Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Eiropas enerģētikas prioritātes


Piedāvājam nelielu ieskatu Eiropas Komisijas 2005.gada plānos, ko sagatavojusi Eiropas Komisijas Enerģētikas un transporta ģenerāldirekcijas Stratēģijas, koordinācijas, informācijas un komunikācijas nodaļa


 

Jaunās Eiropas Komisijas (EK) prioritāte ir Lisabonas stratēģija – desmit gadu plāns Eiropas ekonomikas un sociālās, arī vides atjaunotnei. Komisārs A.Piebalgs uzskata, ka nākamie pieci gadi būs izšķiroši enerģētikas politikai. Var prognozēt, ka vismaz vidējā laika perspektīvā naftas un gāzes cenas saglabāsies augstas. Eiropai arī turpmāk ir jāatbalsta Kioto process, saglabājot pasaules līdera pozīcijas atbildīgā attieksmē pret vidi.

Enerģētikas komisārs ir noteicis sešas prioritātes, kas nākamajos piecos gados veidos Eiropas Komisijas enerģētikas politiku:

  • palielināt enerģijas efektivitāti;
  • izveidot labi funkcionējošu ES iekšējo gāzes un elektrības tirgu visu pilsoņu interesēs;
  • tālāk attīstīt atjaunojamo enerģiju;
  • padarīt drošāku kodolenerģijas sektoru;
  • garantēt Eiropas enerģijas piegāžu drošību un tālāk attīstīt ārējo enerģētikas politiku;
  • sasaistīt enerģētikas politiku ar vides un pētniecības politiku.

Šo prioritāšu pamatā ir trīs visaptveroši enerģētikas politikas pamatmērķi: konkurences līdzsvarošana, ilgtspējīga attīstība un piegāžu drošība.

Palielināt enerģijas efektivitāti

Enerģijas efektivitāte ir galvenais mērķis EK Enerģētikas komisijas politikā. No 2005.gada tā ir prioritāte.

Ir vispāratzīts, ka, rīkojoties pārdomāti, ES varētu patērēt par 20% mazāk enerģijas. Komisārs A.Piebalgs uzskata, ka reāls un sasniedzams mērķis līdz 2010.gadam būtu ik gadu ietaupīt vismaz 70 miljonus tonnu naftas. Naudas izteiksmē tas ir aptuveni 15 miljardu eiro ietaupījums ik gadu, kā arī par 140 miljoniem tonnu mazāk CO2 izmešu, un enerģijas ārējā atkarība salīdzinājumā ar 2004.gadu būtiski samazinātos – tie būtu 4% no visa importētā naftas daudzuma.

Labi funkcionējošs ES iekšējais gāzes un elektrības tirgus visu pilsoņu interesēs

Politiskie lēmumi par iekšējo enerģijas tirgu ir pieņemti, ir radīta arī likumdošanas bāze. Prioritāte tagad ir pieņemtās likumdošanas pareiza ieviešana. Desmit dalībvalstis joprojām nav ieviesušas otro gāzes un elektrības tirgus likumdošanas paketi, kas bija jāizdara līdz 2004.gada 1.jūlijam.

Patlaban ES diemžēl nespēj realizēt visas iespējas, ko tai pavērtu pilnībā atvērts tirgus. Pilnībā integrēta tirgus izveidošanu kavē arī atbilstoša līmeņa investīciju trūkums pārrobežu infrastruktūrā. Sabiedrība no enerģijas tirgus atvēršanas pilnībā iegūs tikai tad, kad būs izveidots atbilstošs starpsavienojumu tīkls. Tirgus atvēršanai būs pozitīva ietekme. Sektorā ir panākta ievērojama produktivitātes uzlabošanās, un, neskatoties uz neseno cenu pieaugumu, elektrības cenas salīdzinājumā ar 1995.gada rādītājiem ir samazinājušās par 10-15%.

Atbalstīt atjaunojamo enerģiju

ES mērķis ir panākt, lai atjaunojamā enerģija 2010.gadā nosegtu vismaz 12% no kopējā ES enerģijas patēriņa. Arī biodegvielai ES ir noteikusi mērķi: plānots, ka līdz 2010.gadam vismaz 22% elektrības («zaļā elektrība») ir jāsaražo no atjaunojamiem enerģijas resursiem. Tomēr pie pašreizējām tendencēm šī proporcija varētu arī nepārsniegt 18%.

Papildus jau spēkā esošajai likumdošanai nākotnē būtiski būs tiešā atbalsta pasākumi, lai veicinātu «zaļās elektrības» pozīciju nostiprināšanos tirgū. Līdz 2005.gada oktobrim ir paredzēts pieņemt «Paziņojumu par atbalsta shēmām». Tas sniegs pārskatu pat finansēšanas mehānismiem dažādās dalībvalstīs.

Biomasas enerģijas potenciāls ES ir nozīmīgs, un ir paredzēts to tālāk attīstīt. Šogad tiks prezentēts «ES Biomasas rīcības plāns».

Programma «Intelligent Energy for Europe» sniegs finansiālu atbalstu vietēja, reģionāla un nacionāla mēroga pasākumiem atjaunojamās enerģijas tālākai attīstīšanai. 2003.–2006.gadā šiem mērķiem ir pieejami 250 miljoni eiro. 2007.–2013.gadam EK ir piedāvājusi ievērojamu budžeta palielinājumu.

Drošāks kodolenerģijas sektors

Eiropas pilsoņiem ir tiesības prasīt maksimālas drošības garantijas kodolreaktoros. EK ir atbildīga par «Euratom» līguma ieviešanu, jo īpaši par radioloģiskās aizsardzības un kodoldrošības standartu piemērošanu.

Astoņās no 15 «vecajām» dalībvalstīm izmanto kodolenerģiju. Piecas no šīm valstīm ir izziņojušas moratoriju. Vācija paziņojusi par savu lēmumu pēdējo kodolreaktoru slēgt 2021.gadā. Arī Beļģijā panākta politiska vienošanās pārtraukt kodolenerģijas ražošanu 2025.gadā. Nīderlande, Spānija un Zviedrija plāno turpināt kodolenerģijas ražošanu līdz esošo kodolreaktoru mūža beigām. Francija, Somija un Lielbritānija nav lēmušas par kodolenerģijas ražošanas pārtraukšanu. Somijā un Francijā pat ir plānota jaunu reaktoru celtniecība.

Jaunajām dalībvalstīm, no kurām dažas ir solījušas slēgt mazāk drošos reaktorus, ņemot vērā sektora ietekmi uz ekonomiku, ir niansētāks skatījums uz izvēli starp kodolenerģiju un citiem enerģijas resursiem. Polija vēlas saglabāt izvēles iespējas. Bulgārija un Rumānija izstrādājušas plānus jaunu reaktoru celtniecībai.

Iepriekšējā EK ir palielinājusi kodoldrošības inspekcijās un citās ar kodoldrošību saistītajās aktivitātēs iesaistīto darbinieku skaitu. Pēdējo piecu gadu laikā veikts vairāk nekā 2500 inspekciju ik gadu.

Pagaidām ES kodoldrošības jomā nav pieņemts tiesisks ietvars. Tādēļ EK ir nākusi klajā ar diviem priekšlikumiem: kodoldrošības tiesiskās bāzes izveidošana, nosakot kopējus drošības standartus, kā arī kodolatkritumu likvidēšanas menedžmenta programmas izstrāde katrai valstij.

Eiropas enerģijas piegāžu drošība un ārējās enerģētikas politikas tālāka attīstīšana

Kopš 2000.gada, kad Komisija publicēja Zaļo grāmatu, situācija pasaulē enerģijas jomā ir fundamentāli mainījusies. Tiek prognozēts, ka tuvākajā laikā pasaules naftas cenas nepazemināsies. Iepriekšējās prognozes par gandrīz pilnīgu (90%) Eiropas atkarību no importētās naftas un gāzes 2020.gadā nav mainījušās. Jāturpina izstrādāt un pilnveidot pasākumu kopumu, kas ietvertu efektīvu dialogu ar visām galvenajām resursu piegādātājvalstīm un tranzītvalstīm; atjaunojamās enerģijas tālāku attīstīšanu; enerģijas efektivitāti; piegāžu dažādību, lielāku uzmanību pievēršot sašķidrinātajai dabasgāzei; «tīro ogļu» tehnoloģiju izstrādes veicināšanu.

Sasaistīt enerģētiku ar vides un zinātnes politiku

Eiropas enerģētikas politikā ir jāintegrē arī vides aizsardzības mērķi un zinātnes un pētniecības attīstība. Pasākumi izmešu līmeņa samazināšanai arī paver iespējas Eiropas rūpniecībai attīstīt jaunas tehnoloģijas. Īpaša uzmanība tiks pievērsta lielajiem Eiropas nozīmes projektiem, it sevišķi tehnoloģiju attīstīšanas un enerģijas efektivitātes jomā. Šajā kontekstā ir jāmin ITER projekts (eksperimentāls projekts fizikas pētījumu sasaistē ar jauna tipa elektrostaciju radīšanu nākotnē). •