Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

Koka puzle – Latvija

Spēlēties ar smilšu terapijas figūriņām ir interesanti arī pie galda

Alfabēta tārpiņš
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Dabas mācība – Kurzemītes pamatskolas pamatakmens

Lelde Stumbre
autores foto


Bērnam jau no mazotnes stāstām par dzīvniekiem, augiem, mežu, un bērns platām acīm klausās. Viņa pirmie lielās pasaules iespaidi saistīti tieši ar dzīvo dabu – putniņiem, taurenīšiem, kokiem un puķītēm. Viņa apziņā daba ir kaut kas labs un cilvēkam draudzīgs. Tomēr ar laiku šī labestīgā apziņa kaut kur pazūd, un pat skolā dabas mācība un bioloģija ir tikai mācību priekšmeti, kas obligāti jāapgūst.

Retas ir tās skolas, kuras savā ikdienas dzīvē – apmācībā – ievieš ilgtspējīgas vides attīstības ideju kā pamatakmeni mācību procesam.


Viena no tādām skolām ir Saldus rajona Zirņu pagasta Kurzemītes pamatskola, kura savu vietu zem saules izcīnījusi tieši ar šo atšķirību. Nieka trīs kilometru attālumā atrodas Saldus – pilsēta ar piecām skolām. Tādēļ mazajai skoliņai jābūt tiešām īpašai, lai vecāki pat no Saldus gribētu savus bērnus vest uz Kurzemītes pamat-skolu. Tomēr viņi to dara, kaut arī skolā ir ierobežots vietu skaits – vien 160. Šī skola ir īpaša ar vēl kādu, pavisam nesen apjēgtu ideju – kopā ar parastiem bērniem šeit mācās bērni ar īpašām vajadzībām. Tas ir sevišķi svarīgi, jo bērni jau no pirmajām klasītēm saprot, ka ne visi cilvēki ir vienādi, bet tas nenozīmē, ka viņi ir sliktāki. Šie bērni nekad vairs uz ielas neatskatīsies un nespurgs par bērniem vai pieaugušajiem ar attīstības traucējumiem, viņi zinās, kā rīkoties, ja atgadīsies nelaime, zinās, kā palīdzēt. To visu viņiem sniedz skola, kur klasēs mācās bērni ar īpašām vajadzībām. Skolas direktore Vineta Vovere ar lepnumu stāsta, ka bērns, atvests uz skolu un dokumentos rak-sturots kā nespējīgs, iziet apmācību, pēc pusgada jau ir iekļāvies kolektīvā un apguvis dažādas prasmes. Jā, protams, skolotāji šajā skolā ir augsti kvalificēti un savu kvalifikāciju cenšas gan dažādot, gan padziļināt – viņi piedalās semināros, raksta projektus, brauc smelties zināšanas uz Zviedriju, Dāniju, Poliju.

Koka Latvija

Pašlaik skolā ir septiņi bērni, kuriem noteikta individuālā apmācība, un viņi apmeklē arī parastās mācību stundas kopā ar citiem bērniem. Šiem septiņiem ir gluži vai priviliģēts stāvoklis viņu C klasē – gandrīz vai liekas neiespējami, ka pēc tādas apmācības nevarētu būt lielisks rezultāts. C klase aprīkota ne tikai ar dažādiem palīglīdzekļiem, lai bērnam būtu viegli un vienkārši aptvert un saprast pasauli sev apkārt. Galvenais, ka šis aprīkojums atbilst skolas piedāvātajai ilgtspējīgas vides attīstības idejai. Uz galdiem un plauktiem saliktas rotaļlietas, kuru uzdevums, pirmkārt, saprotams, ir būt par rotaļlietām, otrkārt, šīm rotaļlietām vienmēr ir izzinoša un izglītojoša nozīme, treškārt – tās visas darinātas no koka. Protams, koši krāsotas, tomēr koks paliek koks – paņemot to rokās, jūti siltumu, draudzīgumu un pamatīgumu. Tās nav plastmasas rotaļlietas, kuras ātri salūst un pret kurām bērns izturas nevērīgi, jo tās ir pārlieku vieglas, tās var aizmest kaktā un aizmirst. Bet ar koka rotaļlietām ir citādi – tās ir priekšmets, kuram pavisam cits svars un nozīme. Kaut vai skaistās koka puzles, kas veido bildi gan no vienas, gan otras puses: vienā pusē bērns saliek pilsētas ainavu, otrā – parku. Ir puzle, kas veido Latvijas karti ar visiem novadiem, katru savā krāsā, arī Eiropas karti un pat vienkāršu, skaidri saprotamu Visumu. Puzles detaļas ir pamatīgas, ērti saņemamas rokā, tās nevar mirklī pazust vai tikt sabojātas kā lielās kartona puzles, kurās ir simtiem detaļu un kuras bērns galu galā pamet, līdz galam nesaliekot, jo tāds detaļu daudzums nogurdinās jebkuru.

Vairāk zināšanu – vieglākas somas

Arī ikdienas nodarbības skolā izveidotas tā, lai tās nes iespējami lielāku labumu bērnam: mācību priekšmeti sadalīti dubultstundās – katru dienu divas matemātikas, divas vēstures vai divas ģeogrāfijas stundas. Skolotājam jābūt radošam, lai 80 minūtes stāstītu savu priekšmetu un bērnam tas būtu interesanti. Toties bērnu skolas somas kļūst divreiz vieglākas – katru dienu nav jāstiepj grāmatu kalns turp un atpakaļ. Katra mēneša beigās skola rīko tikšanos ar vecākiem, lai pamatīgi analizētu to, kā bērnam pa šo laiku klājies, sevišķi, ņemot vērā to, ka sākumklasēs bērni nesaņem sava darba novērtējumu atzīmju veidā.

Kas attiecas uz vides izglītību, tad tā notiek nemitīgi – jau bērnudārza grupiņās bērniem tiek stāstīts par dabu, un tuvējais mežs ir lieliska pastaigu un praktisko darbiņu vieta. Protams, skolēni piedalījušies dažādās apkārtnes sakopšanas talkās un pat paši sākuši vākt atkritumus ceļmalā un pie mājām. Sākumā iedzīvotāji pukojušies, bet tad... Laikam jau bērns, kurš vēlas sev apkārt tīru vidi, var diezgan spēcīgi ietekmēt pieaugušo.

Bērni no šīs skolas dosies lielajā dzīvē, jau labi saprotot, kas ir rūpes par vidi, kā šķirot atkritumus un kā iesaistīties dažādos projektos. Viņi būs lepni par savu zaļo karogu, kuru mastā – blakus valsts karogam – uzvilcis pats vides ministrs Raimonds Vējonis. Jo tas nozīmē, ka viņu skola ir īpaša.

Skolas direktore nenoliedz, ka tieši vides izglītība padara skolu populāru un atšķirīgu citu skolu vidū. Un, ja kādreiz sirds nodreb par mazo skoliņu likvidēšanas draudiem, tad šeit neviens par tādām lietām neuztraucas – skola stabili ieņēmusi vides izglītības nišu un turpina savu darbu šajā virzienā jau desmito gadu. «Mums projektu nedēļas par īsu!» smej direktore. Tik daudz dažādu plānu un ideju rodas, kad kaut kas jādara vides izglītības jomā.

Smilšu terapija

Kurzemītes skola nevairās arī no tā sauktajiem «sliktajiem zēniem» – bērniem ar audzināšanas problēmām, hiperaktīvajiem vai, tieši otrādi, izklaidīgajiem sapņotājiem. Bērniem ir iespēja nomierināties, atbrīvoties no stresa vai agresijas un atpūsties smilšu terapijas nodarbībās. Skola iegādājusies dažnedažādu profesiju cilvēku, koku, dzīvnieku un mašīnu figūriņas, un bērnam ir iespēja spēlēties «smilšu kastē». Tomēr spēlēšanās notiek ar konkrētu uzdevumu – izveidot smiltīs kādu sadzīves ainu vai bildīti, ņemot talkā figūriņas. Bērni veido savu pasaules redzējumu, viņiem jāmāk sadzīvot – nedrīkst ielauzties svešā «bildītē», izraut no smiltīm koku vai apgāzt cilvēciņu. Tas ir skaists radošs process, un šajās smilšu terapijas nodarbībās bērns iemācās sadzīvot ar apkārtējo pasauli, palīdzēt vai izdomāt kaut ko kopīgi, cienīt kaimiņu, kurš varbūt ir citādāks.

Nez vai arī pieaugušajiem nevajadzētu kādreiz paspēlēties smiltiņās, lai nomierinātu savu satraukto prātu, iegūtu harmonisku skatījumu uz pasauli un atcerētos, ka līdzcilvēks ne vienmēr ir traucēklis.

Skatoties, cik aizrautīgi to dara bērni, kā viņi mācās apgūt pasaules pamatus, sāc domāt – nez kurā brīdī un kas viņiem ar laiku atņem spēju uztvert pasauli labvēlīgi... Vai tiešām mēs, pieaugušie? •