Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Vides terminu vārdnīca

A

Anaģenēze – evolūcijas forma, kad populācija pārveidojas, kļūdama tik atšķirīga no sākotnējās populācijas, ka to var uzskatīt par citu sugu.

B

Bioģeogrāfija – zinātnes nozare, kas pēta augu un dzīvnieku pašreizējo un agrāko izplatību.

C

Cunami (‘ostas vilnis’ japāņu val.) – seismiski jūras viļņi, kurus rada galvenokārt zemūdens vai piekrastes zemestrīces, retāk vulkāniskie izvirdumi. Izplatās ar ātrumu 50-1000 km/h. Atstatums starp 2 viļņu mugurām ir 5-1500 km. Viļņu augstums atklātā jūrā sasniedz līdz 5 m, piekrastē līdz 10 m, bet šauros līčos vai upju grīvās pat līdz 50 m.

G

Gruntsūdens – nokrišņu ūdens, kas iesūcas augsnes virskārtā. Vispirms tas iztek caur zonu, kas pakļauta gaisa iedarbībai un nav piesūcināta. Šai zonai ir poras un plaisas, kas satur gan gaisu, gan ūdeni. Dziļāk, piesūcinātajā zonā, šīs vietas tiek piepildītas ar ūdeni. Tas ir tas ūdens, ko mēs saucam par gruntsūdeni. Augu valsts absorbē lielu daļu no ūdens, kas iesūcas zemē, palikušais ūdens var veidot gruntsūdeni. Kustība lejup uz ūdens līmeni var ilgt no stundas līdz pat vairākiem gadiem. Pārvietošanās smiltīs, grantī un saplaisājušos iežos ir straujāka nekā graudainās augsnēs un iežos ar mazām plaisām.

E

Ekoloģiskā sukcesija – ekosistēmas pārveidošanās, laika gaitā mainoties gan abiotiskajiem, gan biotiskajiem faktoriem, galvenokārt to mijiedarbības rezultātā. Sukcesijas bieži izraisa arī ārējie faktori, piemēram, ugunsgrēki, mežu izciršana. Galējo, tālāk praktiski nemainīgo sukcesijas stadiju sauc par klimaksu.

Epizootija – dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīga dzīvnieku masveida saslimšana un strauja izplatība.

I

Imunitāte – organisma neuzņēmība pret infekcijas slimībām.

Invazīva svešzemju suga – svešzemju suga, kuras ieviešana un izplatīšana apdraud vietējo bioloģisko daudzveidību. Latvijā spilgtākais piemērs – latvānis.

K

Ķīmiskie produkti – ķīmisko vielu maisījumi vai šķīdumi, kas sastāv no divām vai vairākām vielām.

Klimata pārmaiņas – viens no svarīgākajiem vides problēmu jautājumiem šodien. Cilvēku darbības rezultātā pēdējo 130 gadu laikā pasaulē gaisa vidējā temperatūra palielinājusies par 0,6o C. Tas galvenokārt saistīts ar enerģijas iegūšanu un patēriņu. Temperatūras paaugstināšanos izraisa ogļskābās gāzes daudzuma palielināšanās atmosfērā, un tas savukārt izraisa gan Pasaules okeāna līmeņa celšanos, gan Arktikas ledāju kušanu, tuksnešu paplašināšanos, cilvēku un dzīvnieku slimību «pārceļošanu» uz citiem reģioniem.

L

Lietus mežs, mitrais tropu mežs – mūžzaļi tropu meži nokrišņiem bagātos ekvatora apgabalos ar lielu koku, liānu u.c. augu daudzveidību. Pēdējā laikā šos mežus intensīvi izcērt; tas savukārt palielina tuksneša izplatīšanos un draud ar nopietnām klimata pārmaiņām.

S

Saule – centrālais Saules sistēmas ķermenis, Zemei tuvākā zvaigzne. Saule ir no ūdeņraža un hēlija sastāvoša, nokaitēta plazmas lode, kuras masa 333 000 reižu un diametrs 109 reizes lielāks nekā Zemei. Saule rotē ap asi tajā pašā virzienā kā Zeme, turklāt ekvatoriālie apgabali rotē ātrāk nekā polārie. Saules attālums no Zemes – 1250 milj. km, Saules diametrs – 1 390 000 km. Zeme saņem apmēram 2 desmitmiljardās daļas no Saules izstarotās enerģijas.

T

Tropiskais ciklons – pamattermins orkāniem, cikloniem un viesuļvētrām. Ekstrēma dabas parādība, kas galvenokārt saistās ar Indijas okeānu. Tas veidojas atklātā jūrā, kur temperatūra sasniedz vismaz 27 grādus pēc Celsija.

V

Veselība – līdzsvara stāvoklis starp cilvēka organismu un vides fizikālajiem, bioloģiskajiem un sociālajiem faktoriem, kas nodrošina normālas organisma funkcijas.

Vides programma – pasākumu, pienākumu un līdzekļu apraksts. Tos paredzēts veikt, lai sasniegtu mērķus un uzdevumus vides jomā, kā arī nosaka termiņus to sasniegšanai.

Vides degradācija – saimnieciskās darbības izraisīti vides postījumi vai risks, ka tas varētu notikt.