Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Agrita Krieviņa

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 5 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Latvieša pazīmes

Agrita Krieviņa, autores zīmējums


Šajā laikā, kad Latvijā un pasaulē viss mainās tik strauji, zūd un tiek pazaudētas vērtības, man sāp, ka mēs izdzīvojam, nevis dzīvojam. Ja šo dzīvi mēs tikai izdzīvosim, kas mums dos otru – DZĪVOŠANAI? Ja nu tev kāds jautātu: kas tas latvietis tāds ir? Kā viņu pazīt? Ko tu teiktu? Kas ir tas, ar ko mēs – latvieši – atšķiramies, kas mūs vieno ar citām tautām?


 

latviešu tradicionālie sakāmvārdi ietekmē mūsu domāšanu un rīcību – vai tie mūs iedrošina, attīsta un aizsargā vai bremzē un ierobežo? Man sāp, ja mēs uzliekam sev rāmjus, kas mūs aptur un atņem bezgala daudz: ko nu es... ne es viens ko... es tā nevaru... manos gados... vai tad laiks par to... ko par to domās... man te pašam nepietiek... latvieši tā nedara!!!

Mēs esam bezgala bagāti, mums dots tik daudz, ka paši to pat neapjaušam. Mans mērķis ir rosināt domāt un arī kopīgi meklēt atbildes. Tātad – kāds ir «īstais» latvietis?

Vajadzīgo pasvītrot

Kas tev (man?) ir latvietība?

  • Spieķis, kruķis, uz kā atbalstīties
  • Vairogs, dvielis, ar ko piesegties
  • Nimbs, lauru vainags
  • Ordenis pie krūts
  • Kas cits

Varbūt latvietība tev (man?) ir mantojums, saņemts kopā ar zilām acīm, gaišiem matiem, piedzimšanu netālu (vai tālu) no Rīgas līča, latviski runājošiem vecākiem, tautas dziesmām, ko vecāmāte dziedājusi vai pats skolā pie eglītes skaitīji?

Ko iesākt ar šo mantojumu un kā mēs vispār izturamies pret mantojumu?

  • O, lieliski, būs ko tērēt
  • To varētu izdevīgi pārdot, ieguldīt, lai nes procentus.
  • Viss tagad dārgs, nolikšu labāk lādē, lai var nodot bērniem, varbūt noder nebaltām dienām
  • Šis mantojums lielu peļņu nenes
  • Tas man ir kā dāvana
  • Es šai dāvanai varu pielikt klāt to, ko varu tikai es
  • Kas cits

Laba daudz nevajag.
Laba nevajag.
Nevajag laba.

Reiz pati, pasakot šos vārdus, ieklausījos un sastingu: ārprāts, ko es runāju! Šie vārdi kā iezīsti ar mātes pienu. Nevajag laba... Kāpēc? Un tas pats vēl nāk ar gaidīšanu? Gaidīšanu uz ko? Uz ko labāku? Kurš no mums zina, cik gadus, cik minūtes, cik sekundes atlicis dzīvot? Un kas liedz latvietim katru mirkli dzīvot kā pašu labāko?

Sūkstoties par grūto dzīvi un sakot kārtējo «labadaudznevajag» (ievēro, šajā salikumā rodas «bada» = bads), latvietis ir aizmirsis par labumu, ko patiesībā vajag daudz un vienmēr: sirds siltumu, mīlestību, uzmanību, sapratni. Kad Dievs radīja pasauli, kurā dienā viņš radīja trūkumu? Varbūt to izdomāja paši cilvēki?

Latvietis nav tirgotājs, latvietis ir godīgs, vienkāršs, latvietis labāk pagaidīs, kamēr citi visu labumu paņem. Tai pašā laikā nepamanot patiesus labumus: debesis virs galvas, gaisu, ko elpojam, drauga smaidu, skatienu, labu vārdu, kas pievelk un vairo labumu mums visiem, nevis uz citu rēķina.

Kāpēc latvietis tā sapņo par savu stūrīti un kaktiņu? Vai tas arī nav tas pats «laba daudz nevajag»? Kurš sapņo par plāniņa vidu? Un, ja laba daudz nevajag, tur jau pat kaktiņš neiznāks, jo kas zina, cik uz to jāgaida.

Sviedri, darba sviedri... Kādi panākumi ir labāki – strauji un viegli vai lēni, mokoši, pamatīgi? Vai tikai sviedros gūtajiem panākumiem ir vērtība? No kā rodas sviedri – no pamatīguma vai nepareizas rīcības un paņēmienu izvēles?

Labāk zīle rokā nekā mednis kokā. Šodienas pasaule piedāvā medņus visur, uz katra soļa: ņem medni tūlīt, maksāsi – no rītdienas. Ņem droši, nekreņķējies, kā atdosi! Beigās pat aizmirstas, ka zīle rokās mums jau ir. Bet tam, kas ir, nav lielas vērtības. Laba daudz nevajag...

Ar smaidu

Latvietis ir kungs savā dzimtajā zemē, nevienu palīgā nesauks un citam kalpot neies.

Latvietis visu dara pats. Viņš savu laimi kalt nevienam neuztic.

Latvieša pils ir viņa nams, un viņš pats tajā ķēniņš.

Latvietim ir savs stūrītis un savs kaktiņš, kur ielikt bērnus par nepaklausību.

Latvietis ir balts, jo īpaši tautu meita, kas balta vien staigā.

Latvietis tērpjas baltā un pelēkā. Latvietis ir neuzkrītošs.

Latvietim patīk dzeltens, zaļš, brūns. Latvietim nevar patikt zils ar sarkanu.

Latvietis ir dziedātājs – sāk jau pirms dzimšanas un vēl pēc nāves nevar beigt.

Latvietis ir bārenis, viņa bērni bāreņi, un visi dzied bāreņu dziesmas.

Latvietis zina dziesmām pirmos pantus! (Ja kāds zina pārējos pantus, izrādās, tam nav dziedamās rīkles...)

Latvietis nav sīkumains, viņam vienalga, vai cūka vai druva.

Latvietim baļķis acī ir tīrā skabarga.

Latvietim vajag to pašu, ko kaimiņam, un vēl drusciņ. Latvietis zina, kā ir pareizi.

Latvietis lieliski māk dot padomus un audzināt kaimiņa bērnus.

Latvietim laba daudz nevajag, un tas pats nāk ar gaidīšanu.

Latvieša makā pat solīts nekrīt.

Latvietis vienmēr otram atdod to labāko, pats priecādamies par mazumiņu.

Latvietis lielās, bet naudu nemaksā.

Latvietis runā par sudrabu, bet par zeltu klusē.

Latvietim mūžīgi nav laika, nav naudas, nav valdības!

Latvietis mērī septiņas reizes cerībā, ka kādam apniks un tas nogriezīs viņa vietā.

Latvietis ir apdomīgs un izvairīgs.

Latvietim patīk labi paēst. Latvieša mīļākais ēdiens ir otrs latvietis, rasols un skābi kāposti.

Latvietis turas pie zemes pēc pusspaiņa alus.

Latvietis ir iecietīgs pret citu uzskatiem, ja tie sakrīt ar viņa paša.

Latvietis nav skaudīgs pat tad, ja viņam skauž.

Latvietis nebēdā, ja pašam slikti, lai tikai kaimiņam nav labāk.

Latvietim patīk, kā šalc zaļais mežs, jo tam ir laba cena par kubikmetru.

Latvietim vienmēr ir labi tur, kur viņa nav.

Latvietis lepojas, ka neskatās seriālus, taču vienmēr tajos labi orientējas.

Latvietis iedomājas, ka ar savu mazo cinīti gāž lielu vezumu.

Latvietim ābols nekur tālu nekrīt.

Latvietis ir sportists!

Latvietis skrien pa galvu pa kaklu, toties kad atduras, tad – kā miets.

Latvietis brauc lēni, cerot tikt tālu, un ātri ķer tikai blusas.

Latvietim cik garš, tik plats.

Latvietim nelaime nenāk brēkdama, toties tā viņu nekad nepamet vienu (nelaimē).

Latvietis ļoti baidās būt netikumīgs.

Latvieša gods ir kauns, kautrība, strādība un pieticība.

Cerība – LATVIEŠA PĒDĒJAIS mierinājums... •

 

Pateicos saviem draugiem un «3x3» par palīdzību un atbalstu.