Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 20 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

REACH – bīstamo ķimikāliju aizstāšanai ar drošām alternatīvām

Ieva Ušča
Pasaules Dabas fonds


Mūsdienu dzīve nav iedomājama bez cilvēka radītām ķīmiskām vielām, kas atrodas gandrīz visu preču sastāvā. Ķimikālijas atvieglo mūsu ikdienu, uzlabo mūsu izskatu, ārstē mūs, dažkārt sniedz labu alternatīvu lietām, kas izgatavotas no izzūdošiem dabiskiem materiāliem, tās var pasargāt mūs no ugunsnelaimēm un nodrošināt pārtiku krietni lielākam cilvēku skaitam, nekā būtu iespējams bez tām. Ķīmiskās vielas ir it visur, tās ir noderīgas un vajadzīgas. Tikai ar vienu noteikumu – ja tās ir pārbaudītas, ir pilnībā zināma to ietekme uz cilvēku un vidi un tās ir drošas. Šodien tā vēl nav.

Ķīmiskās vielas, kas vienkāršo mūsu ikdienas dzīvi, var nemanot kaitēt mums nākotnē. Pēdējā pusgadsimta laikā cilvēki ir radījuši 80 tūkstošus jaunu ķīmisko vielu, kas tiek izmantotas dažādu preču un produktu ražošanā. Katrā ES dalībvalstī, arī Latvijā, ir izveidots to ķīmisko vielu saraksts, kuru bīstamība neapgāžami pierādīta, – šo vielu izmantošana ir aizliegta. Vienlaikus ES tirgū ir daudz vielu, kuru bīstamība nav pietiekami pētīta. Šīs vielas atrodas dažādās ikdienā plaši izmantotās precēs un produktos, mēs tās ēdam, ieelpojam, uzņemam caur ādu. Šīs vielas var nokļūt apkārtējā vidē un cilvēku organismā. Šobrīd Eiropas Savienībā tiek izstrādāta jauna ķīmisko vielu regula (REACH), kas veiksmīgas ieviešanas gadījumā ierobežos bīstamo ķimikāliju nonākšanu plaša patēriņa precēs.


Ķimikāliju kokteilis ir katra asinīs

Virkne Pasaules Dabas fonda veikto asins analīžu parāda, ka sintētiskās ķimikālijas atrodamas katra cilvēka organismā. Pēdējā pētījumā iesaistītas ģimenes no 12 Eiropas valstīm, arī Latvijas. Tajā piedalījās 12-92 gadus vecas sievietes – vienas ģimenes vecmāmiņa, māte un mazmeita. Asinīs tika meklēta ļoti neliela daļa no visām apgrozībā esošajām cilvēka radītajām ķīmiskajām vielām. No meklētajām 107 vielām atrastas 73 vielas. Nevienai pārbaudes dalībniecei nebija izdevies izvairīties no ķimikālijām – katrā organismā atrada vismaz 18 vielas.

Latvijā analizētās ģimenes asinīs tika atklātas ķīmiskās vielas no visām meklēto ķīmisko vielu grupām. Līdzīgi kā citviet Eiropā, arī Latvijas ģimenes mazmeitas asinīs atklāts vairāk ķīmisko vielu (24) nekā viņas mātes asinīs (22). Vecmāmiņas asinīs tika atklātas 27 vielas, kas kopumā ir nedaudz mazāk nekā Eiropas vidējie rādītāji. Iepazīstoties ar pētījuma rezultātiem, vides ķīmijas doktors Kārlis Valters atzina, ka līdzīga asinsaina varētu būt katram Latvijas iedzīvotājam.

Ķīmiskās vielas neuzbrūk uzreiz

Sintētiskās ķimikālijas cilvēka organismā parasti nonāk mazās devās, tāpēc nerada veselības traucējumus tūlīt. Šīs vielas organismā uzkrājas pamazām, jo tām piemīt divas īpašības – tās ir noturīgas un bioakumulatīvas. Vielu noturīgums nozīmē, ka nepieciešams ilgs laiks, lai tās sadalītos. Šī iemesla dēļ saražotās ķīmiskās vielas nekur nepazūd – tās vēl vairākas desmitgades pēc to izmantošanas pārtraukšanas var atrasties kaut kur vidē, nokļūt atmosfērā, cilvēku un dzīvnieku organismā. Liela daļa bioakumulatīvo vielu uzkrājas taukos, citas – olbaltumvielās, tāpēc cilvēka organisms ir tām ļoti piemērota vieta.

Noturīgās un bioakumulatīvās vielas, nokļuvušas cilvēka organismā, tur arī paliek. Liela daļa šo vielu netiek izvadītas parastā vielmaiņas procesā, bet māte var tās nodot bērnam gan grūtniecības, gan barošanas laikā. Citas vielas, kas nav tik ļoti noturīgas vai bioakumulatīvas, tomēr ir bīstamas, jo tās traucē cilvēka reproduktīvās sistēmas attīstību.

Bīstamo vielu avoti

Ķīmiskās vielas, kas atrastas cilvēka asinīs, ir no dažādām vielu grupām, to skaitā ir pesticīdi, no kuriem daļa jau sen ir aizliegti, piemēram, DDT jeb dusts, polihlorētie bifenili (PCB), kas tika izmantoti elektroiekārtu ražošanā, bet ir aizliegti jau kopš 1970.gadiem, bromētie liesmu novērsēji, kurus izmanto, lai novērstu mēbeļu un elektroiekārtu aizdegšanos, perfluorētās pretpiedeguma vielas (PFC), kas ir nepiedegošo pannu, mēbeļu un apģērba sastāvā, sintētiskie muskusi, kas izmantoti kā aromatizatori gaisa atsvaidzinātājos, tīrīšanas līdzekļos un kosmētikā, bisfenols A, kas ir polikarbonāta plastmasas (PC7) sastāvā, antibakteriālais līdzeklis triklozāns, kas tiek izmantots zobu pastā un citos ķermeņa kopšanas līdzekļos, plastmasas mīkstinātāji – ftalāti, kas atrodami plastmasas izstrādājumos un kosmētikā, un daudzas citas vielas.

Pasaules Dabas fonda pētījumu rezultāti parāda, ka vecāku cilvēku organismā atrodas jau sen aizliegtas vielas, piemēram, agrāk lietoti pesticīdi un jau minētie polihlorētie bifenili (PCB). «Jaunās» ķīmiskās vielas, piemēram, mēbelēs esošie bromētie liesmu novērsēji un mākslīgais muskuss, ko izmanto kosmētikas ražošanā, biežāk un lielākās devās atklātas jaunākās paaudzes organismā. Savukārt pētījumā lielākais perfluorēto pretpiedeguma vielu (PFC) daudzums atrasts Latvijas ģimenes mātes asinīs.

Īpaši apdraudēti ir bērni

Perfluorētās pretpiedeguma vielas ir ūdensizturīgas, karstumizturīgas un traipu izturīgas, tās nešķīst taukos, tāpēc ir labi piemērotas izmantošanai nepiedegošās pannās, ūdensizturīgos apavos un apģērbā, pārtikas iepakojumos. Vienlaikus šīs vielas ir arī ļoti noturīgas, tāpēc vidē tās saglabājas ilgu laiku un uzkrājas, piemēram, aknās, izraisot augļa attīstības problēmas grūtniecēm un bērniem iedzimtas kaites. Daļu no plaši izmantotajām pretpiedeguma vielām uzskata par kancerogēnām.

No bīstamo vielu ieelpošanas var izvairīties, lietojot čuguna pannas. Tomēr pilnībā novērst saskarsmi ar perfluorētajām pretpiedeguma vielām nav iespējas, jo tās nokļūst vidē šo vielu un tās saturošo preču ražošanas procesā. Tās ir atrastas ūdenī un zivīs, tāpēc cilvēki tās var uzņemt, patērējot pārtikas produktus.

Latvijā pārbaudītās meitenes asinīs atrastie bromētie liesmu novērsēji, visticamāk, ir no drēbēm, plastmasas izstrādājumiem, elektroprecēm, mēbelēm, ko liesmu novērsēji pasargā no aizdegšanās. Ir daudz pierādījumu, ka broma satura dēļ vielas akumulējas cilvēka audos un var negatīvi ietekmēt hormonu sistēmu. Šīs vielas tiek uzņemtas, saskaroties ar tās saturošajiem priekšmetiem, bet pilnībā izvairīties no saskarsmes ir neiespējami. Tāpēc ir ļoti būtiski nodrošināt pilnīgu liesmu novērsēju pārbaudi un bromētos liesmu novērsējus aizstāt ar drošākām alternatīvām.

Kosmētikas ražošanā izmanto daudz sintētisko ķīmisko vielu un plastmasas izstrādājumu. Lai mīkstinātu šīs plastmasas sastāvdaļas, izmanto ftalātus. Tieši ftalāti panāk, ka pēc krēma uzsmērēšanas ir sajūta, ka āda kļuvusi mīkstāka. Tos izmanto arī cita veida plastmasas izstrādājumos, piemēram, polivinilhlorīda (PVC) plastmasā. No turienes ftalāti nokļūst ūdenī, gaisā un ēdienā, it īpaši treknos piena, gaļas un zivs izstrādājumos.

Pētījumi liecina, ka ftalāti var nopietni apdraudēt augļa attīstību grūtniecēm. Ftalātu klātbūtne augļa attīstības laikā pēc daudziem gadiem vīriešiem var izraisīt sēklinieku attīstības traucējumus, samazinātu spermas daudzumu un izraisīt sēklinieku vēzi. Itālijā veiktā pētījumā tika analizētas jaundzimušo asinis – ftalāti atrasti visu pārbaudīto priekšlaicīgi dzimušo mazuļu asinīs, bet bērniem bez ftalātiem asinīs bijis vidēji ilgāks prenatālais periods (sk. grafiku), kā arī konstatēts, ka ftalāti ietekmē bērna svaru un dzimumu.

Šie ir tikai daži bezatbildīgas ķīmisko vielu izmantošanas piemēri. Lielākoties ķimikāliju ietekme kādas smagas slimības izraisīšanā paliek nepamanīta. Tomēr kopējā statistika ir biedējoša – aizvien pieaugošo saslimstību ar vēzi, spermas kvalitātes samazināšanos un citas reproduktīvās sistēmas problēmas, kā arī straujo alerģijas slimnieku skaita pieaugumu saista ar vairākiem apkārtējās vides faktoriem, tajā skaitā arī ar visur esošajām sintētiskajām ķimikālijām.

Piesardzība cilvēku un dabas interesēs

Tas, ka bīstamās vielas tik tiešām ir cilvēku organismā, vairs netiek apšaubīts. Dažkārt tiek norādīts uz to, ka šīs vielas nav tādā koncentrācijā, kas varētu tūlīt apdraudēt cilvēka veselību. Pasaules Dabas fonds uzsver, ka šīm ķīmiskajām vielām vispār nevajadzētu būt cilvēka asinīs, jo ir pierādīts, ka laika gaitā, uzkrājoties aizvien lielākā daudzumā, tās var kļūt bīstamas. Turklāt dažādām cilvēku organismā atrastām sintētiskajām ķimikālijām var būt savstarpēji papildinoša ietekme, kas var izraisīt saslimšanas, bet grūtniecības laikā augļa attīstību var ietekmēt pat ļoti zema kādas ķīmiskās vielas koncentrācija.

Minēto iemeslu dēļ ir ārkārtīgi svarīgi ievērot piesardzības principu, tas ir, nepieļaut tādu vielu ražošanu, par kurām nav pierādījumu, ka tās ir pilnīgi nekaitīgas. Ja ķimikālijas aizliegs tikai tad, kad būs pilnīgi neapgāžami pierādīta to bīstamība, būs daudz par vēlu – tās jau būs uzkrājušās neskaitāmu cilvēku organismā un apkārtējā vidē un vēl vairākus gadu desmitus turpinās apdraudēt dabu un cilvēkus.

Jau šobrīd Eiropas Savienībā atzīts, ka ir pietiekami daudz pierādījumu par atsevišķu vielu bīstamību, un to ražošana ir aizliegta. Piemēram, aizliegta liesmu novērsēju izmantošana dīvānu un citu mīksto mēbeļu ražošanā tāpēc, ka mātes pienā šīs ķīmiskās vielas tika atrastas ļoti augstā līmenī. Atzīstot, ka bērnu organismā ķīmiskās vielas var nodarīt īpašu ļaunumu, tika aizliegta plastmasas mīkstinātāju – ftalātu – izmantošana rotaļlietās, kas domātas bērniem līdz triju gadu vecumam. Šis ir neliels ieguldījums apkārtējās pasaules drošuma palielināšanā, tomēr tas ir tikai pirmais solis.

REACH – regula drošākai nākotnei

Pat Eiropas Savienības institūcijas ir atzinušas, ka par 86% no Eiropas tirgū izplatītākajām ķīmiskajām vielām pieejamā informācija ir mazāka nekā minimums, kas nepieciešams, lai veiktu vismaz drošības pamatnovērtējumu. Lai nodrošinātu, ka pašlaik izmantotās ķīmiskās vielas pārbauda, Eiropas Savienībā tiek izstrādāts REACH (Registration, Evalutation and Authorisation of Chemicals) jeb regula, kas noteiks ķīmisko vielu un ķīmisko produktu reģistrēšanu, izvērtēšanu, atļauju izsniegšanu un izmantošanas ierobežošanu. Saskaņā ar REACH ietekme uz cilvēku veselību un vidi būs jāpārbauda vairāk nekā 30 tūkstošiem tirgū esošu ķīmisko vielu.

REACH galvenie mērķi ir pasargāt cilvēku veselību un vidi no bīstamu ķīmisku vielu ietekmes. Ķīmisko vielu izmantošanas kontrole pieprasīs uzņēmumiem reģistrēt to ražotās ķīmiskās vielas. Ķimikāliju ražotājiem un importētājiem būs jāsavāc noteikta informācija par vielas īpašībām un jāveic šo vielu pārbaude, lai noteiktu to ietekmi uz vidi un cilvēkiem, kā arī jāgarantē šīs vielas drošas izmantošanas iespējas. Tātad tiks mainīta pašreizējā sistēma, kad pirms kādas vielas ražošanas aizliegšanas bija neapstrīdami jāpierāda tās bīstamība. Pēc REACH spēkā stāšanās šis pienākums būs uzņēmumu ziņā – tiem būs jāpierāda vielas nekaitīgums.

Cīņa par stingru regulu

Paredzams, ka REACH ieviešana gadā varētu glābt vairāku tūkstošu cilvēku dzīvību un mazināt vides piesārņojumu. Neraugoties uz to, ķīmiskā rūpniecība un dalībvalstis iebilst pret stingru REACH, pamatojot to ar regulas ieviešanas izmaksām. Jāuzsver, ka tās ir īstermiņa izmaksas, salīdzinot ar tiem līdzekļiem, kas tiks ietaupīti ilgtermiņā. Eiropas Komisija aprēķinājusi, ka, pieņemot stingru ķīmisko vielu likumdošanu, 30 gadu laikā uzlabotās cilvēku veselības dēļ vien sabiedrība ietaupīs 50 miljardus eiro.

Tomēr šāds rezultāts tiks sasniegt tikai tad, ja regula būs pietiekami spēcīga un darboties spējīga. Tāpēc daudzās Eiropas valstīs vides aizsardzības organizācijas ir apvienojušās, lai cīnītos par stingru noteikumu iekļaušanu jaunajā regulā. Piemēram, nav atbalstāms regulā ietvertais formulējums, kas pieļauj cilvēka endokrīnai sistēmai bīstamo vielu lietošanu pat tad, ja ir pieejamas drošākas alternatīvas. Vairāki šim līdzīgi formulējumi var tikt izmantoti par atkāpšanās ceļu, lai izvairītos no bīstamo vielu izņemšanas no apgrozības.

Cīnoties, lai tiktu pieņemta tāda regula, kas reāli piespiedīs veikt pamatīgas ķimikāliju pārbaudes un pārtraukt bīstamo vielu ražošanu, vairāk nekā 160 tūkstoši Eiropas Savienības, tajā skaitā arī Latvijas, iedzīvotāju parakstījuši politiķiem adresētu petīciju. Aizvien vairāk cilvēku apzinās, ka mūsu šodienas izvēle lietot ērtas, bet bīstamas preces nav tikai izvēle savai dzīvei – tā ietekmēs mūsu pēcnācējus. Gan netiešā veidā, liekot nākamajām paaudzēm dzīvot bīstamo ķimikāliju vidē, gan pilnīgi tieši – mums fiziski nododot ķimikālijas un kaites saviem bērniem. Tieši tāpēc ir svarīgs ne tikai videi draudzīgs dzīvesveids, bet arī aktīva iestāšanās par bīstamo ķīmisko vielu aizstāšanu ar dažkārt dārgākajām, bet drošākajām alternatīvām. •

 

Grafikā – augļa nobriešanas ilgums jaundzimušajiem, kuru ķermenī atrasti ftalāti, un jaundzimušajiem, kuru ķermenī tie nav atrasti. Atšķirība ir statistiski būtiska.

Avots: G.Latini, C. de Felice, G.Presta, A. del Vecchio, I.Paris, F.Ruggieri and P.Mazzeo. 2003. In utero exposure to di-(2-ethylhexyl)-phthalate and human pregnancy duration. Environmental Health Perspectives, on line 19 August 2003.