Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Tīra Latvija – mūsu kopējā rūpe!

Lelde Stumbre


Par atkritumiem un to ietekmi uz vidi stāsta biedrības «Latvijas Zaļā josta» valdes priekšsēdētāja Velga Vilciņa


Sadzīves atkritumu daudzums ik gadu pieaug. Mūsu radītie atkritumi ir daudzveidīgi un negatīvi ietekmē ne tikai vidi, bet arī mūsu pašu veselību. Atkritumi, nonākot tiem neparedzētā vietā, piesārņo augsni, gaisu un ūdeni ar dažādām kaitīgām vielām, turklāt atkritumu kaudzes nebūt neizskatās estētiski. Kopējais Latvijā gadā saražoto sadzīves atkritumu daudzums ir aptuveni 600-700 tūkstoši tonnu, no tiem, piemēram, 2003.gadā, tika apglabātas apmēram 505 477 tonnas. Liela daļa atkritumu, kas nonāk atkritumu poligonos, ir neatjaunojamie dabas resursi, to skaitā iepakojuma atkritumi. Patlaban iepakojuma atkritumi ir aptuveni 20% no sadzīves atkritumu kopējā svara un 40% no to apjoma, un lielākā daļa no tiem galu galā nokļūst vai nu sadedzināšanas iekārtās, vai arī atkritumu poligonos.

Tomēr, neņemot vērā visus šos skaitļus, var teikt – Latvijas iedzīvotāji ir sākuši šķirot atkritumus! Jā, ne visi un ne vienmēr, tomēr process ir sācies un iet plašumā – arvien vairāk cilvēku saprot, ka atkritumu šķirošana ir vajadzīga un kādēļ tas ir svarīgi. Piemēram, Dānijā un Šveicē jaunā paaudze atkritumu šķirošanu savā mājā vai dzīvoklī uzskata par pašsaprotamu. Arī Latvijas iedzīvotāji ir sākuši saprast, ka atkritumi kļūst par draudu videi, un sākuši pieņemt to, ka atkritumus vairs nevar sabērt vienā spainītī un izgāzt konteinerā pie mājas. Saprotams, ka arī šis vienkāršotais veids, kā tikt vaļā no atkritumiem, vēl darbojas, jo Latvijā atkritumu savākšanas un šķirošanas sistēma vēl ir attīstības sākumposmā. Viss pakāpeniski virzās uz priekšu, kaut arī daži teiks: pietrūkst konteineru, nav pietiekami daudz pārstrādes iespēju utt. Taču arī māju, pat ar labāko gribu, nevar uzcelt vienā dienā. Mani priecē cilvēku attieksme – kaut arī dažbrīd tā ir negatīva, tā tomēr vairs nav vienaldzīga. No pasīviem novērotājiem mēs pamazām, palēnām kļūstam arvien atbildīgāki par vidi, kurā dzīvojam un – galvenais – kurā dzīvos mūsu bērni.

Un kamēr Latvijas valsts atbildīgās institūcijas veido atkritumu šķirošanas sistēmu, to reglamentējošos likumus un noteikumus, kamēr tiek veidoti laukumi atkritumu šķirošanai un izvietoti konteineri, tikmēr mēs nedrīkstam aizmirst to, ka sistēmas pamatā ir iedzīvotāji, kuriem atkritumu šķirošanu nevajadzētu uztvert kā obligātu un neizbēgamu ikdienas procedūru, bet gan kā paša devumu videi un galu galā arī savai veselībai. Svarīgākais pašlaik ir – izglītība un informācija.

«Zaļā josta» par vienu no saviem mērķiem ir noteikusi videi draudzīgas apziņas attīstību visā sabiedrībā, jo īpaši bērnu un jauniešu vidū. Kādēļ bērni un jaunieši? Bērni, mājās pārnākot, ir gatavi piespiest vecākus rīkoties, un tieši bērni ir tie, kas nākotnē pieņems izšķirošos lēmumus – no viņu izpratnes ir atkarīga Latvijas vides ilgtspējība.

Pagājušajā mācību gadā mēs savās aktivitātēs iesaistījām vairāk nekā 100 Latvijas skolu, stāstot un skaidrojot bērniem, kādēļ atkritumu šķirošana ir nepieciešama. Decembrī tiks izsludināts jauns «Zaļās jostas» konkurss 1.-9. klašu skolēniem «Mēs veidojam vidi, kurā dzīvosim rīt». Konkursa gaitā skolēniem būs jāpēta un jāanalizē situācija, kā tiek taupīti dabas resursi skolā un ģimenē. Skolēnus aicinās ne tikai saskatīt šīs problēmas, bet arī rast tām risinājumus.

Pirmo klašu skolēnus mēs plānojam uzrunāt ar grāmatiņu par mazu ezīti; tās atvēršanas svētki būs janvāra beigās. Ezītis grāmatiņā stāstīs, kā viņš ievieš atkritumu šķirošanas tradīcijas savā mājā – mežā. Sākumskolas vecuma bērni ar zinātkāri uztver jaunas lietas, viņi savā rīcībā nevadās pēc stereotipiem. Vasarā, kad, protams, gribas atpūsties un atvilkt elpu no ziemas darbiem, kopā ar Latvijas Vides aizsardzības klubu domājam organizēt vides nometni bērniem. Tur bērni varēs atpūsties brīvā dabā un vienlaikus uzzināt, kā rūpēties un saudzēt vidi. Gribu arī ieteikt visiem interesentiem apmeklēt mūsu mājaslapu internetā – http://www.zalajosta.lv, kur ērti apskatāmi un lejuplādējami informatīvi materiāli gan skolotājiem, gan skolēniem, kā arī pašvaldību darbiniekiem un uzņēmumiem.

Sadarbībā ar Vides ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju mēs organizējam seminārus pašvaldībām. Semināru mērķis – palīdzēt pašvaldībām izprast viņu lomu dalītas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanā, realizējot reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus. Materiāli no šiem semināriem arī pieejami mūsu mājaslapā.

Mēs cenšamies cilvēkus pārliecināt, ka viņi paši ir daļa no šiem faktiem un ka arī viņi var palīdzēt īstenot vides ilgtspējīgas attīstības ideju.

Pirmkārt, mums jācenšas samazināt resursu patēriņu. Piemēram, polietilēna maisiņi, kurus cilvēki veikalā parasti ņem nedomājot: vienā ieliek jau polietilēnā iesaiņoto maizes kukulīti, otrā margarīna paciņu un olas, trešajā – vēl ko citu! Bet, mājās atnākot, šie maisiņi un pārējais iepakojums no preces kļūst par atkritumiem! Kādreiz praktiskās padomju sievietes uz veikalu devās ar savu maisiņu. Varbūt pienācis laiks atgriezties pie šīs tradīcijas? Sievietes varētu pat lepoties ar oriģināli uzšūtiem, videi un cilvēkam draudzīgiem maisiņiem no viegla, ērta materiāla – lina vai kokvilnas. Bet runa jau nav tikai par maisiņiem – par visu mūsu patēriņu.

Otrkārt, mums vajadzētu censties atkārtoti izmantot jau iegūtos dabas resursus. Lietas, kuras mēs izmetam, varbūt var lieti noderēt citiem, piemēram, apģērbu, grāmatas, rotaļlietas un spēles tu vari atdāvināt saviem draugiem vai paziņām. Varbūt šīs lietas var aizvest arī uz kādu bērnunamu? Mēs varam arī izvēlēties veikalā preces, kas paši vai to iepakojums ir no otrreiz pārstrādāta materiāla.

Treškārt, mēs varam šķirot atkritumus, jo, iegūstot otrreizējās izejvielas no atkritumiem, mēs taupām ne tikai dabas resursus un samazinām noglabāto atkritumu daudzumu atkritumu poligonos, bet arī rūpējamies paši par savu un savu bērnu veselību.

Atkritumu šķirošana nav nekas jauns. Agrāk, kad taras pieņemšanas punkti bija vai katrā dzīvojamajā rajonā, nevienam pat prātā nenāca, ka notiek atkritumu šķirošana. Šodien taras punktu vietā sāk atdzimt otrreizējo izejvielu iepirkšanas punkti. Atšķirība ir tāda, ka, piemēram, taras punkts iepērk tikai daudzreiz lietojamo taru, bet otrreizējo izejvielu punkts – arī stikla lauskas, makulatūru, dažādu veidu plastmasu un citas otrreizējas izejvielas. Šo iepirkšanas punktu pagaidām ir maz, bet tiem ir jāspēj savu eksistenci atpelnīt, jo vienam motivācija šķirot atkritumus ir zaļā domāšana, savukārt citam – iespēja nopelnīt naudiņu

Atkritumu šķirošana ir sākusies ne vien Latvijas lielākajās pilsētās, bet arī mazajās. Atkritumu apsaimniekotāji iespēju robežās cenšas nodrošināt iedzīvotājus ar atkritumu šķirošanas konteineriem, tomēr tas joprojām ir visai dārgs pasākums. Lielajās pilsētās pašvaldības cenšas šo procesu atbalstīt materiāli, bet mazajām pašvaldībām diemžēl līdzekļu nav tik daudz.

Kaut arī neskaidrību, jautājumu un problēmu ir daudz, tomēr vēlreiz jāuzsver, ka to iedzīvotāju skaits, kuri ne tikai vēlas atkritumus šķirot, bet to arī dara, arvien palielinās. Arī «Zaļās jostas» misija vides izglītībā nes augļus. Neapšaubāmi, pienāks laiks, kad mēs šķirosim atkritumus tikpat automātiski un pašsaprotami, kā to tagad jau dara citviet pasaulē. Jo mēs taču gribam tīru un sakoptu Latviju! •