Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Ziemeļu gulbis

Pundurbērzs

Meža silpurene

Meža silpurene

Skudrulauva
Zīmējums: www.latvijasdaba.lv

Skudrulauva
Zīmējums: www.latvijasdaba.lv

Lielais susuris

Lielais susuris
Zīmējums: www.latvijasdaba.lv
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 4 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Gada zvērs, putns, kukainis, koks un augs

2005.gads – Starptautiskais Zemes gads

UNESCO kopā ar Starptautisko ģeoloģijas zinātņu savienību šo gadu pasludina par Starptautisko Zemes gadu un plāno iedziļināties cilvēces un Zemes saskarsmē, un nodrošināt informāciju ilgtspējīgai, sabalansētai attīstībai.

Jau tagad ģeologu prognozes pārspēj meteorologu ziņoto. Zināms, ka Japānā notiks arvien spēcīgākas zemestrīces, jo Japānas teritorija atrodas uz divu lielu litosfēras plātņu robežas, kur notiek vienas plātnes pabīdīšanās zem otras. Daudzās valstīs akūta problēma ir dzeramā ūdens resursi. Ūdens ir ārkārtīgi nozīmīgs dabas resurss, un, lai gan tas klāj 70% Zemes virsmas, tikai 2,5% no tā ir saldūdens, turklāt lielākā daļa no tā ir ledāji. Arvien pieaugošais cilvēku skaits un ūdens piesārņošana samazina jau tā nepietiekamos derīgā dzeramā ūdens krājumus. Piemēram, Bangladeša, arī Šrilanka, atrodas ļoti zemu virs okeāna līmeņa, līdz ar to 70% no dzeramā ūdens resursiem ir ļoti zemas kvalitātes. Aptuveni 70% pasaules iedzīvotāju mitinās ļoti šaurā joslā gar okeānu un jūru krastiem, kur pastāv draudi drošai eksistencei. Ja pasaules okeānu līmenis celsies, tas varētu novest pie apdzīvoto teritoriju applūšanas, un būs jāiegulda lieli līdzekļi situācijas uzlabošanai, kā tas ir, piemēram, Holandē, kur liela daļa iedzīvotāju dzīvo zem jūras līmeņa.

Ziemeļu gulbis – gada putns

Latvijas Ornitologu biedrība (LOB) gada putna godā iecēlusi ziemeļu gulbi, lai apzinātu ziemeļu gulbju ligzdošanas vietas un noteiktu sugas izplatību Latvijā. Ziemeļu gulbji ir Latvijā un Eiropā aizsargājama putnu suga, kas iekļauta gan ES direktīvā par savvaļas putnu aizsardzību, gan Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Putnu ligzdošanas vietās veidojami mikroliegumi. Tuvākajos gados LOB plāno radīt sugas aizsardzības plānu, tādēļ sabiedrība tiek aicināta ziņot par ziemeļu gulbju ligzdošanas vietām. Pašlaik Latvijā ligzdo 150–200 pāru.

Latvija atrodas ziemeļu gulbju migrācijas ceļā. Pavasarī un rudenī valsts teritoriju šķērso desmitiem tūkstošu ziemeļu gulbju, kas ligzdo Krievijā. Šajā laikā gulbji ir ļoti skaļi un var būt sastopami dažādās vietās. Ziemeļu gulbis ir viens no lielākajiem Eiropas putniem ar spārnu izpletumu līdz 2,35 m un svaru līdz 11 kg. Latvijā sastopamas vēl divas gulbju sugas – paugurknābja gulbji un mazie gulbji. Visbiežāk novērojamo paugurknābja gulbi no ziemeļu gulbja var atšķirt pēc raksturīgās knābja formas ar «pauguru» un sarkanā knābja.

Pundurbērzs – gada koks

Latvijas Dendrologu biedrība par šā gada koku izvēlējusies pundurbērzu. Pundurbērzs ir vismazākais no Latvijā sastopamajiem bērziem. Tas aug kā 0,3–0,7 m augsts krūms (reti pārsniedzot 1 m augstumu) ar paciliem zariem. Pundurbērza lapas ir ļoti savdabīgas – sīkas un ieapaļas. Lapas plātnes garums un platums ap 1 cm. Tā izplatības areāls sniedzas no Ziemeļeiropas tundras līdz Polijai un Viduskrievijai. Šī suga kā relikts saglabājusies arī Eiropas kalnos. Latvijā pundurbērzs ir rets un saudzējams – tas iekļauts gan LR Ministru kabineta apstiprinātajā īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, gan Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Meža silpurene – gada augs

Latvijas Botāniķu biedrība par gada augu ievēlējusi meža silpureni. Meža silpurene ir neliels, sausos priežu mežos pavasarī ziedošs augs. Silpurene biežāk sastopama valsts austrumu daļā. Latvijas atradnes ir tuvu šīs sugas izplatības areāla rietumu robežai. Meža silpurene iekļauta ne vien Latvijas Sarkanajā grāmatā un ar likumu īpaši aizsargājamo augu sarakstā, bet ir arī Eiropas nozīmes aizsargājama augu suga. Meža silpurene ir viens no visagrāk pavasarī ziedošajiem augiem. Silpurenes zilie zvaniņi būs redzami jau aprīlī.

Skudrulauva – gada kukainis

Latvijas Entomologu biedrība par gada kukaini pasludinājusi skudrulauvu. Skudrulauvas atšķirībā no skudrulāčiem vai īstajām lauvām nav zīdītāji, bet gan ir tīklspārņu kārtas kukaiņi. Pieaugušie skudrulauvas ir līdzīgi spārēm. Atšķiras ar to, ka ir nekaitīgas un diezgan bezpalīdzīgas būtnes. Taču skudrulauvas kāpurs ir ārkārtīgi bīstams uzbrucējs daudziem kukaiņiem. Ar vēderu un galvas kustībām tas smiltīs izveido piltuvveida bedri, kur, ieracies smiltīs, gaida savu medījumu. Pietiek bedrē iekļuvušajam kukainim kopā ar brūkošajām smiltīm nokrist līdz krātera dibenam, kā viņā iecērtas smailie žokļi, iešļācas inde un gremošanas sulas.

Lielais susuris – gada zvērs

Latvijas Dabas muzeja zooloģijas nodaļas speciālisti gada zvēra godā iecēluši lielo susuri. Reti kurš saticis kādu pārstāvi no vairākām susuru sugām – viņi ir nakts dzīvnieki, turklāt pašlaik laidušies ziemas miegā. Tomēr pēdējos gados lielais susuris liek sevi manīt aizvien biežāk. Tas mēdz uzturēties arī cilvēka mītņu tuvumā – ielīst pagrabā vai bēniņos un pamieloties ar ziemai atstātiem āboliem, iekārtot migu tukšā bišu stropā. Viena susuru ģimene atrasta Turaidas muzejrezervātā, savukārt Gaujas nacionālā parka darbiniekus susuris pārbiedēja bibliotēkā, kur bija sagrauzis dokumentus. Tagad GNP darbinieki nolēmuši pievērsties susurkopībai un pērn izvietoja 100 susurbūrīšus.