Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Juris Smaļinskis
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 7 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Tūrists un viņa radītās ietekmes uz vidi

Juris Smaļinskis, Vidzemes augstskolas docents


Katra tūrista* veiktā darbība, kas norisinās dabā, rada kādu konkrētu vai pat vairākas ietekmes uz dabas vidi – lielākas vai mazākas, nozīmīgākas vai nenozīmīgākas. Visu šo ietekmju summa ir jau vērā ņemams lielums. Pasaulē ir dažādas metodes, kā noteikt, aprēķināt un prognozēt, kā arī novērst tūristu un tūrisma radītās ietekmes uz vidi. Taču tas ir darbietilpīgs un ilgstošs process.


 

Ja objektīvi izvērtēsim mūsu tūrisma resursus, nāksies secināt, ka līdztekus «lielpilsētu tūrisma» resursiem ne mazāk nozīmīgi ir mūsu dabas resursi: dabas objekti, ainavas, dažādas dzīvnieku sugas, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un tajās esošās dabas vērtības.

Tūrisma statistika

Tūrisma statistikas tendences pēdējo gadu laikā kļuvušas iepriecinošas, un ārvalstu tūristu skaits jau pielīdzināms mūsu valsts iedzīvotāju skaitam. Prognozē, ka nākotnē tūristu skaits varētu palielināties pat vairākas reizes, taču praktiski netiek domāts vai runāts par mūsu dabas tūrisma resursu kapacitāti – ietilpību, kādu tūristu skaitu gan konkrēti objekti, gan vide kopumā var uzņemt, neradot negatīvas izmaiņas.

Vides kapacitāte nav bezgalīga!

Viens piemērs. Ir pieejami dati, ka pērn Jūrmalu apmeklējuši aptuveni 100 tūkstoši viesu, un droši vien katrs no šiem tūkstošiem paviesojies arī pludmalē. Izdalīsim 32 km garo Jūrmalas pilsētas jūras krasta posmu ar apmeklētāju skaitu! Sanāks aptuveni trīs atpūsties gribētāji uz vienu krasta metru (korektāk, protams, būtu aprēķināt uz kvadrātmetriem). Taču reāli minētā viesu masa koncentrējas salīdzinoši īsā krasta posmā starp Bulduriem un Dzintariem un galvenokārt jau trijos siltajos vasaras mēnešos. Ietekmi uz vidi var lielā mērā novērst ar attiecīgas infrastruktūras radīšanu. Jautājums, vai tā šobrīd šādās masu vietās ir atbilstoša?

Vai tikai Jūrmala?

Nē, arī citas vietas, kur pēdējo gadu laikā strauji pieaugusi apmeklētāju plūsma. Patlaban tūrismu cenšas «attīstīt» visi un visur. Arī tur, kur nav ne piemērotu resursu, ne infrastruktūras, ne vajadzības, ne arī perspektīvas. Tad jāatminas gadījumi, kad par tūrisma pamatresursu kādā teritorijā tiek izmantota, piemēram, ... reta un Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstīta augu suga! Tas, protams, ir vienkāršāk un arī lētāk – nav jārada jauni tūristu piesaistes objekti. Jautājums tikai, cik ilgtspējīgs ir šāds pasākums? Tūrisma aktivitātes nav jāorganizē uz retu un aizsargājamu sugu vai biotopu rēķina!

Vai tikai autotūristi ir sliktie?

Pastāv vispārpieņemts uzskats, ka aktīvā tūrisma veidi – velotūrisms, kājinieku, ūdenstūrisms u.c. – ir videi draudzīgs, bet autotūrisms – videi nedraudzīgs tūrisma veids. Taču nereti aktīvais tūrisms, kur cilvēks ir visciešāk saistīts ar dabas vidi – pārvietojas pa dabiskiem biotopiem un «mežonīgām» vietām, kur nav nekādas infrastruktūras un ir ciešākā kontaktā ar savvaļas dzīvniekiem, – summāri var izraisīt daudz vairāk negatīvo ietekmju un seku nekā autobraucējs, kurš pārvietojas galvenokārt pa urbanizētām un puslīdz labiekārtotām teritorijām. Piemērs: velosipēdistu grupa, kas pārvietojas pa piekrastes kāpām, neskartu zemsedzi, upju gravu nogāzēm vai «bezceļu».

Kādas tās – ietekmes – ir?

Analizējot dažādus aktīvā tūrisma veidus Latvijā no ietekmes uz vidi viedokļa, varu nosaukt vismaz kādu pussimtu dažādu ietekmju. Ja tūrismu apskatīsim kā tautsaimniecības nozari ar citām cieši saistītām nozarēm, šo ietekmju klāsts būs vēl plašāks. Tūrisma ietekmju plašais spektrs un to saistība ar konkrētiem tūrisma veidiem norādīta tabulā, kurā uzskaitītas tikai nozīmīgāko ietekmju galvenās grupas.

Alas – vieni no visvairāk ietekmētajiem biotopiem

No tūrisma radītajām ietekmēm var ciest dabas objekti un pieminekļi, retas un aizsargājamas sugas, jutīgi biotopi, augsne, zemsedze, augi, dzīvnieki, galu galā – arī vietējie iedzīvotāji. Sekas? Ilgtermiņā samazinās bioloģiskā daudzveidība un arī tik nozīmīgie dabas tūrisma resursi!

Saskaņā ar raksta autora pētījumiem, viens no Latvijas visvairāk ietekmētajiem biotopiem ir alas – gan dabiskās, gan arī cilvēka radītās, kuru masveida apmeklēšanas «bums» aizsākās pagājušā gadsimta nogalē. Alās mītošā dzīvība, kas pieradusi pie konstantās pazemes pasaules, nespēj pielāgoties to regulāriem apmeklējumiem un traucējumam. Rezultāts ir ne tikai zaudētā pazemes pasaules neredzamā daļa – zemākie augi un dzīvnieki, bet arī sikspārņi. Pēc sikspārņu pētnieka Viestura Vintuļa pētījumiem, Latvijas alās pēdējo desmit gadu laikā sikspārņu skaits samazinājies vairākas reizes. Iemesls – daudzie alu apmeklējumi sikspārņu ziemošanas laikā, kad tie ir visjutīgākie pret traucējumu. Pamodināšanas laikā sadedzināto tauka rezervju trūkuma dēļ savu nākamo pavasari tie var arī nesagaidīt...

Kā ar dabas takām?

Pašlaik populāra ir dažādu dabas, izziņas un mācību taku veidošana (te gan nav runa par tām takām, ko veidojušas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijas). Trūkst datu par to, cik bieži dabas taku un cita veida maršrutu veidošanā ir piesaistīti vides un tūrisma speciālisti, taču gadījumi, kad «vides sakārtošanas» nolūkos izcērt putniem u.c. sugām tik nozīmīgo pamežu, pārvēršot mežu par parku, vai dabiskā (cik nu dabiski mums tie ir) mežā «sakopj» (nokopj) zemsedzi ar tajā mītošajām retajām gliemju u.c. bezmugurkaulnieku sugām, ir pieredzēti. Kopumā gan dabas taku un ar tām saistītās tūrisma infrastruktūras izveides attīstība vērtējama pozitīvi. Turklāt iekārtota taka arī ir kā sava veida instruments tūrisma ietekmes uz vidi mazināšanai. Pārdomāta taka!

Masveida pasākumi?

Nesen satiku kādu kurzemnieci, kas dalījās savās atmiņās par nesen piedzīvotu masveida velotūrisma pasākumu: lauciniekam neaptverams cilvēku skaits, izbraukāta augsne, nesavākti atkritumi un... naktī pārbiedēti vietējie cilvēki. Tātad svarīga ne tikai pati darbība, bet arī tās masveidīgums un norises veids!

Kā novērst vai samazināt ietekmes?

Populāra kompromisa metode ir kvalitatīvas dabas tūrisma infrastruktūras izveide: tūristu plūsmu vajadzīgā laikā virza vajadzīgā virzienā, tādējādi apmierinot gan tūristu intereses, gan dabas aizsardzības prasības. To pašlaik veiksmīgi īsteno īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Taču, ja runājam par tūrisma ietekmju izvērtēšanu vai metodiku, tad tā ir jāizstrādā katrai konkrētai vietai, gadījumam vai objektam atsevišķi. Taču domāt (un savu iespēju robežās – rīkoties) par šo problēmu vajadzētu visiem. •

 

* Ar tūrismu šajā rakstā domāts viss ar šo nozari saistīto pakalpojumu sniedzēju piedāvātais plašais spektrs: naktsmītnes, ēdināšana, transports, dažādas aktivitātes, tūrisma uzņēmējsabiedrību radītais tūrisma produkts, jaunu tūrisma objektu būvniecība, masveida pasākumi, kā arī atsevišķs tūrists.

Dažādu tūrisma veidu radītās ietekmes (pēc J. Smaļinska pētījumu datiem)

Kājinieku tūrisms Ūdens-tūrisms Velo-tūrisms Pārgājieni ar zirgiem Speleo tūrisms Auto-tūrisms Kultūras tūrisms
Ieleju krasta nogāžu erodēšana + + + + + - -
Augsnes nomīdīšana un sablīvēšana + + + + +- + -
Retu dzīvnieku vai augu vai to atradņu bojāšana vai iznīcināšana + + + + + +- -
Retu vai jutīgu biotopu bojāšana vai iznīcināšana + + + + + + -
Dzīvnieku vai to mazuļu traucēšana + + + +- + +- -
Iežu atsegumu bojāšana + + + - + +- -
Alu apmeklēšana + + + - + + -
Kolekcionēšana, dzīvnieku un augu vākšana + + + - + +- -
Makšķerēšana + + + - - + +
Ūdens un augsnes piesārņošana ar sadzīves u.c. atkritumiem + + + - + + +
Troksnis + + + +- + + +
Jaunu ugunskuru vietu iekārtošana + + + - + + +-
Lokālu ugunsgrēku izraisīšana + + + - - +- -
Sociālās infrastruktūras bojāšana + + + - + + +

+ vērā ņemama ietekme,
- ietekme faktiski nav vērā ņemama,
+- ietekme var pastāvēt vai nebūt vērā ņemama atkarībā no dažādiem blakus apstākļiem.