Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Zīmējums: Annemarta Kreituse

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 5 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Septiņi padomi zaļai nedarīšanai

 

Ļoti bieži, lai līdzētu kādas sugas pastāvēšanai, ir nevis kaut kas jādara, bet tieši otrādi – NAV jādara. Piemēram:

  1. NAV jādedzina izcirstie krūmi, bet jāsaliek kaudzē. Tas būs labs patvērums ežiem, abiniekiem, mazputniņiem. Vēlāk žagari paši sabirzīs un atgriezīsies barības vielu apritē.
  2. NAV jādedzina kūla. Tā sadeg reto augu sēklas, izdzīvo augi ar spēcīgu sakņu sistēmu, piemēram, usnes un vārpatas. Pelni ir viegli izmantojamas barības vielas, tādēļ izdzīvojušās nezāles lekni ataug, bet mazinās sugu daudzveidība. Nākamgad kūlas ir vairāk. Turklāt, pat agri dedzinot, iet bojā zirnekļi, kas ir galvenie kaitēkļu ienaidnieki.
  3. NAV ik nedēļu jāpļauj mauriņš. Tā mazinās sugu daudzveidība un lieki tiek tērēta elektrība vai degviela.
  4. NAV jāpļauj mauriņš karstā un sausā laikā. Saulē izdegs pat tie augi, kas tur bija. Zāles laistīšana bezjēdzīgi tērē elektrību.
  5. NAV jāpļauj pļavas katru gadu. Pļaujot tās ik pārgadu jūlija otrajā pusē, visdažādākie augi paspēj ieriest sēklas.
  6. NAV jāizcērt mežmalas krūmi. Mežmala ir meža apkakle, te paslēpjas zālēdāji, lai noskatītu, vai pļavā nedraud briesmas, ligzdo putniņi, mežmala apslāpē vēju un pakāpeniski novirza to pāri koku galotnēm.
  7. NAV no meža jāizvāc vecie un dobumainie koki. Putnu būrīši jau jāliek tikai tur, kur putniem nav dabisku dobumu ligzdošanai.