Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Pašpietiekamā Sēlijas novada nākotne

Ērika Lagzdiņa, Sēlijas projekta vadītāja
foto: no REC arhīva


«Kam piederēja visi šie zaļi ziedainie Brīviņu plašumi… kas viņu varēja nodzīt no šīs zaļās zemes..» Es braucu gar Daugavas krei-so krastu un nepārstāju sajūsmināties, bet citāts no Upīša «Zaļās zemes» pats uzpeld atmiņā. Šejienes ļaudīm nav mākslīgi jāmāca patriotisms un dzimtenes mīlestība, jo nav iespējams nemīlēt kaut ko tik skaistu: rudenīgajās krāsās ietērptos Daugavas krastus, bezgalīgi plašo skatu, kas paveras no kāda augstāka Sēlijas pakalna, bet pavasarī – košās gaiļbiksīšu pļavas un baltās anemones mežu ielokos. Arī vecās no milzīgiem laukakmeņiem celtās krogu un pasta mājas ceļmalās. Tikai skumji, ka daudz no šīs puses varenās pagātnes un cilvēka veidotās kultūrvides ir aizgājis nebūtībā, un arī ceļi nav tie gludākie.


Sēlijas puse nav norakstāma un nekad arī nebūs, kamēr vien tur dzīvos tādi apņēmīgi cilvēki, ar kuriem man bija iespēja sadarboties Eiropas Sociālā fonda un Latvijas līdzfinansētā projekta «Interaktīvās apmācības uz Sēlijas vides resursiem balstītas uzņēmējdarbības uzsākšanā lauku pašvaldībās» ietvaros. Minētais projekts tika īstenots sešās Jēkabpils rajona pašvaldībās: Asarē, Zasā, Rubenē, Dignājā, Leimaņos un Sēlpilī. Tajā piedalījās 140 iedzīvotāji. Projektu ieviesa Reģionālā vides centra Centrālajai un Austrumeiropai pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar Latvijas lauku tūrisma asociāciju «Lauku ceļotājs» un Zasas pagasta padomi, kā arī 5 pagastu koordinatoriem.

Statistikas dati liecina, ka Jēkabpils rajona laukos daudzi iedzīvotāji zemo ienākumu, darba vietu un arī pieredzes trūkuma, nepieejamas vides, arī ģimenes apstākļu dēļ ir pakļauti sociālās atstumtības riskam. Tāpēc meklējām iespējas, kā palīdzēt Sēlijas puses pašvaldībām. Sēlijas projektā ar integrētās pieejas a pmācību procesu centāmies iedvesmot cilvēkus apgūt jaunas zināšanas un uzsākt darboties zaļi.

Bagātais kultūrvēsturiskais mantojums un lauku vide dod cerības, ka lauku tūrisms varētu būt vietējiem iedzīvotājiem pieņemams un realizējams. Taču, ņemot vērā iespējas šeit audzēt ekoloģiski tīru produkciju un ES atbalstu šai nozarei, svarīgi bija veicināt arī bioloģisko saimniekošanu.

Pirmais, ko centāmies izdarīt, – lauzt psiholoģisko barjeru un pārliecības trūkumu par savām spējām, motivēt un ieinteresēt cilvēkus. Pirms aicinājām uz teorētiskām mācībām, piedāvājām iepazīties ar reāliem piemēriem, kā citur nelielas saimniecības spēj uzsākt savu biznesu un gūt panākumus. Taču vislielākais iedvesmas avots bija izbraucieni turpat Jēkabpils rajonā un kaimiņos uz Madonas un Preiļu rajonu. Apmeklējām zemnieku saimniecības, arī bioloģiskās, augļkopības un medus saimniecības, lauku tūrisma mītnes, veselības saimniecības un tādas, kuras piedāvā senlietu kolekcijas vai amatniecības izstrādājumus.

Pamatojoties uz projekta koncepciju – meklēt jaunas iespējas lauku dzīves dažādošanai, bez lieliem ieguldījumiem un uz vietējās vides resursiem balstītu uzņēmējdarbības formu attīstību –, tika izstrādāta apmācības programma tūrisma uzņēmējdarbības uzsākšanā. Mācījām, kā veidot piedāvājumu lauku tūrismā, tā kvalitātes prasības un finanšu plānošanu. Pēc tam notika jau sarežģītāki specializētie kursi, piemēram, tehniskās un vides prasības būvniecībā, ar uzsvaru uz nelielu un pagaidu celtņu būvniecību un labiekārtošanas darbiem, to skaitā telšu un atpūtas vietu ierīkošana. Iesaistot tūrisma speciālistus un vides gidus, interesantas nodarbības notika par tūrisma piedāvājuma dažādošanu lauku vidē, dabas taku iekārtošanu, tūrisma mārketingu. Papildus tam bija iespēja praktizēties Gaujas nacionālajā parkā.

Lai paplašinātu zināšanas par bioloģisko saimniekošanu, notika trīs dienu ievadkursi, apmācības grāmatvedības pamatos, specializētais kurss aitkopībā un prakses die-nas Preiļu rajona Rožkalnu pagasta ZS «Salenieki» un Aizkraukles rajona Skrīveru pagasta «Ragārēs». Iecienītas bija lekcijas par veselības tūrismu, ārstniecības augiem un zāļu tēju ražošanu. Apmeklējām saimniecības Madonas rajona Bērzaunes un Vestienas pagastā, kur specializējas truškopībā, kazkopībā, netradicionālajā dārzkopībā. Savukārt Jaunpiebalgā pabijām Vidzemes latviskākajā lauku sētā «Lielkrūzes» un pie biškopja Ivara Radziņa. Lielākais ieguvums bija labās idejas, ko «pašpikot» un realizēt savā saimniecībā: vienam zivju pagrabi pie dīķa, citam – ugunskura vietas vai trušu mājiņas; vienvārdsakot – visdažādākās idejas, kā diezgan netradicionāli dažādot tūrisma piedāvājumu.

Projekta lielākais sasniegums ir ieguldījums Sēlijas reģiona cilvēku nākotnes un labklājības veidošanā, sniedzot lauku cilvēkiem iespējamo atbalstu, zināšanas un prasmes uzņēmējdarbības uzsākšanai. Svarīgi, ka projekts radīja priekšnoteikumus ilgtspējīgai vietējo resursu izmantošanai, ne apdraudot vidi, ne arī palielinot atkarību no kādām ārējām tirgus norisēm. Tika veidots pašuzturošs uzņēmējdarbības modelis laukos un veicināta reģiona attīstības viena no prioritātēm – lauku tūrisms. •