Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Kaspars Sūniņš

Koniki arī ziemā iztiek bez piebarošanas

Gaļas liellopi Abavas palienē un stāvkrastā atjauno bioloģisko daudzveidību

«Riebiķu» vecajā klētī nu ir mīlīgas dzīvojamās telpas

Vīna dārzs Abavas senlejā kā hercoga Jēkaba laikos
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Pelēki zirgi uz vīna dārza fona

Anitra Tooma
autores un Kaspara Sūniņa foto

 

2005. gada nogalē «Sējēja» balvu dabas saimniecību grupā ieguva Kandavas novada «Tēvkalnu» saimnieki Ieva un Kaspars Sūniņi. Saimniecība atrodas 8 km no Kandavas uz Sabiles pusi. Tur Abavas senlejā dabas parkā 40 ha platībā pļavas plūc seši savvaļas zirgu jeb koniku puikas un seši tauri jeb savvaļas govis. Par šo dzīvnieku turēšanu ar Pa-saules Dabas fondu noslēgts sadarbības līgums. Bet vienā palieņu pļavā, kas pāriet stāvā kaļķainā kadiķu audzē, Latvijas Dabas fonds veic novērojumus par augu daudzveidības palielināšanos, pļavu ekstensīvi noganot. Šo pļavu kopj 5 gaļas šķirņu liellopu krustojumi. LDF botāniķis Ivars Kabucis priecājas, ka vecajā tīrumā no slīkšņām atgriežas retie augi, bet kārtīgi noganītajā stāvumā aizvien labāk jūtas kadiķi un kaļķainām vietām raksturīgie augi. Turklāt Kaspars un Ieva iestādījuši 3 ha vīnogu un tagad pamazām apgūst vīndaru amata noslēpumus.

1999. gadā Kaspars un Ieva nolūkoja māju drupas, kam deva Kaspara vectēva māju nosaukumu «Riebiķi». Rīga jau bija apnikusi, auga dēls Markuss, bizness – nostabilizējies, tādēļ nekas netraucēja rīdziniecei un talsiniekam iegādāties lauku īpašumu, kur atpūtināt dvēseli un nervus. Saimnieki pa šiem gadiem atjaunojuši klēti un spriež, ka 200 m2 dzīvošanai un viesiem pilnīgi pietiek. Pirms pāris gadiem, kopā ar draugiem dzerot vīnu «Riebiķu» virtuvē, prātā nākusi doma palaist kalnainajā ainavā lopus, kas nav jāaprūpē katru dienu. Vispirms visi aizbrauca uz Papi un iepazinās ar savvaļas zirgiem, tad sazinājās ar Pasaules Dabas fondu, un nu jau koniki «Tēvkalnos» pārlaiduši pāris ziemu. Pagājušajā vasarā Abavas krastos parādījās arī tauri. Bet vispirms bija jāuzbūvē 5 km garš aploks, un, tā kā Sūniņi visu dara skaisti, žogs lieliski iekļaujas ainavā. Pēcāk kādā lekcijā viņi satika Latvijas Dabas fonda botāniķi Ivaru Kabuci, ar kuru nu sadarbojas bioloģiski vērtīgas palieņu pļavas kopšanā.

Kaspars un Ieva, manuprāt, atspoguļo ļoti progresīvu tendenci Latvijas lauku apsaimniekošanā – naudu ģimene pelna Rīgā (Kaspars ir picērijas «Pica Lulū» līdzīpašnieks), tāpēc viņiem nav par katru cenu jāpanāk, lai lauku saimniecība nodrošinātu visas ģimenes vajadzības. Kopš Latvija no Eiropas saņem gan platību maksājumus, gan subsīdijas par bioloģiski vērtīgu pļavu kopšanu, nav iemesla gleznainas ainavas atstāt krūmu varā – ar šiem līdzekļiem var kompensēt ieguldījumus dabas saimniecībā. Turklāt no 2006. gada saimniecības, kas atrodas dabas parkos un lie-guma zonās, saņems kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos.

Kad dosieties apceļot Kurzemes Šveici, sazinieties ar Kandavas tūrisma informācijas centru un izmantojiet iespēju pamielot acis ar Abavas senlejas skatiem, ko rotā pelēki zirgi, tumšbrūni tauri un vīna dārzs, un pēcāk dodieties apskatīt Velnakmeni un Velnalu. •

 

Kandavas TIC: Kūrortu iela 1b, Kandava, LV-3120, Tukuma raj.
Tālr.: (+371) 3181150, 8356520
Fakss: (+371) 3181194
E-pasts: info@kandava.lv