Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 5 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Latvijas Dabas fonda 15 gadi

Ivars Kabucis
LDF valdes priekšsēdētājs


Latvijas Dabas fondu pirms 15 gadiem – 1990.gada 4.janvārī – dibināja 12 biologi; viņi vēlējās veidot jaunu organizāciju, kas meklētu līdzekļus dabas bagātību izpētei un aizsardzībai. Fonda kopsapulce sanāk reizi gadā; reizi trijos gados tā ievēl valdi. Fonda ikdienas darbu vada direktors, ko ievēl valde.


 

Latvijas Dabas fonda darbs saistīts ar reto sugu un biotopu aizsardzību. Fonda speciālisti darbojas arī praktiski, dabā apsekojot ne tikai dažādas aizsargājamās teritorijas, bet arī dabas vērtības ārpus tām: purvus, mežus, pļavas, kāpas, pat tīrumus un lauku sētas. Liela kļūda ir dabas aizsardzībā aprobežoties tikai ar sugu un biotopu aizsardzību īpašās aizsargājamās teritorijās. Starp tām jābūt zaļajiem koridoriem, kas sekmē gan sugu izplatīšanos, gan, nodrošinot kontaktu iespēju starp dažādu populāciju īpatņiem, nodrošina populāciju ģenētisko daudzveidību. Latvijā tie rodas samērā kūtri. Šādus koridorus dabiski veido upes un strauti, pat grāvji, ja tos pareizi kopj. Arī intensīvi apsaimniekotā lauku ainavā tiem ir sava nozīme. Parasti pat vēl būtiskāka. Tikai tur šādas joslas īpaši jāveido un pareizi jāapsaimnieko. Vairāki LDF projekti par dabas daudzveidības saglabāšanu lauku ainavā ir snieguši zināšanas par aizsargjoslām un zaļajām saliņām tīrumos, kas ir patvērums un vairošanās vieta gan dzīvniekiem, gan augiem. Par to ir stāstīts semināros, rakstīts bukletos, tas iekļauts labas lauksaimniecības prakses nosacījumos. Daļēji šīs atziņas iekļautas arī pagājušogad pieņemtā Lauku attīstības plāna atbalstīto pasākumu sarakstā. Patlaban strādājam, lai jaunajā plānā, kas sāks darboties no 2007.gada, šādu pasākumu būtu vairāk. LDF piedalījies arī lauksaimniecības vides plānotāju sagatavošanā, mūsu speciālisti lasījuši lekcijas dažādos lauksaimniecības konsultantiem rīkotos semināros. Un vienlaikus jau gandrīz 10 gadus turpinās arī lauksaimniecības putnu un biotopu monitorings, kas zinātniski pamatoti ļaus spriest par dabas daudzveidības izmaiņām laukos.

Nav viegli atrast dabisku mežu

Mežos dabas daudzveidības saliņas ir dabiskie meža biotopi, kas īpaši jāmeklē starp saimnieciski izmantotajiem mežiem. Lai gan statistika liecina par ievērojamām meža platībām, bioloģiski vērtīgu mežu ir maz. Tie fragmentēti, un tos apdraud aizvien pieaugošā mežsaimniecisko pasākumu intensitāte. Šādas saliņas nedrīkst būt pārāk mazas, tām jāatrodas pietiekami tuvu, lai nodrošinātu meža sugām piemērotu dzīves telpu un tās varētu izplatīties uz piemērotām vietām. Dabisko meža biotopu meklēšana, kartēšana un saglabāšana jau vairākus gadus ir neatraujama valsts mežsaimnieciskās prakses sastāvdaļa. No vienas sabiedriskās organizācijas iniciatīvas ir izaudzis valsts atbalstīts pasākums – mežu dabisko biotopu apsekošana visā teritorijā; izveidots meža ekologa amats.

Sajūsmā par purviem

Lielās nenosusināto purvu platības rietumu speciālistos izraisījušas milzu interesi. Tāpēc purvu apsekošanai un kartēšanai, to biotopu un augāja izpētei, klasifikācijai un aizsardzībai regulāri saņemts dažādu valstu finansiāls un metodisks atbalsts. Daudzi iekļauti aizsargājamās teritorijās. Taču kūdra vienmēr bijis cilvēkus interesējošs dabas resurss. Nav daudz purvu, kam apkārt nebūtu izrakti grāvji. Purvu izpētes projektu rezultātā tapa purvu dabas aizsardzības plāns, kura ieviešanu LDF sāka līdz ar jauno «LIFE Nature» projektu 2004.gada beigās. Dabas aizsardzības plānā paredzēts uzlabot mitruma režīmu dažos nosusinātajos purvos, lai sekmētu purvam raksturīgo augu un dzīvnieku sugu atgriešanos nosusinātajās platībās. Izstrādāta un ieviesta purvu bioloģiskās daudzveidības monitoringa programma.

Jāņuzāļu pļavās

1995.gadā zviedru dabas aizsardzības speciālisti apmācīja mūsu speciālistus un rosināja botāniski vērtīgo, t.i., augu sugām bagāto, pļavu apsekošanu. Šis atbalsts sekmēja pieredzes apgūšanu, kartējot pļavas Jēkabpils rajonā gar Daugavu un Abavas ielejā, izglītojot vairāk nekā 40 jaunos LDF ekspertus. 2000.gadā jau kā līdzvērtīgi partneri Latvijas speciālisti varēja iesaistīties Nīderlandes valdības finansētā Austrumeiropas valstis aptverošā Eiropas zālāju programmā, kuras laikā apsekota visa valsts un izveidota pļavu datu banka. Šo informāciju LDF nodeva Lauku atbalsta dienesta rīcībā, lai Lauku attīstības plāna ietvaros atbalstu saņemtu zemnieki, kas savos īpašumos pļavas apsaimnieko dabai draudzīgi.

Vairākus gadus, sadarbojoties ar dažādu valstu speciālistiem, strādāts, lai vērtīgākās un arī lielākās dabas teritorijas iekļautu vienotā ekoloģiskā tīklā ECONET un to lietpratīgi sasaistītu ar kaimiņvalstīm. Nākamais solis jau jāsper valsts institūcijām, kas mudinātu dažāda līmeņa plānotājus izmantot šīs iestrādes un vairāk savos pagastos un pilsētās plānot zaļās platības. Diemžēl daudzviet tās samazinās un kļūst par izolētiem, savstarpēji nesaistītiem fragmentiem.

Meklē aizsargājamas teritorijas

Cita – ES kandidātvalstīm veidojama īpaši aizsargājamo dabas teritoriju EMERALD – tīkla izstrādāšana sākās 2002.gadā. Tā gaitā šajās teritorijās pabija visu galveno augu un dzīvnieku sistemātisko grupu, kā arī biotopu pētnieki. Pētījumu rezultātu analīze ļāva novērtēt esošo aizsargājamo teritoriju nozīmi Eiropā apdraudēto sugu un biotopu saglabāšanā Latvijā, kā arī pamatot jaunu teritoriju nepieciešamību. Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, EMERALD vietas veido pamatu mūsu valsts oficiālajam priekšlikumam «NATURA 2000» teritoriju veidošanai Latvijā.

Jau 1991.gadā sākās Ķemeru apkaimes izpēte, lai veidotu vienotu aizsargājamo teritoriju. LDF aicināti speciālisti apsekoja dažādu organismu grupas, kartēja to atradnes, izvērtēja dabas kompleksus un izstrādāja priekšlikumu jauna nacionālā parka izveidošanai. Ķemeru nacionālā parka izveidošana 1997.gadā ir viens no būtiskākajiem darba rezultātiem.

Bez plāna nevar

Aizvadītajā desmitgadē mainījās attieksme pret aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanu. Jebkuras darbības aizlieguma vietā daudzviet stājās speciālistu pamatoti pasākumi tās izmantošanai atpūtai, tūrismam un pat tautsaimnieciskiem mērķiem. Taču šādus pasākumus var ieviest tikai saskaņā ar aizsargājamās teritorijas dabas aizsardzības plānu. LDF jau no 1996.gada sadarbojas ar Vides ministriju dabas aizsardzības plānu izstrādāšanā. Fonda speciālisti konsultē plānu rakstītājus, vēlāk iesaistoties arī metodikas izstrādāšanā. Viens no veiksmīgākajiem ir Engures dabas parka plāns; tā ieviešanai saņemts Eiropas «LIFE-daba» fonda finansējums. Jauna pieredze bija Ādažu poligona izpēte un tā dabas aizsardzības plāna izstrādāšana. Šeit milzu platībā izveidojies Latvijā rets biotops virsājs, ko var saglabāt, tikai turpinot militāro apmācību. Armijas apsaimniekotajās platībās tagad izveidots aizsargājamo ainavu apvidus, kura statuss un iekļaušana «NATURA 2000» sarakstā ļaus piesaistīt papildu līdzekļus atklātas virsāju ainavas saglabāšanai un īpašu apstākļu nodrošināšanai tur mītošajām sugām.

Jo retāks, jo mīļāks

Retās sugas nav paslīdējušas garām fonda biedru uzmanības lokam. Melno stārķu izpētes projekts bija viens no pirmajiem tūdaļ pēc fonda dibināšanas, kad to tā arī sauca – par Gandra fondu. Pētīti gan sikspārņi, gan vilki, gan fonda talismans zivju dzenītis. Sugu izpēte nav pašmērķis. Galvenais ir izzināt tās īpatņu izplatību, konstatēt draudus. Arī tikai iekļaušana aizsargājamo sugu sarakstā nelīdz. Sugu aizsardzības prasības jāiekļauj likumos un noteikumos. Un pat tad vēl nepieciešams apzināt, kādi katrai sugai īpaši, praktiski darbi darāmi, lai katrā tās atradnē tā patiešām saglabātos. Šim nolūkam veido sugu aizsardzības plānu – zinātniski pamatotu dokumentu, kas ne tikai apkopo visu pieejamo informāciju par aizsargājamo sugu, bet arī uzskaita tās saglabāšanā veicamo. Fondā izstrādāti vairāki aizsargājamo augu sugu aizsardzības plāni, piemēram, dzeltenajai dzegužkurpītei un 2005.gada augam meža silpurenei. Viens no ilgstošākajiem projektiem ir ziemeļu upespērlenes aizsardzības plāns.

Laimes kāpas

Īpaši aizsargājamās sugas un biotopus var aizsargāt mikroliegumos, ko veido līdz 20 ha lielās platībās. Šīs nelielās dabas aizsardzības saliņas pēc likuma un atbilstošo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas 2001.gadā izveidotas vairāku LDF projektu rezultātā. LDF izstrādāja kāpu biotopu aizsardzības plānu. Izmantojot šeit gūto pieredzi, varēja izstrādāt vienotu struktūru turpmākajiem biotopu aizsardzības plāniem. B.Laimes vadītais kāpu projekts, kas sākās reizē ar fonda dibināšanu, tagad izaudzis par liela mēroga LU Bioloģijas fakultātes īstenotu projektu, ko finansē «LIFE». •

 

Noderīga adrese interesentiem: http://www.ldf.lv