Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 206 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Ar kompostu pret minerālmēsliem

Kristīne Apsīte


Iespējams, ka līdz šim tev neviens nav pateicis, ka katra gurķa miza, ikviens iepuvis kartupelis un citi tā sauktie biodegradablie atkritumi, nonākuši izgāztuvē, ir ļoti bīstami. Tie sakarst un smirdīgi pūst, izdalās ozona slāņa deldētājs CO2 un metāns – smaga un viegli uzliesmojoša gāze. Izgāztuvēs bieži notiek pašaizdegšanās, un tad nedēļām ilgi gaisā ceļas melnu dūmu vāli, jo tur gruzd ne tikai vecas mizas un papīri, bet arī plastmasa un citi dioksīnus izgarojoši atkritumi. Lielākā daļa cilvēku nu jau iemācījusies atšķirt dažādus atkritumu veidus un vairs nemet vienā miskastē visu kopā. Pašlaik Latvijā iespējams pārstrādāt stiklu, polietilēnu, PET pudeles, makulatūru un metālu. A/s «BAO» vāc baterijas, akumulatorus, sadzīves elektrotehniku un datorus. Bet puse no visiem sadzīves atkritumiem ir kompostējami!


 

Atgādinu, ka Eiropas Savienības likumdošana pieprasa ik pēc pieciem gadiem par 25% samazināt organisko atkritumu daudzumu izgāztuvēs un poligonos, līdz šis daudzums, salīdzinot ar 1995.gada datiem, saruks līdz 35%. Pagaidām tikai Rīgas rajona Stopiņu un Ķekavas pagastā tiek īstenots biodegradablo atkritumu apsaimniekošanas pilotprojekts, izvietoti brūni konteineri atkritumiem, kas bioloģiski sadalās. Lielākā daļa «Vides Vēstu» lasītāju droši vien jau sen savā dārzā iekārtojuši kompostkaudzi. Tomēr vēlreiz atgādināšu, kā līdz rudenim tikt pie labas trūdzemes.

Komposta gatavošanai nepieciešams:

  • daudzpusīgs barības vielu piedāvājums – divu veidu pamatizejvielas: tādas, kas satur oglekli (piemēram, zāģu skaidas, salmi, sausa zāle, kritušās lapas, zari u.c.), un tādas, kas satur slāpekli (piemēram, kūtsmēsli, zaļa zāle, biešu lapas, vārpatu saknes, virtuves atkritumi u.c);
  • bagātīga skābekļa pieplūde;
  • pietiekams ūdens daudzums;
  • čakli «Bioefekta» mikroorganismi un sliekas.

Komposta kaudze:

  • jāveido slāņiem, vielu attiecības labi sabalansējot: 5 cm izejvielas, kas satur slāpekli, un 25 cm sauso vielu, kas satur oglekli, pa starpu ieberot 1 cm biezu gatava komposta kārtiņu kā mikroorganismus saturošu ieraugu vai aplaistot ar biokompostētāju;
  • sadalīšanās notiks ātrāk, ja izejvielas būs sasmalcinātas. Tas sekmēs mikroorganismu daudzuma palielināšanos. Vienmēr ir jāsasmalcina pārkoksnējušās atliekas;
  • jārūpējas par gaisa pieplūdi, ar asu nūju izdurot komposta kaudzē caurumus, tā, lai neviena vieta kaudzē nebūtu no gaisa avota tālāk par 75 cm;
  • kaudzi nepieblietē, bet pārsedz ar zāles slāni, lai nepiesaistītu mušas un neveicinātu to perēkļu rašanos;
  • virspusē uzber plānu augsnes vai gatava komposta kārtu, lai mikroorganismi un sīkbūtnes paātrinātu sadalīšanās procesu.

Kaudze, kuras tilpums ir 8 m³, dos aptuveni vienu tonnu komposta.

Sešdesmit sliekas vienā vasarā sagatavo 1 kg komposta

Mani sajūsmina iespēja kompostēšanā izmantot slieku palīdzību – vermikompostēšana. Te galveno organisko vielu noārdīšanas darbu paveic ēdelīgās un vaislīgās sarkanās Kalifornijas sliekas. Šāds komposts ir ar augstu humusa saturu, lielu slāpekļa un mikroorganismu koncentrāciju un graudainu struktūru. Slieku zarnu traktā fermenti iznīcina patogēnos mikroorganismus un nezāļu sēklas. Ja esat iegādājušies Kalifornijas sliekas, tad jārūpējas par viņu labsajūtu: šiem tārpiem patīk 20–26°C siltums, mitrums 70%, garšo lapas un papīrs, bet riebjas amonjaks un zemes tricināšana. Ja blakus slieku mītnei ierīkosiet kurmju biedējamās dzirnaviņas, tad pirmās šo vietu pametīs sliekas, viņām pakaļ dosies kurmji.

Lai Kalifornijas sliekas pārciestu Latvijas bargās ziemas, vismaz daļa tārpu jātur virtuves siltumā. Manām sliekām ļoti garšo nebalinātie papīra dvielīši ar siera vai citu saslauku garšu, tējas un kafijas biezumi. Ja ar sliekkopību grasāties nodarboties rūpnieciski, vajadzēs angāru vai citu telpu ar pastāvīgu klimatu visu gadu.

Ja pa vasaru ļausiet Kalifornijas sliekām draudzēties ar vietējām mēslu sliekām, tad radīsies vietējiem apstākļiem piemērotāki hibrīdi. Bet silto zemju šķirnes sliekas ir ar apbrīnojamu vairošanās spēju, gada laikā tās laiž pasaulē pat 700 paaudzes, mūsējās – tikai sešas septiņas. Visnopietnāk ar Kalifornijas sarkano slieku nodarbināšanu nodarbojas SIA «Daga» Ventspils rajona Vārves pagastā. Informāciju atradīsiet pat tīmeklī: http://www.daga.lv

Mēslu komposta gatavošana, ievērojot biodinamiku

Biodinamiskās lauksaimniecības piekritēji uzskata, ka arī kompostējamie mēsli ir jāpakļauj vispārējai evolūcijas norisei, ievērojot šādas pakāpes: siltums – gaiss – ūdens – zeme. Komposts ir augsnes bagātinātājs un sīkbūtņu barotājs. Mēslu kompostu visefektīvāk izmanto, dodot dārzeņiem; lapu komposts ar skuju piedevām būs lielisks ogu krūmiem, bet puķēm un ārstniecības augiem noderīgākais būs komposts no saimniecības atkritumiem.

Pirmajā gatavināšanas fāzē kūtsmēslus pakļauj siltuma iedarbībai. No kūts savāktos mēslus turpat kūtī vai zem nojumes 2x7 dienas (skaitlis 7 piedalās visās norisēs) met kaudzē, ik kārtu viegli pārkaisot ar aļģu kaļķi un ozola mizas pulveri. Ja ir sagatavoti biodinamiskie preparāti, var miglot tos. Kaudze nedrīkst pārkarst (virs 55°C)! Lai tā nenotiktu, nedaudz pārjaucot, to viegli vēdina.

Otrā gatavināšanas fāze. Pēc 2x7 dienām kaudzi citā vai tajā pašā vietā izlīdzina plakanu, lai notiktu pastiprināta mijiedarbība ar gaisu (virs katra kvadrātmetra atrodas līdz 8 t slāpekļa), tā sevišķi labos apstākļos iespējams kaudzei piesaistīt par ceturtdaļu vairāk gaisa slāpekļa. Tas ir nepieciešams baktēriju piebarošanai, jo mikroorganismi nespēj darboties, un virsroku ņem nevēlamie pūšanas procesi. Tātad otrajā posmā kaudzei jābūt labi vēdinātai, lai netraucēti veidotos, dzimtu un mirtu mikroorganismi. 6–8x7 dienu periodā šī fāze ir beigusies, un atkal jāveido komposta kaudzes.

Tā kā trešajā fāzē galvenā ir ūdens klātbūtne, kaudzes nokraušanas vietā nedrīkst augt zāle, jo tā iekonservēsies kā skābbarība, radīsies izolācijas slānis, kas neļaus mitrumam no apakšas brīvi celties kaudzē. Kaudzes krauj līdz 3 m platas, līdz 1,5 m augstas, jo garāki pakaišu salmi, jo lielākas. Ūdens fāzē, kas arī ilgst 6–8 nedēļas, kaudzē darbojas augstāk organizētas dzīvās būtnes, zināmākās ir sliekas, kas pievilināmas ar mīlas dzērienu – baldriāna sulas šķīdumu. Kaudzes vidum jābūt ieliektam, lai lietus ūdens plūstu cauri kaudzei, nevis skalotu ko vērtīgu uz ārpusi.

Kraujot kaudzes, saules gaismas ietekmē gāja bojā komposta iekšienē augošās sēnītes. Tagad virs kaudzes vajadzētu parādīties sēnēm, kas notur amonjaku un liecina, ka kaudzes iekšienē procesi noris pareizi. Šajā laikā vajadzētu kontrolēt temperatūru kaudzes iekšienē (40–55°C). Ja tā krītas, mitro masu no kaudzes apakšas met uz augšu vai pat pārjauc kaudzi, lai nesadalījušās augu daļas, nokļuvušas kaudzes iekšienē, atjaunotu baktēriju darbību. Kad pēc 6–8 nedēļām sīkbūtnes komposta kaudzē savu galveno darbu ir beigušas, vislabāk šo dārgo substanci tūlīt sekli iestrādāt tīrumā, lai ar to tālāk darbojas augsnes baktērijas. Ja nav īstais gadalaiks vai kavē citi iemesli, no gatavā komposta jāveido lielas, 2 m augstas kaudzes un pamatīgi jānosedz (salmi, velēnas, arī kūdra), citādi lietus ūdens izskalos līdz 80% slāpekļa. •