Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 27 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

E, E, E piedevas

Anitra Tooma


Visvairāk gan mani, gan tevi biedē pārtikas piedevu jeb dažādo E uzskaitījums uz iepakojuma. Pasaulē lieto aptuveni 20 000 mākslīgu vielu, Latvijā – vairāk nekā 300 vielu, kurām jāpanāk, lai produkts ir skaists, garšīgs, turklāt glabājas ļoti ilgi. Reti kad mēs veikalā kaut ko varam nogaršot, tāpēc visbiežāk produktus pērkam «ar acīm», taču, mājās aizejot un ar lupas palīdzību izlasot visu sarakstīto, ēstgriba pāriet.


 

Kāpēc mūsdienās, kad ir tik liela produktu izvēle, cilvēks jau 40 gados jūtas slikti? Vēl sliktāk viņam kļūst, kad uzzina, ar kādām iedzimtām kaitēm slimo viņa bērni. Bet ierastais ceļš uz lielveikalu tukšāks nekļūst... Tas viss mūs indē gan miesīgi, gan garīgi. Mainot ierasto ēdienu, no kā esam gadu gaitā saslimuši, arī atveseļošanās notiek sasodīti lēni. Un pat brīdī, kad sākam justies labāk, mānām sevi, ka tas ir pašsaprotami, un – atgriežamies pie vecajiem ieradumiem.

Ideālā pasaulē mēs bez problēmām varētu nopirkt svaigus, dabiskus un veselīgus pārtikas produktus par pieejamām cenām, bet saķīmiķotie, ar pesticīdiem apkaisītie, košie un mūžīgie būtu aplikti ar tādu pašu nodokli kā cigaretes vai alkohols. Kas nu vēlas, lai indējas, bet tie, kas vēlas taupīt valsts veselības aprūpes budžetu un panākt aptieku bankrotu, mielotos ar lauku labumiem, kas tepat vien izaudzēti un nav vizināti pāri puspasaulei. Bet nekā...

Iebiezināts ūdens jeb liesā majonēze

Pārtikas piedevām ir dažādas funkcijas, un tikai nedaudzas no tām ir ar konservējošām jeb baktēriju darbošanos ierobežojošām īpašībām. Lielākā daļa E piedevu pārtikas ražotāji lieto kosmētiskos nolūkos: ēdamais tiek viltīgi iekrāsots, uzbužināts, noglancēts. Ja produktiem nepievienotu iebiezinātājus, emulgatorus un stabilizatorus, tie ātri vien sačākstētu: majonēze noslāņotos, krējums pieķertos pie paciņas sienām utt. Pat pārtikas tehnologi smej: liesās majonēzes sastāv galvenokārt no iebiezināta ūdens.

Antioksidanti

Kā zinām, antioksidanti pagarina produktu glabāšanas laiku. Par nekaitīgākajiem un dabiskākajiem uzskatāmi: E vi-tamīns, askorbīnskābe E 300, pienskābe E 270 un citronskābe E 330. Par potenciāliem alerģiju izraisītājiem zinātnieki uzskata butilēto hidroksianizolu BHA E 320, butilēto hidroksitoluolu BHT E 321, propilgallātu E 310, oktilgallātu E 311 un dodecilgallātu E 312.

Labie un sliktie konservanti

Konservanti aptur kaitīgo mikroorganismu savairošanos produktā, un par nekaitīgākajiem tiek uzskatīti: sorbīnskābe E 200, E 201, kālija sorbāts E 202, kalcija sorbāts E 203. Par pārējiem, kas marķēti no E 210 līdz E 285, zinātnieki klusē, kaut atradu ieteikumus izvairīties no produktiem, kas aizdarīti ar E 210–219 un 249–252, jo tiem konstatētas toksiskas un alerģijas izraisošas īpašības. Galvassāpes un nelabumu, bet vēlāk traucējumus asins apgādei ar skābekli, arī vēzi var izraisīt E 220–227. Lielos daudzumos par indēm uzskata E 236–238. Labi, ka vismaz šos trīs Latvijā atļauto vielu sarakstā neatradu.

Mainās garšas izjūta

Garšas pastiprinātāji E 620–640 rūpējas par sliktā produktā neesošu garšu vai smaržu, un ir aizdomas, ka tieši šīs vielas ir vainīgas pie tā, ka dabīgi produkti mums šķiet pārāk skābi vai negaršīgi. Tā teikt – pārtikas narkomāns jau kļuvis atkarīgs no piedevām, viņam ir neglābjami izmainīta garšas izjūta.

Dzīvā inde – krāsvielas

Kā jau zināt, dabīgas krāsvielas iegūst no galda bietēm, ķiršu sulas un safrāna, arī beta karotīniem nav ne vainas. Taču pārtikas ražotāji priekšroku dod mākslīgajām krāsvielām jeb E 100–180, kaut vai nitrītsālim E 249 un E 250, kas saēd mūsu iekšas, toties gaļas izstrādājumus padara mūžam sārtus. Pat pārtikas tehnologi privātā sarunā nekautrējas krāsvielas saukt par dzīvu indi un apgalvo, ka paši neko tādu nelieto. Taču bērniem domātās limonādes un sīrupi ar krāsvielām ir dāsni aizdarīti. Un daudzi kečupi.

Turklāt žurnāla «Archives of Diseases in Childhood» 2004.gada jūnija numurā publicēts pētījums, kas aptiprina novērojumu, ka krāsvielu un nātrija benzoāta E 211 pievienošana pārtikai saistāma ar bērnu hiperaktivitāti un uzmanības deficīta sindromu. Atliek kaut nedēļu pasargāt bērnus no krāsainajiem saldumūdeņiem – un viņi kļūst par normāliem cilvēciņiem.

Salds bez cukura

Saldinātāji ir cukuru nesaturošas vielas, kas pazemina kaloriju daudzumu ēdienā un neveicina kariesa veidošanos, taču ir valstis, bet ne Latvija, kur aizliegts lietot acesulfāmu E 950, ciklāmskābi E 952 un saharīnu E 954, jo tie tiek turēti aizdomās par vēža izraisīšanu.

Pretrunīgas ziņas ir par aspartāmu E 951. Tas satur fenilalanīnu, un ir cilvēki, kas to nevar lietot. Mākslīgais saldinātājs aspartāms ir gatavots ar ģenētiski modificēta enzīma palīdzību. To lieto daudzos diētiskos produktos, arī Latvijā ražotajās «dabiskajās» sulās, jogurtā u.c. ASV Pārtikas un zāļu admistrācija jau 1995.gada augustā ziņoja par 92 ar aspartāma lietošanu pārtikā saistītām saslimšanām, tostarp nāvi. Piena produktus, ievārījumu, pārslas, augļu sulu, eļļu, saldinātājus, bezalkoholiskos dzērienus, vīnu, alu utt. bieži ražo ar ģenētiski modificētu enzīmu palīdzību. Turklāt pilotiem aizliegts lietot ēdienus un dzērienus, kas saldināti ar aspartāmu, jo tas izraisījis epilepsijai līdzīgu bezsamaņu un smaržas halucinācijas. Bez tam aspartāms, kas iebērts par 30°C karstākā dzērienā, izdala toksisko metanolu, kas ir arī daudzu metilspirta jeb krutkas dzērāju nāves cēlonis.

Pārāk maz pircējs zina, ko viņš par sūri grūti pelnīto aldziņu nopērk. Jāpaļaujas vien uz normatīvu rakstītāju un ražotāju godaprātu. Un arī pārtikas piedevas var būt dažādas. Izrādās, ka pavisam lēti un brīvi var nopirkt nelabi smakojošus Ķīnas ražojumus ar piemaisījumiem. Ģenētiski modificēta soja tiek audzēta ASV, toties Brazīlijas soja un Francijas vai Holandes kukurūza esot dabiska. No citām valstīm ievestie produkti potenciāli satur vairāk konservantu, jo tiem ilgāk jāglabājas veikalu plauktos, un kurš gan tos vedīs atpakaļ? Latvijas pārtikas ražotāji savstarpējās sarunās par drošākajiem un veselīgākajiem uzskata «Spilvas», «Mildas» un «Pūres» ražojumus, kaut gan arī tur ir slikti izņēmumi, kas gatavoti, aizbildinoties ar pieprasījumu. •