Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 8 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Visa gada garumā piedāvājam zaļo terminu vārdnīcu, kurā vienkārši un saprotami skaidrosim vides terminus, kas arvien biežāk tiek lietoti presē un televīzijā

A

Antropogēnā ainava – dabas komplekss, ko stipri mainījusi cilvēka darbība.

Atjaunojamie resursi – dabas resursi, kas var atjaunoties dabisku procesu rezultātā un neizsīkst to izmantošanas gaitā (piemēram, saules, ūdens un vēja enerģija).

B

Bīstamie atkritumi – saimnieciskās vai citas darbības rezultātā radušies bīstami atlikumi un blakusprodukti, kas var būt gan piesārņotāji, kuri negatīvi ietekmē vidi un cilvēku veselību, gan materiālu resursi, ko izmanto tūlīt pēc to radīšanas vai pēc attiecīgas speciālas pārstrādes (apstrādes).

Bioloģiskā noārdīšanās – vielu noārdīšanās mikroorganismu (sēņu un baktēriju) darbības rezultātā, procesā piedaloties arī augiem un dzīvniekiem.

Biosfēra – Zemes apvalks, kas aptver mūsu planētu. To veido cietā apvalka (litosfēras) virsējā kārta (terosfēra), ūdeņi (hidrosfēra) un gaisa apakšējais slānis (atmosfēra), kur mājo dzīvība.

C

Cilvēka ekoloģija – zinātne, kas pēta cilvēka un dabas savstarpējās attiecības.

D

Dabas parki – ģeogrāfiski ierobežotas teritorijas, kas noteiktā apvidū raksturīgas ar dabas un kultūrvēsturiskām vērtībām. Aizsargājamo dabas objektu kategorija.

Dematerializācija – izejvielu un enerģijas ekonomiskāka izmantošana, ražojot preci, atkritumu samazināšana.

E

Ekosistēma – funkcionāla dabas sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamās populācijas (biocenoze) un nedzīvā to eksistences vide (ekotops).

Ekosistēmas stabilitāte – ekosistēmas spēja pretoties izmaiņām ārējā vidē vai sistēmas iekšienē, saglabājot sev raksturīgo struktūru un funkcijas, vai arī ātri atjaunoties sistēmas noārdīšanās gadījumā.

Ekotips – noteiktiem vides apstākļiem piemērojusies augu sugu indivīdu grupa.

L

Latvijas Zaļais punkts – organizācija, kas sadarbojas ar iedzīvotājiem, atkritumu apsaimniekotājiem un pārstrādātājiem, gādā par izlietotā iepakojuma dalīto vākšanu un pārstrādi.

N

Noturīgie organiskie piesārņotāji – vieni no bīstamākajiem piesārņotājiem, kas cilvēku darbības rezultātā (nekontrolēta degšana, atkritumu nepareiza glabāšana, notekūdeņi u.c.) nonāk vidē. Aktuālākās NOP vielas Latvijā – dioksīni un furāni.

Nelegālās izgāztuves – atkritumu izgāztuves, kas spontāni un nekontrolējami rodas mežos vai citās zaļajās zonās apdzīvotu vietu tuvumā.

Neatjaunojamie resursi – dabas resursi, kuru krājumus nevar atjaunot (piemēram, izrakteņi).

P

Preču atbildīga lietošana – vienu preci lieto vairāki cilvēki, to labo, nevis izmet un pērk jaunu.

R

Reciklēšana – atkritumu atkārtota izmantošana.

S

Sadzīves atkritumi – jebkurš priekšmets vai viela, kas radusies mājsaimniecībā, tirdzniecībā, rūpnieciskās darbības rezultātā vai citā veidā un ko persona izmet, ir iecerējusi vai ir spiesta izmest. Mājsaimniecības atkritumi – atkritumi, kas radušies mājsaimniecībā no dažādām saimnieciskām darbībām (ēdiena gatavošana, mājokļa tīrīšana, kurināmā dedzināšana u.c.). Lielgabarīta mājsaimniecības atkritumi – mājsaimniecības atkritumi, kuri sava lielā izmēra dēļ nevar tikt uzglabāti vai novietoti atkritumu konteineros vai maisos: mēbeles, plaša patēriņa elektronikas preces, sadzīves inventārs.

Speciālie atkritumi – atkritumi, kas netiek pieskaitīti sadzīves atkritumiem: celtniecības atkritumi (būvgruži, būvlaukumu atkritumi, ielu uzlaušanas atkritumi, celtniecības laikā izraktā zeme); ielu un citu teritoriju uzkopšanas laikā radušies atkritumi; zaļie atkritumi (zāle, zari, lapas, koku un krūmu atgriezumi); citi atkritumi, īpaši atkritumu veidi, piemēram, nolietotās riepas.

Z

Ziemas guļa – mērenajās joslās mītošo siltasiņu dzīvnieku fizioloģiskais stāvoklis, kad krasi pazeminās nervu darbības aktivitāte un vielmaiņa, palēninās elpošana un sirdsdarbība.

Zoofāgi – dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku izcelsmes barības.