtikas drošības jautājums. Lai saprastu saistību starp veselību un pārtiku, ir nepieciešams ieviest arvien jaunas pārtikas novērtēšanas metodes. 74 kontroles laboratorijas no 25 dalībvalstīm ir apvienojušās konsorcijā, kas sadarbojas ar KPC, lai pastāvīgi uzlabotu testēšanas metodes ģenētiski modificēto organismu atklāšanai. KPC speciālisti atzīst, ka bieži vien ģenētisko transformāciju konstatēšana līdzinās adatas meklēšanai siena kaudzē. Tomēr arvien tiek uzlabotas un ieviestas jaunas modernākas metodes ĢMO atklāšanai.

Dati par pārtiku – kā parasti slepeni

Veselības un patērētāju aizsardzības institūts veic pētījumus par pārtikas iepakojuma ietekmi uz pārtikas kvalitāti. Likumdošana nosaka to, kādi savienojumi drīkst saskarties ar pārtiku. Lai noskaidrotu, kādi savie-nojumi un cik daudz nonāk pārtikā pēc saskares ar tās iepakojumu, institūta speciālisti veic rūpīgas produktu analīzes. Piemēram, bērnu pārtika burciņās tiek noslēgta ar hermētisku vāciņu, bet vāciņa hermētiskumu nodrošina īpašas vielas, kuras saskarē ar kādu konkrētu pārtikas veidu var nonākt arī burciņas saturā. Laboratorijas apmeklējuma brīdī speciālisti pētīja Ķīnā ražotus plastmasas virtuves piederumus, kuros kāda no vielām 700 reizes pārsniedza Eiropas Savienībā pieļaujamo normu. Savukārt bērniem domātajos virtuves šķīvīšos tika atrasts ievērojams dau-dzums formaldehīda.

Diemžēl jāsaka, ka šo pētījumu rezultāti nav publiski pie-ejami, jo tos nodod tikai pasūtītājam – parasti tā ir kādas dalībvalsts valdība. Un tad nu attiecīgās valdības ziņā paliek tas, vai šo informāciju ņemt vērā un publiskot, vai noklusēt...

http://ihcp.jrc.cec.eu.int/  •