Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 1390 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Dabas takā – Mēness ar ragiem uz augšu

Gaida Liepiņa


To, ka debesīs nepārtraukti rodas jaunas zvaigznes un visiem šķietami pazīstamais Mēness aptumsuma laikā dažkārt mēdz apvelties ar ragiem uz augšu, Valmieras Valsts ģimnāzijas jauno astronomu pulciņa entuziasti ir jau uzzinājuši, iepazīstot naksnīgo debesu noslēpumus kopā ar savu aizrautīgo audzinātāju – Latvijas Astronomijas attīstības fonda (LAAF) zinātnisko projektu vadītāju Aivi Meijeru.


 

Līdz ar ziemas aiziešanu zinātkāro audzēkņu un visu interesentu rīcībā tika nodota Latvijā patlaban vienīgā skolas observatorija, kas tādā būtiskā rādītājā kā astroklimats pārspēj pat galvaspilsētas mācību observatoriju Latvijas Universitātē – debesis naktīs Valmierā ir tumšākas un tīrākas nekā Rīgā, turklāt arī teleskopi ir divi. Aivis ar lepnumu rāda astronomijas amatiera Jura Kārkliņa gatavoto teleskopu, kas autonomā režīmā nepārtraukti seko zvaigžņu ceļiem. Tā 21 centimetru lielais spoguļa diametrs pelna ievērību pat valsts mērogā. Tāpēc nav brīnums, ka Ārrīgas observatorija dažu nedēļu laikā ir ieintriģējusi nevien vairākus universitātes mācībspēkus, Valsts Āgenskalna ģimnāzijas un 64.vidusskolas pedagogus, bet arī daudzus zinātkāros no Valmieras izglītības iestādēm. Sajūtot tādu atsaucību, Aivis cer, ka apmeklētāju nākamruden netrūks arī jauno astronomu skolai, ko finansēt apņēmusies pilsētas dome un banka «Nord LB».

Lai pārliecība būtu pavisam droša, pilsētas vidusskolām aizsūtīja ap 1000 anketu. Atbildes ļāva secināt, ka aptuveni 60% audzēkņu, vismaz ziņkārības dzīti, vēlētos ieskatīties zvaigžņu pasaulē caur teleskopu, savukārt trešdaļa skolēnu izrāda jau populārzinātnisku interesi. Aivis atgādina, ka ziņas par šo observatoriju rodamas arī Latvijas AAF mājaslapā: http://www.aaf.lv. Turklāt teleskopu fonds skolai ir dāvinājis ar nosacījumu, ka tas tiks izmantots astronomijas izglītības vajadzībām.

Šogad Saule bez plankumiem

Pavasara saulē observatorijas sudrabotais kupols redzams jau iztālēm, taču vēl jāpārvar stāvs kāpiens, pēc tam līklocis pa vītņu kāpnēm, un tikai tad var pieskarties teleskopam, kura «acs», 200 reižu palielinot izplatījuma objektus, skaidrā laikā ļauj skatīt Sauli ar tās krāšņo vainagu, dažkārt arī Mēnesi, kā arī Venēru un Jupiteru. Taču visinteresantākā aina paveras naktī, kad teleskopā redzams, ka spožais Mēness vaigs īstenībā ir daudzu jūru un krāteru izrobots, savukārt tā sauktais Sietiņš sastāv nevis no septiņām, bet gan kādām 250 zvaigznēm, ko visapkārt ietver balts miglājs. Teleskops paver brīnumainu skatu uz vairākiem desmitiem zvaigžņu kopu, galaktiku un miglāju, piemēram, uz Oreona miglāju un Andromedas galaktiku, kas skaidrā laikā tumšajās debesīs redzami pat no Zemes. Skolas observatorijā Visuma objektus ir iespējams arī nofotografēt atmiņai kā suvenīru. Interesanti, ka šogad uz Saules velti meklēt citkārt skatāmos plankumus, jo šis nav tās aktivitātes gads. Tas gan nenozīmē, ka vasarā pludmalē varēs cepināties stundām ilgi – ozona slānī caurums kā bijis, tā ir!

«Mēs jau sākam cilvēkus pamazām «saslimdināt» ar astronomiju. Fonds nav atmetis ieceri par liela zinātnes centra būvi ar moderni aprīkotu, plašu observatoriju netālu no Zilākalna. Tā patlaban nav īstenojama tikai naudas trūkuma dēļ. Skolas observatorijas darbība varētu parādīt interesentu patieso daudzumu novadā, lai precīzāku padarītu arī lielās observatorijas vīziju,» tālākas nākotnes plānus atklāj Aivis. Tāpēc jau drīzumā gaidāma reklāma par publiskajiem debesu ķermeņu demonstrējumiem, kuros varēs līdzdarboties ikviens interesents. Viss nepieciešamais aprīkojums jau ir, lai pēc mēneša ar pārvietojamo observatoriju varētu doties uz Valmieras skolām. Ja interese būs pietiekami liela, tā tiks apmierināta gan rajonā, gan visā Vidzemē. Padziļinātu eksakto priekšmetu apguvi atbalsta arī skolā, kur jau tagad fizikas mācībām un astronomijai ir iegādāts bagātīgs karšu un grāmatu krājums, par kuru mērķtiecīgu izvēli kopā ar LAAF parūpējies skolotājs Guntars Lācis.

Dabas izziņas taka ar observatoriju

Taču skolas observatorija ir tikai viens, patlaban gan visintriģējošākais punkts apjomīgajā projektā «Dabas izziņas taka», ko, rosinot skolēnu un pedagogu līdzdarbošanos, vada ģimnāzijas direktors Jānis Zemļickis. Tuvējās Ģīmes upītes un ezeriņa krasti, kā arī aptuveni sešus hektārus lielā to apkārtnes platība līdz septembra beigām pakāpeniski pārvērtīsies par vienu no valmieriešu, viņu viesu un tūrisma mīļotāju iecienītākajām atpūtas vietām pilsētā. Zinātkārie jau var iepazīties ar hidrometeoroloģiskās stacijas darbību – skolēni ar pedagoģes Daces Zemļickas atbalstu te katru dienu mēra vēja ātrumu, stiprumu un virzienu, gaisa temperatūru un nokrišņu daudzumu no agra rīta līdz vēlam vakaram. Šogad darboties sāks arī vasaras klase, lai ar vidi saistītu mācību apguve kļūtu interesantāka. Kompleksā jau tagad var uzspēlēt pludmales volejbolu, bet drīz labiekārtotas un izgaismotas takas malā pasēdēt aicinās soliņi. Savukārt iztīrītajā dīķī no platformas ar videokameru būs ērti apskatīt ūdensaugu kolekciju. Kompleksā izvietosies arī skulptūru dārzs ar mākslinieku Andra Vārpas, Solveigas Vasiļjevas un citu autoru darbiem, telšu laukums tūristiem un autobusu pietura, bet ģeoloģijas daļā – gan Latvijā sastopamie, gan ar Skandināvijas ledājiem šurp atnestie populārākie ieži. Savukārt stendos būs apkopota plaša informācija par kokiem, kā arī to šķērsgriezumi ar gadskārtu apļiem. Šopavasar skola parūpējusies par putnu būrīšu izlikšanu, lai varētu klausīties pavasara vēstnešu čivināšanā, bet sadarbībā ar Dabas muzeju kompleksā paredzēta arī dažādu putnu balsu klausīšanās tad, kad lidoņi noņemsies ar mazuļu audzināšanu vai būs devušies uz siltajām zemēm. Sava vieta izziņas takā būs ierādīta dažādu dzīvžogu stādījumu paraugiem. Savukārt ģimnāzijai blakus esošais ledus pagrabs ar centīgu darbu pārtapis par izstāžu zāli senlaicīgā noskaņā.

Direktors ir pārliecināts, ka līdz septembra beigām lielākā daļa no apjomīgā «Dabas izziņas takas» projekta būs pabeigta. Lai plāni īstenotos, ģimnāzija ir noslēgusi sadarbības līgumus ar Dabas muzeju, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru un LAAF. Projektam naudu apsolījušas gan bankas, gan pilsētas dome, gan uzņēmēji, savu artavu pieliekot arī skolai. Vispusīgi izglītotu, par vides saudzēšanu atbildīgu un tās noslēpumus saredzošu jauniešu audzināšanā taču ir ieinteresēta visa sabiedrība. Turklāt skolas entuziastu uzņēmība un tās rezultāti neļauj šaubīties, ka visas ieceres pārtaps īstenībā.

Stārķi pie skolas jūtas omulīgi

Valmieras Valsts ģimnāzija savos 85 pastāvēšanas gados allaž bijusi viena no prestižākajām mācību iestādēm pilsētā – tā Latvijai devusi rakstnieku Miervaldi Birzi, tagadējo eiroparlamentārieti Andri Piebalgu un daudzus citus darbīgus ļaudis. Direktors Jānis Zemļickis ar savu enerģiskumu un atsaucību visam jaunajam nu jau 14 gadus gādā gan par to, lai mācības būtu interesantas un audzēkņu otrās mājas ar katru gadu kļūtu arvien ērtākas, gan arī par sekmības saglabāšanu. Un audzēkņi to neaizmirst. Arī Aivis Meijers ir absolvējis šo ģimnāziju. Pēc paša vārdiem, viņš ar astronomiju esot «saslimis» deviņu gadu vecumā tik stipri, ka sadabūjis gan nelielu teleskopu, gan arī astronomijas grāmatas. Kādu laiku, mācīdamies Mazsalacā, viņš patstāvīgi guvis tik daudz zināšanu, ka astronomijas olimpiādē Rīgā mazpilsētiņas 11.klases audzēknis pārliecinoši ieguvis 1.vietu. Tagad Aivis ir gandarīts, ka spēj par astronomiju ieinteresēt citus. Piemēram, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas audzēknis Aleksandrs Ivanajevs raksta zinātnisko darbu «Tālu un vāju objektu fotografēšanas iespējas», kas paredz šā teleskopa testēšanu un novērtēšanu. Iespējams, ka Valmieras Viestura vidusskolas audzēknis Artis Žentiņš izlems studēt fiziku un matemātiku universitātē, lai vienlaikus apgūtu arī astronomiju. Savukārt astronomijas entuziasts valmierietis Artis Ozoliņš jau nodarbojas ar galaktiku fotografēšanu, tāpēc vīrs ir iepriecināts, ka tagad varēs izmantot skolas jaudīgo teleskopu.

Blakus ģimnāzijai veca skursteņa galā jau otro gadu ligzdo stārķi. Laikam jau putni apzinās, ka saviem mazuļiem izraudzījušies draudzīgu un drošu, kaut arī mazliet paskaļu vidi. •