Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

Jaunās dzīvnieku patversmes makets. Arhitekte Vija Ozola («Ozola & Bula. Arhitektu birojs»).

Astrīda Kārkliņa (vidū).

Abi VV galvenās redaktores suņi Rausītis un Čabo ir paņemti no patversmēm.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

«Labās mājas» – gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem

Lelde Stumbre


Kas vajadzīgs cilvēkam? Saprotams, laime, prieks un harmonija, bet galvenais – mājas. Lai ir kur atgriezties. Kur atpūsties, novilkt kurpes, izejamo tērpu, izstiept kājas, sapurināt matus, satikt savus mīļos cilvēkus, pabužināt suņa spalvu vai iekārtoties blakus mīlīgi ņurrājošam kaķītim. Esmu mājās, viss kārtībā. Jā, viss kārtībā, ja neieslēdzam televizoru vai pārāk bieži neparādāmies uz ielas, kur var ieraudzīt gan dīvainu cilvēku noplīsušās drēbēs, gan klaiņojošu bērnu vai pusnobrauktu dzīvnieku. Pie cilvēku dīvainībām esam gandrīz pieraduši, bet ar dzīvniekiem lieta mazliet citāda. Esam ilgi dzīvojuši valstī, kur mājdzīvnieki vispār neskaitījās īpašas ievērības cienīgi. Atceros, ka padomju valstī ar nicību runāja par tādām lietām kā speciālā dzīvnieku barība, dzīvnieku patversmes, viesnīcas vai pat suņu pastaigu laukumi. Likās, ka tie ir tādi bagātnieku izdomājumi – viņiem acīm redzot vairs nav naudu, kur likt, ja jāveido mājdzīvniekiem kaut kas tik speciāls. Mājdzīvnieks taču dzīvo mājās! Un tie, kas klaiņo pa ielām... nu, tie uz mums, godīgajiem pilsoņiem, kuriem kaķītis kārtīgi sēž uz spilvena, neattiecas. Izrādās, ka attiecas gan.


Projekta «Labās mājas» ierosinātāja, organizētāja un «bīdītāja» Astrīda Kārkliņa stāsta: «Atsaucība šim projektam ir tiešām liela, to nevar noliegt. Cilvēki tagad kļuvuši gan aktīvāki, gan neiecietīgāki: ja viņi redz, ka dzīvnieks mokās, – zvana, brīdina, pat pieprasa tūlītēju rīcību no mūsu puses, un mēs arī rīkojamies. Un mēs darītu daudz, daudz vairāk, ja vien būtu – kur! Kā mums jārīkojas, to zinām un saprotam, tagad tikai galvenais jautājums – kur! Rīgai ir viena valsts dzīvnieku patversme Līčos, bet tā jau sen neatbilst ne Eiropas standartiem, ne humānisma principiem vispār, ne arī Rīgas pilsētas vajadzību apjomam. Šajā patversmē ir savi noteikumi: tik un tik dienu suni vai kaķi tur izmitina, bet tad... iemidzina. Un šāda rīcība, no vienas puses, var šķist amorāla, bet, no otras puses, tā ir nepieciešamība, jo dzīvnieku ir tik daudz, ka tiem vienkārši tur nepietiek vietas. Mūsu pārziņā ir Juglas dzīvnieku patversme. Taču nākamā gada vasarā beidzas mūsu zemes līgums un šī patversme jālikvidē. Juglā bijuši daudzi un redzējuši, kādos apstākļos dzīvo dzīvnieki. Nenormālos. Jo arī tā neatbilst normām, arī tur nav ne vietas, ne visa, kas nepieciešams mūsdienīgai patversmei. Tomēr šogad Juglas patversme izglāba 200 suņu un kaķu, kuri Līčos tika nolemti nāvei. Katru pirmdienu Līčos lemj, kuri dzīvnieki jāiemidzina. Es staigāju, skatījos un nevarēju izlemt, kuri. Neviens! Mēs ņemtu pie sevis visus! Bet katrs, kurš bijis Juglas patversmē, ir redzējis, ka tā sen vairs neatbilst dzīvnieku labturības normām, tādēļ «Labās mājas» ir projekts, kas varētu šo situāciju mainīt.

Esmu domājusi par šo ideju jau kādus trīs gadus, un pašlaik esam tik tālu, ka no Rīgas pašvaldības saņemta nomā zeme 2,5 ha platībā un ir gatavs arī tehniskais projekts ar visām būvatļaujām. Un es ceru, ka nākamā gada jūlijā patversme tiks atvērta. Es ceru arī, ka tā būs ne tikai patversme mājas dzīvniekiem, bet, ka tur ar laiku būs veterinārā klīnika, pastaigu laukumi, viesnīca un laukums bērniem. Bērni uz dzīvniekiem reaģē ļoti emocionāli, viņi histērijā krīt gar zemi: gribu sunīti! Patversmē būtu iespēja nākt un nodarboties ar dzīvniekiem – gan spēlēties, gan par viņiem rūpēties –, tad varbūt bērns saprastu, ko īsti nozīmē dzīvnieks mājās. Manuprāt, patversmes virsuzdevums vispār ir sabiedrības izglītošana, jo ļoti daudz sa-skaramies ar to, ka cilvēks nezina. Nav informēts. Nemāk. Nesaprot. Tādēļ tik daudz baisu gadījumu ar dzīvniekiem: salauztas kājas, ādā ieaugusi ķēde, salauzta spranda, pārsists galvaskauss... Protams, ir necilvēki, kas izturas cietsirdīgi, bet ir ļoti daudz tādu, kuri vienkārši nezina, kā rīkoties. Un patversme varētu būt arī tāds kā izglītojošs centrs.

Saprotams, ka visas šīs nākotnes idejas ierobežo naudas trūkums. Lai uzbūvētu patversmi tās pašreizējā vīzijā, vajadzīgi aptuveni 300 tūkstoši latu. Mēs, protams, meklējam šo naudu – gan no fondiem, gan ziedojumu veidā, mūs atbalsta arī dažādas firmas, piemēram, SIA «Nelss», kas par brīvu piedāvā kokmateriālus, vai citas firmas, dāvinot logus un dzīvnieku barību, un, protams, iedzīvotāji, kuri piedalās mūsu rīkotajās akcijās un koncertos vai vienkārši iemet kādu santīmu ziedojumu kastītē lielveikalos «Alfa», «Spice», «Origo», «Mols», Olimpija» un «Zoom». Bet ir lielās būvfirmas, kas atsaka, un arī cilvēki, kuri varētu palīdzēt, tomēr aprobežojas vienīgi ar saldu «Lai jums veicas!». Mūsu 300 tūkstošu latu lielais projekts salīdzinoši nav nekas satriecošs. Lielbritānija es redzēju, kā atklāj patversmi par septiņiem miljoniem sterliņu mārciņu, taču tur ir pavisam citas naudas tradīcijas, tur ir ziedojumi no testamentiem, un tie ir ļoti iespaidīgi. Šeit mūsu jaunbagātnieki vēl nejūtas komfortabli, ja nav nopirktas vairākas mājas un jahtas, un labdarība joprojām tiek vērtēta ļoti zemu.

Tomēr es ticu, ka projekts realizēsies. Es vienkārši nedrīkstu neticēt, jo ir pārāk daudz iemeslu – ne tikai emocionālu, bet gluži praktisku –, kādēļ tam visam jābeidzas laimīgi. Bet mūs tiešām atbalsta daudzi. «Labo māju» patronese, piemēram, ir Sarmīte Pīka, kura cilvēcīgi ir ieinteresēta šajā projektā. Internetā, mājaslapā http://www.patversme.lv, var sekot līdzi gan projekta tapšanai, gan visiem atbalsta pasākumiem, akcijām un telefoniem, tādēļ būtībā jebkuram ir dažādas iespējas iesaistīties šajā ļoti vērienīgajā dzīvnieku glābšanas akcijā, kuras nosaukums ir «Labās mājas.». •