Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 13 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

 

Ja atceries, janvāra «Vides Vēstīs» bija raksts ««Cēsu alus» un gaļas kombināts «Ruks» paralizē attīrīšanas iekārtu darbu». Kad šis raksts parādījās arī internetā, portālā http://www.tvnet.lv, sacēlās krietna brēka, un «Cēsu alus» TVNET publicēja šādu tekstu:

««Cēsu alus» ar pilnu atbildību var apgalvot, ka «Vides Vēstu» rakstā ir nepatiesi un nepārbaudīti fakti, jo «Cēsu alus» rūpējas par vides situāciju un ik gadus investē līdzekļus notekūdeņu attīrīšanai.

Uzņēmumā darbojas notekūdeņu savākšanas un neitralizācijas tvertne, kas veic notekūdeņu attīrīšanu, pirms tie tiek iepludināti pilsētas attīrīšanas sistēmā. Pēc «Vinda» pieprasījuma vajadzības gadījumā ir iespēja šos notekūdeņus vēl papildus atšķaidīt. Turklāt uzņēmums veic ikgadējas investīcijas, lai nodrošinātu notekūdeņu attīrīšanu ekoloģiskajai situācijai visatbilstošākajā veidā. Sakarā ar plānoto ražošanas jaudu palielināšanu 2006. gada investīciju plāns paredz ievērojamu līdzekļu – 350 tūkstošu latu – ieguldīšanu jaunās papildu attīrīšanas iekārtās. Tās plānots nodot ekspluatācijā šā gada novembrī.»

Uzņēmuma «Vinda» direktors Varis Ādamsons precizēja, ka tas, ko «Cēsu alus» sauc par priekšattīrīšanas iekārtām, patiesībā ir 80 m3 tilpuma izlīdzināšanas baseins, kas, ievērojot milzīgās dzērienu ražošanas jaudas, ir par mazu un faktiski nekādu labumu nedod. Bet, tā kā «Cēsu alus» ir sameklējis finansējumu priekšattīrīšanas iekārtu būvei, jo citādi ne Cēsu pilsētas dome, ne uzņēmums «Vinda» nedos atļauju ražošanas jaudu palielināšanai, t.i., vēl lielāka neattīrītu notekūdeņu kvantuma iepludināšanai pilsētas attīrīšanas iekārtās, tad pašlaik domes Tautsaimniecības komiteja nekādas sankcijas pret šo lielo uzņēmumu nevērš. Kaut gan pilsētas dome ir lēmusi, ka «Vinda» drīkst atteikties pieņemt rūpniecības uzņēmumu neattīrītos notekūdeņus. Turklāt uzņēmums «Cēsu alus» veicis savu notekūdeņu monitoringu un gan domei, gan «Vindai» iesniedzis situācijas uzlabošanas laika grafiku.

Žurnālistiem savas kļūdas jāatzīst. Raksta autors Uģis Spandegs raksta: «Kritēriji, kas nosaka, cik piesārņoti vai cik attīrīti notekūdeņi drīkst nonākt pilsētas notekūdeņu sistēmā, līgumos ar uzņēmumu «Vinda» nav strikti atrunāti, tiem pārsvarā ir tikai rekomendējošs raksturs, un savstarpēja sarakste starp «Vindu» un piesārņotājiem ilgst jau vairāk nekā divus gadus.» Uzņēmuma «Vinda» direktors Varis Ādamsons lūdza šo informāciju labot: līgumos notekūdeņu piesārņojuma līmenis tiek precīzi atrunāts un «Vindas» darbinieki regulāri ņem analīzes. Turklāt rūpniecības uzņēmumiem noteikts dubults tarifs – 0,42 x 1,95 Ls/m3 –, un, ja «Cēsu alus» ik mēnesi saražo 8 līdz 14 tūkstošus kubikmetrus notekūdeņu, jāsecina, ka uzņēmums ir ne tikai viens no lielākajiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem pilsētā, bet arī vērtīgākais «Vindas» klients. Pērn daļu no iekasētajiem 44 tūkstošiem latu pašvaldības uzņēmums ieguldījis attīrīšanas iekārtu darbības nodrošināšanai. Bet, neņemot vērā šos labos darbus, cēsnieki nāk uz ielas man klāt un lūdz publiski risināt Gaujas smirdēšanas problēmas...

Cita lieta ir ar uzņēmumu «Ruks»: tur darbojas vairs tikai kautuve, asinis aiztek notekūdeņos, bet gaļu ved uz Jelgavas gaļas kombinātu, kur tad arī tiek ražota gatavā produkcija. Cēsīm un Gaujai paliek tikai atkritumi. Ja «Ruks» šopavasar neiegūs «B» kategorijas piesārņojuma darbības atļauju, «Vindai» nāksies šo uzņēmumu atslēgt no pilsētas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas.

Vēl viena labā ziņa ir tā, ka šogad Cēsu notekūdeņu attīrīšanas iekārtās notiks rekonstrukcija un jau šā gada beigās iekārtas būs gatavas attīrīt daudz lielāku notekūdeņu daudzumu nekā līdz šim. Tad nu atliek vien cerēt, ka šī vasara būs pēdējā, kad peldēsimies un laivosim glumā Gaujā. Bet par upēm un ūdeņiem vairāk rakstīsim žurnāla marta numurā.

Ja nu kāds joprojām ir dikti apvainojies uz «Vides Vēstīm» par alkoholiskos dzērienus ražojoša uzņēmuma goda graušanu, lūdzu piedošanu. Mums visiem tā bija kārtējā paraugstunda pazemībā, bet nekādi alus dzeršanas sa-sniegumi un cilvēku ienākumi no reibinošas atspirdzināšanās neattaisno dabas piesārņošanu.

 

Anitra