Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

«Tu esi mans dzimtas koks un dižkoks visai Latvijai,» teic Dagnija Pētrēna, kura ar vīru Ivaru un meitām Signi un Aivu, sakopjot Strautmaļu liepas apkārtni, veikuši brīnumainas pārvērtības. No kreisās: Dagnija, Signe, Ivars, Aiva.

Senajai Liepu dzimtai Strautmaļu liepa bija kā baznīca. Šīs dzimtas pēčteči Pēterēnu ģimene, sakopjot liepas apkārtni izveidojuši akmeņu krāvumu lāses jeb asaras veidā, jo šeit lietas gan prieka, gan bēdu asaras
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Kur ilksis salapo, atgriežas zviedri

Sandis Laime, Latviešu folkloras krātuve
Mārtiņa Pilsuma foto


No paaudzes paaudzē nodoti, līdz mūsdienām nonākuši dažādi stāsti un nostāsti par teiksmainajiem zviedru laikiem. Sevišķi daudz šādu stāstu, protams, stāstīts zviedru Vidzemē. Lielākā daļa no tiem saistīta ar Zviedru karu, kad, kā stāsta teikas, zviedri karojuši ar latviešiem, krieviem vai poļiem. Nereti uzkalniņkapus, kur zemnieki izaruši kaulus, sauc par Zviedru kapiem vai Kara kapiem, kuros apglabāti zviedru karā kritušie. Nereti klīst teikas par naudu, kara kasi vai zelta mucām, ko zviedru karaspēks atkāpjoties apracis zem kāda noteikta akmens vai koka. Tāpat nereti stāsta, ka zviedru karaspēks ar cepurēm sanesis kādu kalnu, lai aizsargātos no ienaidnieka. Kad beidzot Vidzeme bijusi jāpamet pavisam, zviedru ģenerālis nereti iespraudis zemē kādu priekšmetu, sakot: ja tas augs, tad zviedriem būs lemts atgriezties Vidzemē, ja neaugs – tad nebūs lemts. Latviešu folkloras krātuvē savāktas teikas par vairāk nekā 60 zviedru kokiem. Atzīmējot šos kokus kartē, redzams, ka pārsvarā tie tiešām sastopami Vidzemē – galvenokārt Cēsu un Valmieras rajonā; tikai divi koki ir Kurzemē un viens Zemgalē.


 

2002.gadā ASF «Dabas retumu krātuve» izstrādāja projektu, kura mērķis bija apzināt un izmērīt visus Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dižkokus. Sistemātiski pārbaudot visu rezervāta teritoriju, kādā no ekspedīcijām iegriezāmies arī Kārķu pagastā pie nu jau nokaltušās Soda priedes. Iztaujājot bijušo mežsargu Edgaru Sproģi par nostāstiem, kas saistīti ar Soda priedi, viņš ieminējās arī par Zviedru liepām pie Strautmaļu mājām. Senāk Baltupes krastā esot augušas trīs liepas. No tām pašlaik zaļo vairs tikai viena, bet no bērnības, kuru E.Sproģis pavadījis kaimiņu mājās Dišleros, viņš atminējās, ka zaļojusi vēl viena no trīs Zviedru liepām. Par šīm liepām esot stāstīta šāda teika:

«Kad Zviedru karš beidzies un Mierkalnos noslēgts miera līgums, pie Strautmaļiem zviedru komandieris ir trīs liepu mietus sitis zemē. Ja tie būšot augt, tad zviedri būšot vēl atgriezties.

Divas liepas es i redzējs, bet to vienu vairs nē.»

Iegriežoties pie E.Sproģa kādā no nākamajām ekspedīcijām, kuru mērķis bija apzināt Kārķu pagasta svētvietas, mietu vietā teicējs minēja ilksis. Gan mieti (biežāk spieķi), gan ilksis ir ļoti izplatīti zemē iespraužamā priekšmeta varianti teikās par zviedru kokiem, tāpēc šādas variācijas ir saprotamas.

Strautmaļu liepa kā baznīca

Lai pārliecinātos, vai Strautmaļu Zviedru liepa patiešām vēl zaļo, devāmies uz Strautmaļiem. Māju tagadējās saimnieces Dagnijas Pēterēnas dzimta šajās mājās dzīvo jau vairākās paaudzēs. Arī Strautmaļu saimniece atminējās ļoti interesantas un vērtīgas ziņas par Zviedru liepām, ko bija dzirdējusi no saviem senčiem. Pēc viņas stāstītā, liepas kādreiz esot bijušas kā baznīca, tur baroti gariņi un noturēts svētbrīdis pēc vecvecmātes kāzām Ērģemes baznīcā. Vecvecmāte vēl pat 20.gadsimta 50.gados esot gājusi pie liepas kā uz baznīcu.

Ziemeļvidzemē pie kokiem ziedo visilgāk

Interesanti, ka ziedošana notikusi ap Strautmaļu Zviedru liepu pusmēness veidā no dūres lieluma akmeņiem saliktā krāvumā, kas līdz mūsdienām diemžēl nav saglabājies. Ziemeļvidzeme ir viens no reģioniem, kur ziedošana pie kokiem un akmeņiem Latvijā saglabājās visilgāk. Teikas par zviedriem un nostāsti par ziedošanu pie liepām ļauj klasificēt Strautmaļu Zviedru liepas gan kā mitoloģiskos, gan kulta kokus.

Kārķu pagastā, Baltupītes krastā

Pēdējā dzīvā Zviedru liepa aug Baltupītes nelielās ielejas nogāzes šķautnē, 180 m uz ziemeļaustrumiem no Strautmaļu mājām, tīruma malā. Pēc Gunta Eniņa mērījumiem, Zviedru liepa ir 16 m gara, krūšu augstumā sasniegusi 4 m apkārtmēru un joprojām ir salīdzinoši labā stāvoklī. Pēc E.Sproģa bērnības atmiņām (20.gs. 30.gadu beigas) otrai Zviedru liepai mūža beigās palicis tikai viens lielais žuburs. Trešā Zviedru liepa acīmredzot gājusi bojā jau agrāk, jo pat vecākie pagasta iedzīvotāji par to neko nezināja stāstīt.

Otrā atdzimšana

Pēdējā laikā vēl dzīvās Zviedru liepas apkārtne ir sakopta, aizvākti kādreiz tīruma malā samestie metāllūžņi, bet no lauka novāktie akmeņi sakrauti īpašā krāvumā. 2004.gadā Kārķu Meža dienās pie Zviedru liepas pielikta informatīva plāksne. Pateicoties Kārķu informācijas centra vadītājas Sandras Pilskalnes rakstiem «Ziemeļlatvijā», pie šīs apkārtnes iedzīvotājiem atkal ir atgriezusies teika par Zviedru liepām. Strautmaļu Zviedru liepa var kalpot par labu piemēru tam, kā bieži vien aizmirstie kultūrvēstures pieminekļi var piedzīvot savu otro atdzimšanu.

Kā tad ir ar teikā paredzēto zviedru atgriešanos? Zemē iedzītie mieti vai ilksis taču izauga, tātad zviedriem vajadzētu atgriezties. Izrādās, ka jaunuzceltajā Kārķu baznīcā mācītājs ir ieradies no... Zviedrijas. Tādējādi 21.gadsimta sākumā, dzīvai esot vairs tikai vienai no Zviedru liepām, senais pareģojums ir piepildījies! •