Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Zaļais baņķieris – Vides Investīciju fonds

Sallija Benfelde,
«Nedēļa», speciāli «Vides Vēstīm»;
Raivo Skrastiņa foto


Nākamā gada aprīlī Vides investīciju fonds (VIF) atskatīsies uz saviem desmit darba gadiem, tādēļ «Vides Vēstis» devās pie VIF valdes priekšsēdētājas Ilzes Puriņas, lai uzzinātu par investīcijām vides piesārņojuma samazināšanai, veicinot vides aizsardzības projektu īstenošanu.


Atšķirībā no Vides aizsardzības fonda (VAF), kas daļēji finansē videi draudzīgus projektus, VIF izsniedz kredītus videi draudzīgiem projektiem, kuru īstenošana dod iespēju kvalitatīvi un kvantitatīvi novērtēt vides uzlabojumu. Citiem vārdiem sakot, projekta devumu var aprēķināt un izmērīt. Turklāt projektiem jābūt finansiāli dzīvotspējīgiem, jo kredīts taču jāatdod, – tātad projektam jāspēj naudu vai nu ietaupīt, vai nopelnīt. Kredītus var saņemt tikai juridiskas personas, un tas nozīmē, ka pie naudas tiek pašvaldības un komercsabiedrības ar pašvaldības galvojumu. Protams, apzīmējums «videi draudzīgs projekts» ir plašs un dažādi tulkojams, tādēļ VIF ir definējis jomas, kurās projekti tiek kreditēti:

  • dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošana;
  • notekūdeņu attīrīšana;
  • videi draudzīga siltumapgāde;
  • tīrāka ražošana;
  • ēku siltināšana;
  • atkritumu otrreizēja izmantošana;
  • citi.

No kurienes plūst «naudas avotiņš»?

Protams, daļu naudas, kas paredzēta projektu kreditēšanai, dod Latvijas valsts, bet fonds ir piesaistījis arī starptautisko organizāciju finansējumu. 1998. gadā VIF parakstīja aizdevuma līgumu ar Ziemeļvalstu Vides finanšu korporāciju (NEFCO) par 3,5 miljonu eiro piešķiršanu Latvijas mazo pašvaldību ūdens un notekūdeņu projektiem, bet nākamajā gadā tika noslēgts līgums saistībā ar Vides kredīta shēmas vadību un darbību ar ES «Phare» kontraktējošo vienību (Finanšu ministrija) par divu miljonu eiro piešķiršanu fondam. 2000. gadā VIF saņēma finansiālu palīdzību no Dānijas Vides aizsardzības aģentūras (DEPA). Aģentūras atbalstītā programma, ko realizēja Dānijas konsultāciju firma AS «Carl Bro», saistīta ar tīrākas ražošanas veicināšanu Latvijas uzņēmumos. Savukārt 2003. gadā tika noslēgta vienošanās ar ANO Attīstības programmu par kopīgas finansēšanas shēmas uzsākšanu katlumāju rekonstrukcijai, lai nodrošinātu pāreju no ogļu vai mazuta kurināmā uz biomasas kā kurināmā izmantošanu pašvaldību katlumājās. Tajā pašā gadā arī tika uzsākts Latvijas Vides ministrijas un Vācijas Federālās Vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministrijas kopīgais vides un klimata aizsardzības projekts «Mājokļu sanācijas iniciatīva enerģijas taupīšanai». Piesaistītais kredītresursu apjoms projekta realizācijai ir pieci miljoni eiro un dāvinājums – aptuveni divi miljoni eiro. Pagājušā gada decembrī VIF noslēdza līgumu ar NEFCO par jaunu kredītlīniju ERAF līdzfinansēto ūdenssaimniecības projektu priekšfinansēšanai trīs miljonu eiro apjomā.

Runājot par finanšu līdzekļu apjomu, ar kuru darbojas fonds, der zināt, ka 2005. gada jūlijā fonda pamatkapitāls tika palielināts līdz 4 427 196 latiem, bet pagājušā gada decembrī VIF aktīvi pārsniedza septiņus miljonus latu. Valdes priekšsēdētāja Ilze Puriņa teic, ka finanšu apjoma palielinājums galvenokārt tiek panākts, piesaistot ārvalstu līdzekļus, kā arī no procentiem, kas tiek maksāti par aizdevumiem.

Naudu skaita rūpīgi

Pagājušā gada maijā fonds noslēdza simto aizdevuma līgumu, un miljonus, kas tiek ieguldīti videi draudzīgos projektos, rūpīgi skaita. Vēl vairāk – kredīta ņēmējam ir jārēķinās ne tikai ar to, ka pirms projekta apstiprināšanas tiks vērtēts, vai tas atbilst VIF pamatnostādnēm un vai projekts ir finansiāli dzīvotspējīgs, bet arī ar projekta auditu jau pēc tā apstiprināšanas un darbu sākšanas. «Reizi gadā, aizdevuma atmaksas laikā, mēs prasām informāciju, datus, analīžu rezultātus, lai pārbaudītu, vai ir sasniegti projektā paredzētie rezultāti. Ja tā nav, mēs pētām, lai saprastu, kādēļ tā ir noticis,» stāsta Ilze Puriņa. Vidējais aizdevuma termiņš ir pieci, desmit gadi, bet ir projekti, kam naudu var aizdot uz gadu; garākais aizdevuma termiņš ir piecpadsmit gadi. Līdz šim lielu problēmu ar kredīta atdevējiem nav bijis; ir gadījušies sarežģījumi, bet tos kopīgiem spēkiem vienmēr esot izdevies novērst. Starp citu, viens no VIF uzdevumiem ir arī rīkot bezmaksas semināru apmācību kursu, lai pašvaldības mācītos un uzzinātu visu, kas vajadzīgs projektu rakstīšanai un īstenošanai.

Aizņemties var ne tikai turīgie

Ilze Puriņa stāsta, ka fonds galvenokārt strādā ar mazajām un vidējām pašvaldībām, jo lielo pašvaldību kapacitāte ir salīdzinoši augsta, bet mazās pašvaldības bieži balansē uz projekta ieviešanas robežas. Vaicāta, ar ko tad fonds atšķiras no bankas vai konsultanta, valdes priekšsēdētāja saka: «Konsultants atnāk uz pašvaldību, konsultē un pēc tam aiziet. Viņu neuztrauc tas, vai pēc projekta ieviešanas viss ir tā, kā bija paredzēts. Mēs novērtējam visus tehniskos risinājumus. Mēs dalām projekta risku ar pašvaldību jau projekta sagatavošanas laikā. Tāpat arī sekojam, lai pēc projekta ieviešanas iekārtas tiktu pareizi ekspluatētas, jo pretējā gadījumā tas var nedot vajadzīgo un gaidīto rezultātu – mums ir pēcieviešanas monitoringa sistēma. Ar to atšķiramies no bankas, kura vērtē projektu pirms kreditēšanas, bet pēc tam to interesē tikai naudas saņemšana atpakaļ, bet īstenotā projekta kvalitāte un izmantošana uz banku vairs neattiecas.» Reizēm lietas, par kurām jāatgādina, esot pavisam vienkāršas. Piemēram, pašvaldība nomainījusi katlumāju un vairs neizmanto ogles vai mazutu, bet izmanto koksni. Par kurināmo vasarā parasti nedomā, bet rudenī, kad sākas lietavas, steidzīgi gādā kurināmo, bet tas, protams, ir slapjš. Gaidītā efekta no jaunās katlumājas nav, jo koksnes vajag daudz, un siltums nemaz neiznāk lētāks. «Ir jāsaprot, ka projekts nebeidzas tajā brīdī, kad būvvalde paraksta aktu,» skaidro Ilze Puriņa.

Ja pašvaldība ir iekļauta nacionālajā programmā ūdenssaimniecībām, kas paredzēta pašvaldībām līdz 2000 iedzīvotājiem, tad VIF kreditē priekšfinansējumu, lai pašvaldība varētu saņemt daļu Eiropas struktūrfondu naudas projekta īstenošanai jeb, vienkāršāk sakot, pašvaldība, kurai nav līdzekļu, lai īstenotu ūdenssaimniecības projektu, naudu no Eiropas var saņemt tikai tad, ja pusi no vajadzīgās summas var segt pati, turklāt Eiropas nauda tiek samaksāta tad, kad projekts ir īstenots, tādēļ VIF piešķir kredītu, kurš pēc tam daļēji tiek atdots no Eiropas naudas, bet daļēji no pašvaldības nopelnītās vai ietaupītās naudas. Ilze Puriņa saka, pa patiesībā VIF priekšfinansē pusi no nacionālās ūdenssaimniecības programmas. Mazākiem ūdenssaimniecības projektiem, kuros nav paredzēta saimniecības kapitāla renovācija, bet, piemēram, ir vajadzīgs ierīkot ūdens atdzelžošanas iekārtu, daļu finansējuma kā dāvinājumu iedod Vides aizsardzības fonds, bet atlikušo daļu kreditē VIF. Vaicāta, vai tas, ka vienmēr tiek vērtēta projekta finansiālā dzīvotspēja, nozīmē, ka mazas un ļoti nabadzīgas pašvaldības tomēr neko nevar izdarīt, Ilze Puriņa saka: «Nē, tā tas nav. Katlumāju projekti bija ļoti labs piemērs, kā jautājumus var risināt arī nabadzīgas pašvaldības. Divdesmit procentus no nepieciešamās summas pašvaldības saņēma kā dāvinājumu no VAF, bet pārējo tās paņēma kā kredītu pie mums. Jaunās katlumājas ļāva iegūt izmaksu ekonomiju, un tādā veidā ir iespējams kredītu atmaksāt. Ja vajadzīgā projekta apjoms ir liels, to var sadalīt pa posmiem – vispirms ar viena projekta palīdzību īsteno pirmo posmu, tad otro, un tad var domāt par tālāko nākotni. Katrā ziņā, ja ir vajadzība un ir ideja, vajag nākt pie mums – kopīgi rēķināsim un domāsim, kā ieceri īstenot,» skaidro VIF valdes priekšsēdētāja Ilze Puriņa. •