Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

Foto: Kurts Sautērs
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 2 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Par IKP pieaugumu Ķīna maksā ar dabas bojāeju

Pēc tīmekļa materiāliem sagatavojusi
Anna Krūma


Pasaules Bankas dati liecina, ka 16 no 20 pasaules vispiesārņotākajām pilsētām atrodas Ķīnā, ziņo BBC. Tāda ir cena, ko valsts maksā par rūpniecisko revolūciju, kas izvirza Ķīnu pasaules ekonomikas līderos. Melnas upes un skābie lieti tagad ir nemainīga apkārtējo vidi raksturojoša iezīme aptuveni 250 Ķīnas pilsētās.


 

300 miljoni lauku iedzīvotāju dzer piesārņotu ūdeni. Katru dienu avīzes un televīzija ziņo par jauniem un jauniem «audzēju ciematiem» – to iedzīvotājiem risks saslimt ar vēzi ir daudz lielāks nekā citviet. Protams, tas izklausās pēc šausmu filmas, taču tāda diemžēl ir mūsdienu Ķīnas realitāte. Un, kā uzskata daudzi eksperti, tā ir samaksa par to, ka pēdējos 20 gadus šīs valsts ikgadējais iekšzemes kopprodukts (IKP) ir deviņi procenti.

Tomēr Pasaules Banka domā citādāk. Pēc ekonomistu aprēķiniem, posts, kas tiek nodarīts dabai, ir novērtējams ar 10–12 procentiem IKP katru gadu. Piemēram, zinātnieks Mario Molīni, kas ieguvis Nobela prēmiju par veiktajiem pētījumiem par Zemes ozona slāņa problēmām, aicina Ķīnas valdību rīkoties, kamēr vēl nav par vēlu.

«Mēs vēlētos, lai viņi vairāk domā par perspektīvām, lai viņi neaizvērtu acis uz to, kas notiks nākotnē pašreizējās rūpnieciskās attīstības dēļ. Ilgtermiņa perspektīvā ar vides aizsardzību vienalga vajadzēs nodarboties, un tad tas neizbēgami atsauksies uz ekonomiku,» brīdina Molīni.

Brīdinošas prognozes nāk arī no valdības iestādēm. Kāds Valsts apkārtējās vides aizsardzības aģentūras pārstāvis nesen ir paziņojis, ka problēma jau ir sasniegusi kritisko līmeni. Ķīnas dabas resursi drīzumā vairs nespēs uzturēt iedzīvotājus, ierēdnis paziņojis. Pekina cenšas sodīt tos, kas piesārņo zemi un ūdeni. Valdība vēlas izstrādāt plānu, kā attīstīt ekonomiku, kas būtu balstīta uz saudzīgu dabas izmantošanu. Diemžēl vietējās varas līmenī prioritāte tomēr ir ražošanas attīstībai, un tas nozīmē, ka saucieni saudzēt dabu līdz vietējām padomēm tomēr nenonāk. Viens no vietējiem vides aktīvistiem ekologs Van Jun Čans uzsver, ka dzīšanās pēc peļņas ķīniešiem pilnībā aizmiglo skatu uz dabu. «Problēma ir tā, ka Ķīnas iedzīvotāji vairs nesaprot, ko nozīmē daba. Neviens vairs neskatās uz koku, vērtējot, kāda ir tā vieta dabā. Visi skatās uz koku un domā par iegūstamajiem zāģmateriāliem.»

Vietējie zaļie, kā vien var, mēģina aizpildīt tukšumu valdības ekoloģiskajā politikā. Nevalstisko organizāciju vidū, kas pēdējā laikā radušās Ķīnā, zaļie bija vieni no pirmajiem un vieni no visaktīvākajiem. Viņu pagaidām ir nedaudz, taču daži jau var palielīties ar sasniegumiem, piemēram, aktīvistiem ir izdevies apstādināt aizsprostu celtniecību uz Nu upes Juņjaņas provincē. Vides aktīvistiem paliek vēl viena cerība uz vides problēmu risinājumu – gaidāmās Olimpiskās spēles. Ķīnas varas iestādes ir nolēmušas attīrīt atmosfēru Pekinā līdz spēļu sākumam 2008.gadā.

Taču gan galvaspilsētā, gan citos valsts reģionos vides problēmas tikai pieaug, un Ķīnas pilsoņi par netīro gaisu un netīrajām upēm maksā ar savu dzīvību. •