Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Latvieti! Tava zeme deg!

Ilga Zemdega


Latvietis mīl savu zemi. Viņš to kopj – dedzinot. Latvietis ciena ugunsdzēsējus – cenšas un rūpējas, lai vīri nepaliktu bez darba. Apogeju šie centieni sasniedza 2004.gada 16.aprīlī – 144 ugunsgrēki. Tā ir statistika. Taču aiz šiem skaitļiem slēpjas vienkārši slinkums, neizdarība un nekaunība, ko varbūt var dēvēt arī par latviešu raksturīgāko īpašību, sportu jeb «Vistautas» kūlas dedzināšanu ik gadus. Un lai man piedod vispārināšanu tie, kas kūlu nededzina, nav dedzinājuši un nekad nededzinās.


 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika – kā jau statistika – ir bezkaislīga. Tā nosauc tikai skaitļus: ugunsdzēsēju brigādes izsaukumus dienā, izdegušos zemes hektārus rajonā un valstī kopumā. Kopējais kūlas ugunsgrēku skaits 2004.gadā: dzēsts 2837 reizes 8092,1 ha platībā, degušas 153 ēkas. Tiesa, 2003.gadā to bija vēl vairāk – izsaukumu skaits diennaktī pieauga līdz 290! Kopš 2000.gada trijos gados reģistrētas 9768 plašas pērnās zāles degšanas, kas prasījušas 16 cilvēku dzīvību un vēl daudzu ciešanas. Tāda ir ilustrācija bēdīgajai situācijai, ka ik gadu mūsu zeme deg. Iespējams, daudziem neko neizsaka fakts, ka kūlas ugunsgrēkā iet bojā miljoniem kukainīšu un daudz mazo dzīvnieciņu. Un nenozīmīgi šķiet brīdinājumi, ka uguns nav prognozējama – tā jebkurā brīdī var mainīt virzienu un virzīšanās ātrumu un doties turp, kur vismazāk pats dedzinātājs ir gaidījis. Ugunij nav pavēlnieku...

Ugunsgrēks – paņēmiens sakopt apkārtni?

Apkopojot materiālus šim rakstam, pārņēma sajūta, ka pēdējo desmit gadu laikā plašsaziņas līdzekļos izteiktie brīdinājumi acīmredzot bijuši velti. Izskanējuši tukšumā. Tādēļ jautāju ugunsdzēsējiem – kādēļ tā? Kādēļ ik gadu tā notiek? Varbūt dedzinātāji ir personas, kam tā švakāk ar prātiņu, domāt un spriest spējām? Uz to VUGD Cēsu brigādes komandiera vietnieks Ilmārs Briedis atbildēja: «Problēma nav tik daudz – ir ļaudīm prāts vai nav... Pavasarī lauku iedzīvotājs vai īpašuma apsaimniekotājs saskaras ar situāciju – rudenī lauki nav sakopti, apkārtne nav smuka, jaunā zālīte arī negrib augt. Tā kā visbiežāk naudas līdzekļi ir ierobežoti, cilvēki meklē vieglāko risinājumu, un vienīgais šāda veida risinājums izrādās pērnās kūlas dedzināšana.

Tā gan nav, ka šāda parādība būtu tikai mūsu laiku produkts vai kāda jauna ideja – tā mūsu senči ir darījuši gadsimtiem ilgi. Tikai te jāņem vērā viens aspekts – agrāk ap mājām un laukiem, ceļmalām zāli pļāva sienam, līdz ar to pērnā kūla nebija tik gara, pavisam neliela zālīte. Tādēļ ugunsgrēki nebija tik postoši kā tagad.

Tagad tāds vienā malā aizdedzināts lauks ir pietiekami nopietns ugunsgrēks. Vispirms jau tādēļ, ka līdz metru garās zāles dēļ šādi ugunsgrēki nav kontrolējami. Ja agrāk aizdegušos nelielo rudens zālīti varēja ar kājām pabradāt un tā nodzēst, tad tagad ar slotām un deķiem vien neiztikt. Aptuveni pusi no šādiem kūlas ugunsgrēkiem mēs dzēšam ar ugunsdzēsības līdzekļiem: velkam šļūtenes, lejam ūdeni...

Lielā mērā ugunsgrēka iznākums atkarīgs arī no vēja stipruma un virziena, kas arī nav prognozējams – vējš var mainīties jebkurā brīdī, un arī pats dedzinātājs var nebūt pasargāts no uguns postošā spēka.

Kas ir šie dedzinātāji?

Parasti šie cilvēki to nedara pirmo reizi – līdz šim tas ir veiksmīgi izdevies, un par sekām visbiežāk jau neaizdomājas. Dedzinātājus var iedalīt divās kategorijās: īpašnieki, kas zemi nopirkuši pārdošanai, tur nedzīvo un par zemes kopšanu neliekas ne zinis. Te bieži vien parādās sava veida bezsaimnieciskums: nekoptās zemes saimnieks samaksā kādam bezdarbniekam vai nabadzīgākam vietējam iedzīvotājam desmit, piecpadsmit latus, uzdodot nodedzināt «nesmuko lauku». Ja nu kas atgadās, degšanu var norakstīt uz kādu garāmgājēju vai ļaunprāti, un vainīgo, protams, nav. Otrie ir lauku pensionāri, kas finansiālu apstākļu dēļ netiek ar zemi galā. Protams, šie hektāri lauku zemes ir viņu mūža nopelns un senču zeme, pārdot nedomā, taču arī pienācīgi sakopt un uzturēt kārtībā nav nedz iespēju, nedz spēka utt. Pērnās kūlas dedzinātāji puikas un jaunieši, pusaudži vairāk sastopami pilsētu teritorijās – kaut ko sadomā pasvilināt pēc stundām, bieži vien tie palaiž uguni mazos nogabalos. Taču bīstamāk ir tad, ja uguni kurina dzelzceļa sliežu tuvumā – kaut arī zālīte tur parasti ir neliela, lielu postu tā nodara, ja piekļūst eglīšu aizsargstādījumiem.

Jāpiebilst, ka statistikā minētās nodegušās ēkas visbiežāk nav kārtīgas mājas, kuru nodegšana radītu pamatīgus materiālus vai morālus zaudējumus. Parasti tās ir greizas būdas vai pamesti šķūņi, kas ieauguši garā nekoptā zālē, līdz ar to zaudējumi nav lieli. Tomēr nav nekādas garantijas, ka uguns netiek klāt labai dzīvojamai mājai,» – tā I.Briedis.

In memoria

Pagājušajā gadā uguns paņēma trīs cilvēku dzīvību. Tā Kuldīgas rajona Rudbāržu pagasta Dorbes māju dārzā 4.aprīļa vakarā atrasts apdedzis kaimiņa Pētera B. (1960.) līķis. Apkārt izdegusi zāle 0,3 ha platībā. Visticamāk, ka iereibušais vīrietis, dodoties uz savām mājām, apsēdies zālē, neuzmanīgi smēķējot, aizdedzinājis kūlu un dūmos nosmacis. Valsts apdegumu centrā Rīgā 11.aprīlī mira 64 gadus vecs vīrietis, kurš 3.aprīlī, dedzinot kūlu Cēsu rajona Mārsēnu pagastā, guva 45% ķermeņa apdegumus. 3.aprīlī kūlas ugunsgrēkā Preiļu rajona Sīļukalna pagastā pie Čaunānu mājām 50% ķermeņa apdegumus guva B. (1933.), kurš 13.aprīlī miris Valsts apdegumu centrā.

Vietējie «rekordi»

Madonas rajonā pagājušajā gadā tika sasniegts savdabīgs «rekords» – vienlaikus tur degušas 150 ha un 70 ha lielas platības. VUGD Madonas brigādes komandiera vietnieks Gvido Miķelsons stāsta: «Tā tas tiešām bija – skats iespaidīgs. Izsauca mūs uz Lubānas klāniem naktī – dega tik tālu, cik vien skats aizsniedzās. Vai tie patiešām bija precīzi 70 hektāri – grūti teikt, aptuveni tā varēja būt. Māju tur nav, zāle gara, liesmas debesīs...

Pagājušajā gadā dega arī Ošupes pagastā, Praulienas pagastā, tur, kur klāni: purvaina zeme ar garu zāli, maz iedzīvotāju. Tiesa gan, ugunsdzēsējus emocijas nepārņem, tādu skatu ieraugot, – tas ir darbs. Lietišķi jānovērtē, vai uguns apdraud mājas, mežu, autotransportu vai cilvēkus. Jāvērtē, vai paši tiksim galā vai tūlīt jāmeklē papildspēki. Līdz šim laba sadarbība bijusi ar zemessargiem, piemēram, Varakļānu rotu, arī Indrānu zemessardzi. Palīdz arī pašvaldību komunālie dienesti, mežsargi.

Ir izveidojies paradums, ka kūlas degšanas laikā neviens no ugunsdzēsējiem neiet atvaļinājumā. Ja citai sabiedrības daļai «karstākais» darba laiks ir, piemēram, Ziemassvētki vai ražas novākšana, mums tas ir kūlas degšanas laiks. Tās ir dienas, kad krasi pieaug izsaukumu skaits, bieži vien padsmit dienā – tikko atbrauc no vienas dzēšanas, tūlīt jābrauc uz nākamo. Ugunsdzēsēji ar to rēķinās un dara savu darbu.»

Piebildīšu, ka 2004.gadā kūlas dedzināšana pirmo reizi tika fiksēta jau 13.martā, pēdējā – 10.jūnijā. Trīs mēnešus no vietas...

Varbūt beidzot kaut kas tiks darīts?

Šī nebūt nav jauna problēma, tā tas notiek jau gadiem. Varbūt tomēr ir rasts kāds reāls risinājums? «Patlaban noteikumos ir iekļautas normas, kas atļauj sodīt to zemes īpašnieku, kam nav sakārtotas un sakoptas zemes platības, – tātad administratīvi sodīt par to vien, ka ir iespēja degt pērnajai zālei,» – tā I.Briedis.

Likumā tas skan šādi: saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pantu par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 100 latiem, bet juridiskajām personām – līdz 1000 latiem par VUGD rīkojumu nepildīšanu – atbilstoši līdz 150 un 3000 latiem. Ugunsdrošības noteikumu (LR MK 2004.gada 17.februāra noteikumi Nr.82) 20.un 21.punkts paredz, ka objekta teritorija sistemātiski jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Zemes īpašniekam (valdītājam) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.

Par šo ugunsdrošības noteikumu pārkāpumu pagājušajā pavasarī līdz 31.maijam VUGD un policija bija sastādījusi jau vairāk nekā 372 administratīvos protokolus. •

 

Materiāla tapšanā izmantota informācija no VUGD mājaslapas internetā: http://www.vugd.gov.lv