Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 2 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

 

Desmitā tiesa saulstara enerģijas

Aprīļa atnākšana spirdzina, kaut pavasaris līdz pēdējam brīdim vairāk izskatījās pēc iemigušas ziemas, kas laideni pāries rudenī. Cik labi, ka vēl ir pēdējā cerība un ierocis saule. Tā izkausē sniegu, modina pumpurus un kukaiņus, tad ir iemesls atgriezties putniem, plaukt lapām, un dzīvības ritenis turpina griezties.

Zeme ir vienīgā planēta Saules sistēmā, uz kuras mutuļo dzīvība. Ūdens un saules gaisma ir visa dzīvā priekšnosacījums. Augi no CO2 un ūdens ar fotosintēzes palīdzību paši sev saražo uzturu. Daļa dzīvnieku pārtiek no augiem, daļa – no citiem dzīvniekiem. Augi ir visu barošanās ķēžu pamatā, tie ir priekšnosacījums, lai uz Zemes vispār varētu eksistēt dzīvība.

No tā saules enerģijas daudzuma, kas nonāk uz Zemes, aptuveni 34% atstarojas un atgriežas Visumā. Pārējie 66% paliek uz Zemes: no tiem 64% sasilda atmosfēru un Zemes virskārtu, 35% nodrošina ūdens apriti, 1,5% enerģijas rada viļņus, kas ietekmē klimatu. Tikai 0,23% saules enerģijas izmanto augi fotosintēzei.

Visas dzīvo organismu funkcijas – augšana, kustības, vairošanās un citi procesi – prasa enerģiju. Zeme enerģiju saņem no saules; lielāko daļu bioloģisko procesu «darbina» tieši saules gaisma. Saules enerģija ceļo cauri Visumam kā elektromagnētiski viļņi, uz Zemes tos uztver un pārveido dzīvie organismi, no tiem veidojušies arī senie dabas resursi, ko uzskata par neatjaunojamiem: nafta, akmeņogles un kūdra. Protams, purvos katru gadu izveidojas 1 mm biezs kūdras slānis, bet vai tad šai patērētājsabiedrībai ar to pietiek? Resursi, kas Zemes dzīlēs veidojušies miljoniem gadu, aši izlietoti pēdējos 100 gados.

Lai kaut kas notiktu, vienmēr jāpatērē enerģija, tā pāriet no vienas formas citā. Piemēram, automašīnas dzinējs braukšanai izlieto vien 10% degvielas enerģijas, bet 90%, kas aizplūst vidē, ir zaudēti uz visiem laikiem. Arī augs augšanai izmanto vien 10% saules enerģijas, arī cilvēks no pārtikas izmanto vien 10% tur uzkrātās enerģijas. Turklāt mēs nepārtraukti izstarojam aptuveni tikpat lielu siltuma daudzumu kā 100 vatu spuldzīte. Tā 99% no augu saražotās enerģijas tiek zaudēta. Lai noturētos uz Zemes, cilvēkiem jāvelta daudz sava gara spēka, lai optimālāk izmantotu saules sūtīto enerģiju.

Evolūcijas gaitā cilvēks ir pārvarējis daudz grūtību, konkurējot ar citām sugām, tāpēc vēlme uzvarēt dabu laikam izskaidrojama kā mūsu pašsaglabāšanās instinkts, tomēr lādzīga sadzīvošana noteikti izrādīsies ilgtspējīgāka nekā darvinisma teorijas iepotētais kareivīgums, kur uzvar stiprākais. Cilvēki, kas aicina uz mērenību tādā pasaulē, kur ražotāji mūs dresē tiekties pēc pārpilnības, biežāk tiek izsmieti, nevis uzklausīti. Arī es sevi pieskaitu zaļajiem antiņiem, jo zinu, ka cilvēcei pašai savu interešu vārdā vajadzētu būt ļoti ieinteresētai rūpēties par vidi gan sava pagalma, gan planētas mērogā. Dzeguzei tās parazītiskajā uzvedībā paveicies, jo vienmēr iespējams atrast dzeguzēniem audžuvecākus. Cilvēki, kas parazitē uz ekosistēmu rēķina, nevar cerēt, ka tās atjaunosies zem asfalta un vēl simtiem gadu izturēs pieaugošo slodzi.

Kosmosa kuģis Zeme ceļo izplatījumā ar noteiktu un ierobežotu resursu daudzumu. Vienīgais, ko tā nepārtraukti saņem no ārpuses, ir saules starojuma enerģija. Būtu taisnīgi, ja Zemes ierobežotos resursus savā starpā sadalītu visas sugas, taču dominējošā suga cilvēks šo nosacījumu ik dienu pārkāpj.

 

Anitra