Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Top sistēma nolietotās elektrotehnikas savākšanai

Evita Reinberga
«Nozare.lv», speciāli «Vides Vēstīm»


Atkritumu apsaimniekošanas jomā viena no joprojām neatrisinātajām problēmām ir elektriskie un elektroniskie atkritumi, proti, nolietotā sadzīves tehnika, datori un cita elektrotehnika, ko iedzīvotājiem tā īsti nav kur likt. Šo atkritumu savākšanas sistēmas izveidošana nav vienas dienas un vienas iesaistītās puses darbs. Vides ministrija jau labu laiku strādā pie likumdošanas sakārtošanas šajā jomā, bet attiecīgās asociācijas un preču tirgotāji sāk pirmās aktivitātes tīrākas Latvijas vides nodrošināšanai un iedzīvotāju veselības aizsargāšanai. Pilnvērtīgi šo atkritumu savākšana Latvijā sāks darboties no nākamā gada augusta.


 

Viss sākās ar Eiropas Savienību

Aizvadītā gada janvāra beigās Eiropas Parlaments pieņēma jaunu direktīvu – par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA). Eiropas Savienības mērķis, ieviešot šo direktīvu, bija pēc iespējas vairāk veicināt EEIA pārstrādi, tādējādi samazinot šo kaitīgo atkritumu daudzumu kopienā, bet galvenais princips, kas tiks ievērots visās dalībvalstīs, ir ražotāja atbildības princips, kas pēc būtības ietver to, ka par šo atkritumu savākšanu, apstrādi, reģenerāciju un glabāšanu finansiāli ir atbildīgs tieši attiecīgo preču ražotājs. Tā kā Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, šis princips darbosies arī šeit.

Elektrisko un elektronisko iekārtu (EEI) klāsts ir milzīgs – sākot no IT, elektrosakaru sistēmām un telefoniem, beidzot ar dažāda izmēra mājsaimniecības precēm un pat bērnu rotaļlietām. Būtībā tās ir visas elektriskās un elektroniskās iekārtas, ko izmanto patērētāji, kā arī vēl tās, kas paredzētas profesionālai lietošanai, piemēram, mākslīgās elpināšanas aparatūra vai zāģi un urbji. Turklāt, attīstoties informācijas tehnoloģijām un dzīves ērtībām, šo preču un attiecīgi to atkritumu daudzums nemitīgi un strauji pieaug. Statistika liecina, ka Eiropas Savienībā uz vienu iedzīvotāju gadā rodas aptuveni 14 kg EEI atkritumu, bet kopā ES gadā saražo aptuveni piecus miljonus tonnu! Latvijā gan pagaidām nav īsti skaidrs, cik liels ir EEI atkritumu daudzums, bet saskaņā ar direktīvas prasībām un izstrādātajiem Ministru kabineta noteikumiem Latvijai, sākot ar 2009.gada 1.janvāri, ir jānodrošina EEI savākšana četru kilogramu apjomā uz vienu iedzīvotāju gadā.

Kur atkritumi paliek pašlaik?

Kamēr Latvijā nav izveidota EEIA savākšanas sistēma, lielākajā daļā gadījumu mēs radām draudus gan apkārtējai videi, gan paši sev, jo – labākajā gadījumā – šie atkritumi pārsvarā nonāk sadzīves atkritumu izgāztuvē, sliktākajā – mežā vai citā neatbilstošā vietā. EEIA bīstamība ir tā, ka lielākoties tie visi satur virkni kaitīgu vielu, piemēram, svinu, kadmiju, dzīvsudrabu, cinku, niķeli un citas bīstamas neorganiskas un arī organiskas vielas.

Lai gan pagaidām vienotas sistēmas nav, tomēr pēdējā laikā ir vērojamas arvien lielākas tirgotāju aktivitātes situācijas uzlabošanā. No vienas puses, tie, protams, ir arī tirgotāju mārketinga pasākumi, bet, no otras puses, kaut vai nelielā apmērā tiek sasniegts arī vides un veselības aizsardzības mērķis.

Ja vēl pirms gada nolietoto sadzīves un citu elektrotehniku varēja nodot tikai bīstamo atkritumu apsaimniekotājai a/s «BAO» un šīs pašas sabiedrības izveidotajā pieņemšanas punktā tirdzniecības centra «Alfa» teritorijā, tad jau šogad iespējas ir paplašinājušajās. Augustā tirdzniecības centrs «Spice» sadarbībā ar a/s «BAO» uzsāka ilgtermiņa akciju, kuras laikā otrreizējai pārstrādei tiks vākti elektrotehnikas atkritumi, bet pēc akcijas beigām ar «BAO» palīdzību savāktā tehnika tiks pārstrādāta vērtīgās izejvielās.

Savukārt SIA «Electrolux Latvia» šā gada pavasarī veica īpašu akciju visā Latvijā, kuras laikā iedzīvotājiem, nododot veco sadzīves tehniku, jaunu bija iespējams iegādāties daudz lētāk. Kā «Vides Vēstīm» pastāstīja SIA «Electrolux Latvia» ģenerāldirektors Raimonds Vāvere, iedzīvotāju atsaucība šogad bija daudz lielāka nekā līdzīgas akcijas laikā, ko uzņēmums rīkoja 2002.gadā.

Lielāka skaidrība būs gada beigās

Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta Tehnoloģiju nodaļas vadītāja vietniece Ilze Doniņa stāsta, ka ir pieņemti vairāki Ministru kabineta noteikumi, kas, balstoties uz Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, regulēs EEIA savākšanu Latvijā. Pašlaik Vides ministrija no ražotājiem un izplatītājiem gaida iniciatīvas, jo, kā jau šajā rakstā tika minēts, tā ir tieši šīs iesaistītās puses atbildība. Lielu interesi par EEIA sistēmas izveidošanu, pēc Ilzes Doniņas vārdiem, ir izrādījusi gan Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija, gan Datortirgotāju asociācija, kas patlaban strādā pie kopēja projekta, kā ieviest direktīvas mērķus atsevišķiem elektrotehnikas un elektronikas veidiem. Savukārt attiecībā uz mājsaimniecībā izmantojamo elektrotehniku pie priekšizpētes darbiem strādā arī Sadzīves tehnikas ražotāju asociācija.

Protams, nav jau arī tā, ka praktisko šīs sistēmas ieviešanu valsts uzvels tikai ražotāju pleciem. Pašlaik raisās diskusijas par to, ka EEIA savākšanu daļēji varētu subsidēt arī valsts, tāpēc ir plānots, ka šīm preču grupām varētu piemērot dabas resursu nodokli. Tomēr šie jautājumi varētu vairāk izkristalizēties līdz šā gada beigām, kad, izstrādājot grozījumus likumā par dabas resursu nodokli, lielāka skaidrība būs gan par ražotāju un izplatītāju reģistru, gan par institucionālās un finansiālās atbildības sadalījumu.

Svarīgs solis sistēmas veidošanā būs arī patērētāju informēšana, jo tikai tādā veidā EEIA savākšana būs sekmīga. Pagaidām gan nevar prognozēt, vai tās būs speciālas informācijas kampaņas vai citi pasākumi. Tomēr jau tagad patērētājiem der iegaumēt, ka bīstamā elektroprece būs ar speciālu marķējumu – nosvītrotu atkritumu konteineru.

Lai arī visai mašinērijai jābūt gatavībā jau nākamā gada augustā, tomēr līdz pilnvērtīgai tās darbībai, iespējams, paies daudz ilgāks laiks. Turklāt ļoti daudz būs atkarīgs no izveidotās sistēmas efektivitātes un draudzīguma patērētājiem, kā arī no pašu patērētāju vides apziņas. •