Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Atskatoties uz aizvadīto gadu

Evita Reinberga, «nozare.lv», speciāli «Vides Vēstīm»

«Vides Vēstis» atskatās uz 2004.gada nozīmīgākajiem, spilgtākajiem, neparastākajiem un interesantākajiem notikumiem vides un dabas aizsardzības nozarē Latvijā.

 

Vides ministrs uzrāda ilgtspējību

Lai gan 2004.gadā nomainījušās divas valdības, vides ministrs joprojām palicis iepriekšējais, proti, Zaļo un zemnieku savienības biedrs Raimonds Vējonis.

Vides investīciju fonds saņem kvalitātes vadības sertifikātu

Februārī pirmajai Vides ministrijas struktūrvienībai – Vides investīciju fondam izsniegts kvalitātes standarta ISO 9001:2000 sertifikāts finanšu pakalpojumu, projektu vadības un konsultāciju sfērās.

Uzmanības centrā – baltais stārķis un cūkdelfīns

Par 2004.gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējās balto stārķi, lai piesaistītu sabiedrības uzmanību šai sugai un tās labklājībai. Rietumeiropas valstīs balto stārķu populācija ir samazinājusies galvenokārt cilvēku radītās vides dēļ. Savukārt Latvijas Dabas muzejs par 2004.gada dzīvnieku izvēlējās cūkdelfīnu.

Ventspilī atklāj šķiroto atkritumu pieņemšanas punktu

Janvārī Ventspilī atklāja jaunizveidoto šķiroto atkritumu pieņemšanas punktu, kas uzbūvēts Eiropas Savienības ISPA līdzfinansētā projekta «Cieto sadzīves atkritumu apsaimniekošana Ventspils reģionā» ietvaros, kura kopējās izmaksas ir 6,19 miljoni eiro (4,2 miljoni latu).

Ievieš ES ekomarķējumu «Ekopuķīte»

Gada sākumā Latvijas Vides aģentūra sāka ES ekomarķējuma «Ekopuķīte» ieviešanu. Ar ekomarķējumu paredzēts apzīmēt tādus produktus, kas varētu mazāk nelabvēlīgi ietekmēt vidi salīdzinājumā ar citiem produktiem. Šī ekomarķējuma sistēma neattiecas uz pārtiku, dzērieniem, farmaceitiskiem līdzekļiem un medicīnas ierīcēm. Logotipu «Ekopuķīte» uz produkta marķējuma varēs norādīt tikai tādā gadījumā, ja produkts atbildīs vairākām izvirzītajām vides prasībām. Šīs prasības noteiks, izvērtējot produkta iespējamo ietekmi uz vidi pilnā savas dzīves ciklā.

Darbu sāk Upju baseinu pārvalde

Februārī darbu sāka Upju baseinu pārvalde. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt labu pazemes un virszemes ūdeņu kvalitāti. Ūdeņu apsaimniekošana tiek organizēta upju sateces baseinos neatkarīgi no administratīvi teritoriālajām robežām. Ūdens cenas paredzēts veidot atbilstoši izmaksām, izmantojot principus «Piesārņotājs maksā» un «Lietotājs maksā».

Par elektrisko iekārtu ievešanu būs jāmaksā dabas resursu nodoklis

Februārī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz, ka ražotājiem par elektrisko un elektronisko iekārtu realizāciju un ievešanu Latvijā būs jāmaksā dabas resursu nodoklis. Līdz ar likuma izmaiņām pirmo reizi Latvijas likumdošanā noteikta elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas kārtība.

Vides ministrija un Vides izglītības fonds vienojas par sadarbību

Februārī Latvijas vides ministrs Raimonds Vējonis un Globālā Vides izglītības fonda (FEE) viceprezidents Jans Eriksens parakstīja vienošanās memorandu par sadarbību FEE programmu īstenošanā Latvijā. Parakstot vienošanos, Vides ministrija savā darbībā kā augstu prioritāti iekļāva vides izglītību un sabiedrības informēšanu un iesaistīšanu vides aizsardzībā. FEE apņēmās attīstīt savu vides izglītības programmu darbību Latvijā un to saskaņošanu ar Latvijas vides aizsardzības politikas un likumdošanas mērķiem.

Valsts amatpersonu pienākumu nepildīšanas dēļ norok Baložu kāpu

Februāra beigās Valsts būvinspekcija anulēja «Trest Oil Co» degvielas uzpildes stacijas būvniecībai Baložu kāpā izsniegto būvatļauju, norādot, ka nav ievērotas Vispārīgo būvnoteikumu prasības attiecībā uz tehniskā projekta atbilstību Rīgas pilsētas būvvaldes izdotajam plānošanas un arhitektūras uzdevumam, kā arī nav izstrādāts gruntsgabala un blakus esošo zemesgabalu Brīvības gatvē sarkano līniju projekts. Tā rezultātā vēl pirms atļaujas anulēšanas būvniecības gaitā tika norakta Baložu kāpa, kas atrodas Brīvības gatvē Berģos. Savukārt jau pēc vairākiem mēnešiem Ģenerālprokuratūra ierosināja krimināllietu par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījis smagas sekas. Prokuratūrā pārbaudi sāka pēc preses publikācijām par nelikumīgu būvatļaujas izsniegšanu degvielas uzpildes stacijas būvniecībai Baložu kāpā. Pārbaudes gaitā noskaidroja, ka Rīgas domes Rīgas pilsētas būvvalde, Rīgas domes Vides departaments un Valsts meža dienesta Rīgas virsmežniecība nav veikusi visas normatīvajos aktos noteiktās darbības, izlemjot jautājumus par būvprojekta akceptu un būvniecības atļauju izsniegšanu. Pēc Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes aprēķiniem, tādējādi videi nodarīts kaitējums aptuveni 12 500 latu apjomā.

Joprojām nelikumīgi ieved apdraudētos īpatņus

2004.gadā joprojām konstatēti pārkāpumi CITES jeb Vašingtonas konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām dzīvnieku sugām ievērošanā. Tā, piemēram, janvāra sākumā 50 latu naudas sods uzlikts kādam vīrietim, kurš no Frankfurtes Latvijā mēģinājis ievest trīs koraļļus bez šo īpatņu pārvadāšanai nepieciešamās atļaujas, savukārt februārī konfiscēja Latvijā nelikumīgi ievestu krokodila izbāzni.

HELCOM – 30 gadi

22.martā Rīgā atklāja Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencijas (HELCOM) parakstīšanas 30.gadadienai veltītu konferenci. Helsinku konvencijas galvenais mērķis ir samazināt Baltijas jūras vides piesārņojumu no dažādiem piesārņojuma avotiem – gan no kuģiem, gan no sauszemes.

«Reklamē» grilētu ziloni

Martā plašu vides aizstāvju sašutumu un asu kritiku izraisīja laikrakstos publicētā lielveikalu tīkla «Rimi» reklāma, kurā attēlots grilēts zilonis. Par reklāmu atbildīgās amatpersonas norādīja, ka tā jāuztver kā sava veida mākslas darbs un «tā, protams, ir metaforiska».

Latvija – labākā ekoloģisko filmu festivālā

Vides filmu studijas 2003.gadā veidoto filmu «Melnais nārsts» atzina par labāko dokumentālo filmu aprīlī notikušajā Minskas ekoloģisko filmu festivālā «Eka Film».

Pārstrādei nodod 133 datoru monitorus

Tirdzniecības centra «Spice» akcijas «Spice draudzīgai videi» laikā visvairāk elektronisko iekārtu nodeva Sergejs Ščetiņins, kurš otrreizējai pārstrādei atnesa 133 datoru monitorus. Kopā tie svēruši aptuveni 2000 kilogramu.

2004.gada vērienīgākā diskusija – par celulozes rūpnīcu

2004.gadā joprojām virmoja jau 2003.gadā aizsāktās kaislības ap a/s «Baltic Pulp» plānoto celulozes rūpnīcas būvniecības projektu Jēkabpils rajona Ozolsalā. Netrūka ne augstu valsts amatpersonu gan no valdības, gan Rīgas domes puses, ne vides aizstāvju, ne mākslinieku, ne partiju noliegumi šim projektam. Maijā Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs (IVNB) noslēguma ziņojumā norādīja, ka projekts atbalstāms tikai tādā gadījumā, ja ražošanā izmanto bezhlora tehnoloģijas. «Baltic Pulp» savukārt paziņoja, ka hlora neizmantošana ražošanā projekta izmaksas sadārdzinātu par pāris desmitiem miljonu eiro. Tāpēc jau jūnijā a/s «Baltic Pulp» vērsās Vides ministrijā, lai apstrīdētu IVNB atzinumu. Oktobrī Vides ministrija paziņoja, ka atstāj spēkā pieņemto aizliegumu, norādot, ka birojam ir tiesības piemērot piesardzības principu un daļēji vai pilnībā aizliegt paredzētās darbības, kas būtiski var ietekmēt vidi. «Baltic Pulp» valde nolēma nepārsūdzēt Vides ministrijas lēmumu, bet novembrī kompānija paziņoja, ka, lai rastu skaidrību par celulozes rūpnīcas projekta nākotni, uzņēmums gaidīs dialoga atsākšanos ar Latvijas valsti.

Beidzas Latvijas prezidentūra HELCOM

Jūnijā beidzās Latvijas prezidentūra Baltijas jūras vides aizsardzības komisijā jeb Helsinku komisijā. Latvijas prezidentūra HELCOM ilga divus gadus – no 2002.gada 1.jūlija.

Latvijas ūdri dodas uz Nīderlandi

Jūnijā pirmie četri Latvijas ūdri saskaņā ar Latvijas un Nīderlandes noslēgto starpvalstu sadarbības līgumu par ūdru populācijas atjaunošanu devās uz Nīderlandi. Speciālisti uzskata, ka Latvijā mīt viena no pasaulē spēcīgākajām un veselīgākajām ūdru populācijām, tādēļ no šejienes Nīderlandē atkal atgriezīsies tās nacionālais simbols – ūdrs.

Tiekas vaboļu pētnieki

Jūlijā Rīgā notika 3.starptautiskā konference par saproksilofāgo vaboļu aizsardzību. Tajā sprieda par tādu vaboļu aizsardzību, kas saistītas ar atmirušu koksni. Eiropā Latvija izceļas ar lielu maz skartu meža masīvu daudzumu, kas ir dzīvesvieta vairāk nekā 1000 ar atmirušu koksni saistītām vaboļu sugām. Ievērojama daļa šādu sugu Rietumeiropā ir apdraudētas vai atrodas uz izmiršanas robežas.

Pirmais realizētais ISPA projekts Ventspilī

Jūlijā, noslēdzot projektu «Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu attīstība Ventspilī», Ventspils kļuva par pirmo pilsētu, kas veiksmīgi apguvusi pirmo lielo projektu par Eiropas Savienības ISPA fonda līdzekļiem, tā apsteidzot citas Latvijas pilsētas. Jaunās ierīces ir modernākas, atbilstošas ES standartiem, ekoloģiski drošas, kā arī kompaktākas, aizņemot septiņas reizes mazāku teritoriju nekā iepriekšējās. Projekta kopējās izmaksas – aptuveni 21 miljons eiro (13,9 miljoni latu); 47% no šīs summas piešķīra ES pirmsstrukturālais fonds ISPA.

Aizsargās 53 jaunas sugas

Jūlijā valdība grozīja īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu, iekļaujot tajā 53 jaunas sugas: divas ārkārtīgi retas pēdējā laikā konstatētas sūnas ar mazu atradņu skaitu; bezmugurkaulnieku sarakstam pievienotas 12 jaunatklātas retas sugas; īpaši aizsargājamiem ziedaugiem un paparžaugiem pievienotas 12 sugas; 15 ļoti retas sēnes u.c.

Laiku prognozēs precīzāk

Jūlijā Latvija noslēdza līgumu ar Eiropas Meteoroloģiskās satelītu izmantošanas organizāciju (EUMETSAT), kļūstot par tās sadarbības jeb asociēto valsti. Starptautisko satelītu izmantošana Latvijai palīdzēs precīzāk paredzēt laika apstākļus, tādējādi sniedzot ieguldījumu visas tautsaimniecības attīstībā.

Apbalvo par izcilu veikumu vides zinātnēs

Latvijas Zinātņu akadēmijas, SIA «Itera Latvija» un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas balvas par izcilu veikumu vides zinātnēs 2004.gadā saņēma ornitologs Jānis Vīksne par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas putnu izpētē un aizsardzībā, kā arī agronome Edīte Kaufmane par augstražīgu augļaugu šķirņu izveidošanu, videi draudzīgas audzēšanas un pārstrādes tehnoloģijas izstrādi.

Atklāj modernāko atkritumu poligonu

Decembrī Cēsu rajona Daibē atklāja modernāko cieto sadzīves atkritumu (CSA) noglabāšanas poligonu Latvijā. Daibes poligonā pirmo reizi Latvijā ir ierīkota otrreiz izmantojamo atkritumu šķirošanas līnija, uzbūvēta CSA noglabāšanas šūna un ierīkots kompostēšanas laukums.

Izveido «Latvijas zaļo elektronu»

Latvijas Datortehnoloģiju asociācija un Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija izveidoja uzņēmumu a/s «Latvijas zaļais elektrons» (LZE), kas nodarbosies ar elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu. LZE darbosies kā loģistikas pakalpojumu nodrošinātājs, savācot elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus no iekārtu pārdevējiem un nogādājot tos pārstrādes uzņēmumiem.

«Zaļais sertifikāts» 57 lauku tūrisma mītnēm

Septembrī, noslēdzot Latvijas Lauku tūrisma uzņēmēju asociācijas «Lauku ceļotājs» projektu «Zaļā sertifikāta kritēriju izstrāde, ieviešana un kontrole tūrisma mītnēm lauku teritorijās un mazpilsētās», vienīgo vides kvalitātes zīmi tūrisma mītnēm Latvijā – «Zaļo sertifikātu» – bija saņēmušas 57 lauku tūrisma mītnes. Projekta laikā – no 2001.gada līdz 2004.gada septembrim – asociācija «Lauku ceļotājs» izstrādājusi un ieviesusi Latvijas vides kvalitātes zīmi lauku naktsmītnēm «Zaļais sertifikāts», izdevusi dažādus bukletus un kartes tūristiem, sagatavojusi mācību materiālus lauku uzņēmējiem, kā arī organizējusi seminārus un konferences.

2004.gada pārsteidzošākā parādība – zemestrīce

21.septembrī Latvijā bija jūtama zemestrīce, ko Valsts ģeoloģijas dienests vērtēja kā unikālu parādību Latvijas platuma grādiem. Zemestrīces epicentrs atradās Kaļiņingradas apgabalā, bet Latvijas iedzīvotāji to izjuta kā nelielas zemes svārstības. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests zemes svārstību laikā saņēma vairāk nekā 600 satraukto iedzīvotāju zvanus.

Globāli cīnīsimies ar NOP

Septembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, ar kuru ratificēja Stokholmas konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (NOP). Tās mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un vidi no NOP nelabvēlīgās ietekmes. Konvencija nosaka aizliegumu importēt, eksportēt, pārdot un izmantot deviņus hlororganiskos pesticīdus, pakāpeniski izņemt no saimnieciskās aprites polihlorētos bifenilus saturošas iekārtas, kā arī tās iznīcināt videi drošā veidā. NOP ir vienas no bīstamākajām piesārņojošajām vielām, kas cilvēku rīcības dēļ nonāk vidē.

Mainīgā Vides ministrija

2004.gads iezīmējās ar vairākām strukturālām pārmaiņām Vides ministrijas sistēmā. Apvienojot trīs iestādes vienā, izveidota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra. Tās direktors – Andris Leitass. Izveidots arī vienots Valsts vides dienests, apvienojot līdzšinējo Vides valsts inspekciju, reģionālās vides pārvaldes un Jūras vides pārvaldi. Tika pieņemts lēmums par Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja pārdēvēšanu par Vides pārraudzības valsts biroju, savukārt Radioaktīvo atkritumu pārvaldības valsts aģentūru turpmāk sauks par Bīstamo atkritumu pārvaldības aģentūru. •