Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Gundega Lināre, ainavu arhitekte

Strūbergu dārzs

Maneku dārzs

Šogad nosaukumu – «Latvijas izcilākais daiļdārzs» piešķīra diviem Latvijā jau labi zināmiem daiļdārziem: Maneku un Strūbergu dārziem. Attēlā Elvīra Maneka (no kreisās), Juris un Inese Strūbergi pēc diplomu saņemšanas 10.septembrī Latvijas Dabas muzejā
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Plastmasas varde dārzā nav ainavu māksla

Gundega Lināre; ainavu arhitekte


Latviešu tautas ticējumos teikts – ja lauku sētā puķes krāšņi zied, dzīve ies uz augšu. Vērojot mūsu dārzus, jāsaka, ka dažādu puķu grupējumu un dažādu puķu izmantošanas veidu kļūst ar katru gadu vairāk, tātad dzīve patiešām iet uz augšu. Bet vai viss, ko cilvēks uzrušina savā dārzā, ir labi, kaut smukums iedvesmojoši noskatīts dažādos žurnālos un katalogos?


 

Sevišķi strauji dārzos palielinās dažādu jaunu vasaras puķu šķirņu un sugu skaits. Te ļoti jūtama dārzu modes žurnālu un plašā puķu tirdzniecības uzplaukuma ietekme.

Arī Latvijai nav gājusi garām mode – vasaras puķes visur, kur vajag, arī tur, kur var iztikt bez tām. Es nesaku, ka tas būtu slikti. Mūsu vasara ir īsa – īsti krāšņa un silta tā ir tikai trīs mēnešus, tādēļ ir saprotama vēlme vismaz tad iegūt pastāvīgus, spilgti un krāšņi ziedošus dārza akcentus. Pirmie pavasara sniegpulkstenīši un pēdējās rudens miķelītes priecē dvēseli, bet ziedu jūra iespējama tikai vasaras vidū, kad neprofesionāls dārza ciemiņš dārza vērošanu parasti sāk ar jautājumu: «Kas tā par puķi?» Uzmanību piesaista arī spilgto ziedu un krāsaino lapu krūmi, koki un vīteņaugi. Pēc dārza augu apskates skan vēl pēdējie dārza ciemiņu sajūsmas dvesieni: «Ak, kāds krāšņums!» Viņiem ir taisnība, vasaras vidū krāšņi ziedošs dārzs fascinē. Tomēr der atcerēties, ka spilgtas puķes nav dārzu māksla, tā ir selekcionāru un dārznieku māksla.

Vai tad zemes trūkst?

Dīvaini izskatās, ka puķu podi un kastes satupinātas katrā vietā. Piemēram, viss pagalms nobruģēts, un uz tā puķes tiek spīdzinātas apžuvušās kastēs. Paņemiet tos bruģakmeņus nost un iestādiet puķes zemē – tur tās noteikti jutīsies labāk, vajadzēs arī mazāk darba. Arī kanalizācijas lūku vāki nav izcili dekoratīvi puķu podu vai dekoratīvo akmeņu paliktņi, tie ir tikai ar vāku nosegti caurumi mājas kanalizācijas ūdeņu izvadīšanai. Šīs vietas nav speciāli jādekorē. Zālienā vākus nokrāsojiet zaļus un lieciet mierā, savukārt dekoratīvo augu dobēs tos piesedziet ar kādu klājenisko klinteni, kārklu vai kadiķi, kuru lokanos zarus vajadzības gadījumā var pieliekt uz sāniem.

Haltūristi sacūko dārzus

Dārzā pats svarīgākais ir visu ģimenes locekļu ērta dzīvošana visu gadu. Profesionāli dārzu vērtētāji sāk ar būtiskām lietām: pieeja dārzam, dārza telpas zonējums, daiļdārzā ērti lietojamas terases, celiņi pareizos virzienos, telpas proporcijas, skatu punktu un skatu līniju plānojums, kompozīcija un daudzas citas lietas, kas rada dārza ilgtspējīgu skaistumu. Te nebūt viss nav kārtībā. Bieži vien šīs būtiskās lietas nav labi iekārtotas arī profesionālu firmu veidotos dārzos.

Protams, ka ir lietderīgi pavaicāt padomu gudrākam cilvēkam. Pieredze rāda, ka arī pašdarbnieks mazā zemes pleķītī var radīt skaistu dārzu. Tajā pašā laikā neprofesionāla haltūristu firma par lielu naudu un ļoti lielā dārza platībā dārza telpu var pamatīgi sacūkot. Izeja ir viena – arī vides dizains ir jāmācās pašam vismaz tik daudz, lai varētu atšķirt profesionālu darbu no haltūras.

Aizvadītajā vasarā, vērtējot Latvijas skaistos dārzus, vairāk nekā agrāk ievērojām dažus ne sevišķi veiksmīgus dārza plānojumus komplektā ar apgalvojumu: «Es jau neko neesmu mācījusies, grāmatas nelasu, lekcijas neklausos, padomu nelūdzu, kā mācēju, tā iekārtoju – man pašai patīk.» Par laimi, tādi bija tikai daži dārzi. Lielākoties cilvēki tomēr mācās, lasa žurnālus un grāmatas, brauc ekskursijās, nāk uz kursiem un meklē arī profesionāļu padomus.

Zonējuma neveiksmes

Daudzos dārzos varēja redzēt, ka saimnieku turība pamazām ir augusi. Protams, tas ir ļoti apsveicami, bet līdzi nākusi iespēja, pirmkārt, atteikties no pašapgādes ar saknēm, dārzeņiem, augļiem, otrkārt, iespēja iegādāties arī kaimiņu zemes gabalus. Tagad šie bijušo kaimiņu un bijušo sakņu dārzu gabali pagaidām vēl neiekļaujas kopējā plānojuma sistēmā, turklāt var redzēt, ka saimniekiem arī nav īsti skaidrs, ko ar tiem darīt. Dažreiz iespējas ļauj labiekārtot pievienotos zemes gabalus, tomēr tie atstāj krāšņu ielāpu sistēmas iespaidu. Manuprāt, tas ir tāpēc, ka, pirmkārt, saimniekiem īsti revolucionāras dārza pārveides idejas nemaz neienāk prātā, otrkārt, tāpēc, ka latvietis pēc dabas ir taupīgs – kā nu viņš tā pārveidos kādu dārza stūri, ja kaut kā nebūt to var lietot arī tagad.

Labā lieta daudzos dārzos ir tā, ka tiek radītas plašas terases, kur darboties un atpūsties visiem ģimenes locekļiem. Jūtami pieaugusi cieņa pret bērnu dārzā – daudzviet iekārtoti saprātīgi bērnu rotaļu laukumi.

Latvieši nedzīvo taborā

Ļoti interesantas ir viesu mājas laukos. Tur var redzēt, ka daudz tiek domāts par savu viesu atpūtas iespējām, gan baudot Latvijas dabas ainavu burvību, gan sagādājot iespēju atpūsties pie ūdeņiem. Diemžēl viesu uzņemšanas biznesā varēja vērot, ka, strauji paplašinoties viesu skaitam, paši saimnieki zaudē personīgo dzīvi – ģimenes dzīves zona netiek nodalīta no uzņemamo viesu zonas. Lai cik latvietis būtu viesmīlīgs, viņā tomēr nav čigānu tabora burzmas un lielceļa putekļu sajūtas. Pārāk tuvu ielaižot ģimenē viesus, cieš vispirms jau bērni, pēc tam arī visa ģimene kopumā.

Dārza aprīkojums

Latvietis ir konservatīvs, puķēm un dekoratīviem augiem naudu un laiku nežēlo, bet par modernām dārza dizaina idejām vēl nezina. Dārzos bija redzami mēģinājumi atdzīvināt ainavu ar floristikas paņēmieniem, šur tur dārzā izvietojot zarus, saknes, celmus vai citus dekorus. Daudzviet dārza dekoratīvie akcenti veiksmīgi radīti ar laukakmeņiem. Tomēr joprojām par nozīmīgu dārza dekorāciju tiek uzskatītas 18. un 19.gadsimtā muižu parkos modē bijušās lapenes, jo tādas var nopirkt dārzu lieltirgotavās. Šādas lapenes uzskatīja par vecmodīgām jau manā jaunībā sešdesmitajos gados. Kopš tiem laikiem modernākas tās nav kļuvušas. Arī mazie baseiniņi ar romantiskajiem, izliektajiem tiltiņiem ir no tālajiem muižu laikiem. Par vēlmi izskatīties kā mākslas darbus mīlošam muižniekam liecina arī plastmasas dārza skulptūras – stārķi, vardes, bruņurupuči un citas. No plastmasas rotaļlietas nekad neradīsies diža māksla, būs tikai pa gabalu redzama maza cilvēka vēlme izskatīties nozīmīgākam, nekā tas ir patiesībā.

Silti iesaku: palasiet labus žurnālus un grāmatas, papētiet jauno dārza dizaina izstāžu fotogrāfijas, lai saprastu, ka laiks un mode ir citi un pasaule var pastāvēt tikai tāpēc, ka viss ir mainīgs.

Tajā pašā laikā ir arī nemainīgas vērtības – mums visiem vienmēr ir patikuši un patiks skaisti Dieva darbi: varavīksne, zirnekļa tīkls rīta rasā, tauriņa spārnu kompozīcija un ziedu krāšņums.•

 

Šo rakstu «Vides Vēstu» lasītājiem dāvina žurnāla «Dārzs un Drava» redakcija