Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 2 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Četru gadalaiku septiņas sejas

Andris Ģērmanis
ģeogrāfijas doktorands, LU Meteoroloģiskās stacijas vadītājs


Dabā, termometrā, debesīs, zvaigznēs un pat dvēselē raugāmies, lai noteiktu, kurā gadalaikā dzīvojam. Nereti dzird strīdus par to, vai, piemēram, tagad ir ziema vai vēl rudens, bet varbūt jau iestājies pavasaris? Zināma taisnība ir katram, tāpēc šajā rakstā – par gadalaiku daudzveidību un robežām.


 

Gada iedalījums posmos jeb gadalaikos latviešiem vienmēr bijis aktuāls, jo ar gadalaiku miju, dabas cikliskumu visciešākajā veidā ir saistīts zemkopja gads. Saskanīgi dzīvot, būt saskaņā ar dabu un tās ritmiem – tā ir augstākā no mūsu senču gudrībām. Neviena tauta nevar organizēt un veidot savu dzīvi bez laika skaitīšanas un iedalīšanas. Ir ziņas, ka senprūši dienas skaitījuši pēc siksnās iesietiem mezgliem vai birkās iegrieztām īpašām zīmēm – burtām.

Divdaļīgais gads

Vēsturnieku skatījumā senču kalendārā gads sākotnēji ticis dalīts divos lielos posmos, divos laikos – ziemas un vasaras laikā, un vēl viduslaikos saimniecības gadu sāka ar ziemas laika iestāšanos, tas ir, ar Miķeļiem vai Mārtiņiem. Par jaunāku tiek atzīts paradums saimniecības gadu rēķināt no Jurģiem, tas ir, no vasaras laika sākuma. Šo divu lielo laiku dalījums sīkākos nogriežņos aizsācies ap 13.gadsimtu, kad sāka izcelt pavasari kā sējas un citu lauku darbu sākumu un kā pēdējo arī rudeni. Vēl ap 1900.gadu tautā dzirdēts atzinums, ka bija divi laiki – ziema un vasara, bet rudeni agrāk maz ievēroja.

Astoņas gadskārtas

Tāpat latviešiem pazīstami četri svētki, kas saistīti ar saules stāvokli debess lokā jeb saulgriežiem. Savukārt katrs ceturksnis, sadalīts uz pusēm, arī sakrīt ar zīmīgām pārmaiņām dabā. Tādējādi gada laikā izceļas astoņi notikumi, ko latvieši atzīmē kā gadskārtu svinības. Tie ir Meteņi, Lieldienas, Ūsiņi, Jāņi, Māras, Miķeļi, Mārtiņi un Ziemassvētki.

Gadalaiku sakarā organizēti arī lauku darbi. Par sējas laika sākumu atlidodams vēstīja sējas putns – lakstīgala. Optimālais ražas novākšanas sākums, kas iesākās ar siena pļauju, bija tūlīt pēc Jāņiem, un šo laiku zināja pēc «īstās» Jāņu zāles uzziedēšanas. Šī zāle seno zemgaļu un tālaviešu novados bija madara (Gallium), kuršu un Jersikas novados – nārbuļi (Melampyrum). Tāpat siena pļaujas sākuma nokavēšana nekādā gadījumā nebija pieļaujama, lai vēlāk neciestu ražas zudumus. Tādēļ mēslu izvešana, papuves aršana, dārzu ravēšana un citi pavasara darbi pašu interesēs bija noteikti jāveic līdz Jāņiem.

Zvaigžņu punkti

Astronomisko gadalaiku sākumu nosaka Saules atrašanās noteiktās ekliptikas vietās – pavasara punktā, vasaras saulgriežu punktā, rudens punktā un ziemas saulgriežu punktā. Gadu no gada astronomiskais pavasaris parasti iestājas 21.martā, astronomiskā vasara – 22.jūnijā, astronomiskais rudens – 23.septembrī, astronomiskā ziema – 22.decembrī. Tātad astronomisko gadalaiku garums ir gandrīz vienāds, bet to sākumu nekādi neietekmē meteoroloģiskie apstākļi un citi uz Zemes notiekošie procesi.

Dabas vēstis

Fenoloģisko jeb bioloģisko gadalaiku sākumu dabā iezīmē kādas noteiktas fenoloģiskās parādības iestāšanās, kas ir atšķirīgas dažādās ģeogrāfiskās vietās. Fenoloģiskais pavasaris sākas līdz ar sniega segas sairšanu un lazdu ziedēšanas sākumu, par fenoloģiskās vasaras sākumu iezīmējošajām parādībām jāmin rudzu ziedēšanas sākums vai ceriņu, ābeļu un pīlādžu ziedēšanas beigu posms, par fenoloģiskā rudens iestāšanos sāk runāt līdz ar viršu ziedēšanas sākumu vai koku lapu dzeltēšanas sākumu, bet fenoloģiskās ziemas sākumu iezīmē sniega segas izveidošanās un miera perioda iestāšanās dabā.

Arī bērzu fenoloģiskās fāzes ir vispārpieņemts dabas sezonālo pārmaiņu indikators: bērzi sāk zaļot un ziedēt – sācies pavasaris, sāk nobriest sēklas – sasniegts vasaras vidus, sāk dzeltēt lapas – sācies rudens. Zinātnieki ir secinājuši, ka fenofāzes ilgums un sākums ir tieši atkarīgs (tas korelē) no gaisa temperatūras, augsnes temperatūras, fotosintēzes norises perioda, sniega segas ilguma.

Termometra vēstis

Ir arī sinoptiskie gadalaiki. Ar tiem saprot katram gadalaikam raksturīgo atmosfēras procesu iestāšanos, okeāniskā vai kontinentālā gaisa masu regulāru ieplūšanu, katram gadalaikam raksturīgo ciklonu vai anticiklonu valdīšanu.

Meteorologi plaši lieto jēdzienu «meteoroloģiskie gadalaiki». Tos izdala pēc diennakts vidējās temperatūras stabilas pārejas pār noteiktu robežu. Praksē izdalīt meteoroloģiskos gadalaikus nav nemaz tik vienkārši, jo bieži aprīlī iespējama diennakts vidējās gaisa temperatūras pazemināšanās zem 0 grādiem, tāpat decembrī un citos ziemas mēnešos retums nav intensīvi atkušņi.

Par meteoroloģisko gadalaiku robežām Latvijā pieņemta diennakts vidējās gaisa temperatūras stabila pāreja pār 0 un 150C. Pēdējos gados esmu aizsācis diskusiju par meteoroloģiskās vasaras sākuma un beigu iezīmējošiem +150C. Kāpēc tieši 15, nevis 14 vai 160C? Igauņu meteorologi par vasaras sākumu runā jau no +13–140C, arī Latvijas ziemeļu rajonos vairākos gados diennakts vidējā gaisa temperatūra tā arī stabili nepārsniedz +150C robežu, kas savukārt nozīmē, ka tur vasara ne vienmēr iestājas? Turpretī par ziemas nodalošajiem 00C lielu diskusiju nevajadzētu būt, jo 00C temperatūrā sāk sasalt ūdens, nokrišņi uzkrājas cietā veidā, sāk sasalt augsne, mainās dzīvības procesi. Parasti izmanto arī diennakts vidējās gaisa temperatūras stabilu pāreju pār +5 un +100C, lai abus pārejas meteoroloģiskos gadalaikus (pavasari un rudeni) iedalītu apakšsezonās.

Meteoroloģisko gadalaiku vidējos iestāšanās un beigu datumus ilgākā laika posmā (klimatiskās normas) sauc par klimatiskajiem gadalaikiem. Klimatisko gadalaiku izdalīšana ir daudz vienkāršāka par meteoroloģisko gadalaiku izdalīšanu.

Biometeoroloģiskie gadalaiki

Biometeoroloģisko gadalaiku izdalīšanai izmanto diennakts vidējās gaisa temperatūras stabilu pāreju pār kādu pieņemtu robežu, piesaistot tai klāt kādu fenoloģisko parādību, kuras iestāšanās datums sakrīt vai ir tuvs temperatūras pārejai pār pieņemto robežu. Analoģiski kā meteoroloģiskie un klimatiskie gadalaiki uzlūkojama arī biometeoroloģisko un bioklimatisko gadalaiku jēdzienu savstarpējā izpratne. Tieši bioklimatiskie gadalaiki uzlūkojami kā īpaši veiksmīgs gada iedalījums sezonās, jo te ņemti vērā gan gaisa temperatūru un daļēji arī citu meteoroloģisko elementu vidējie, minimālie un maksimālie rādītāji jeb klimats, gan arī norises dzīvajā dabā.

Es jau desmit gadus novēroju bioklimatiskos gadalaikus Dienvidlatvijā, Ukru pagastā.

No tabulas var secināt, ka bioklimatiskais pavasaris Ukros ilgst 90 dienas (no 27.marta līdz 24.jūnijam), bioklimatiskā vasara – 61 dienu (no 25.jūnija līdz 24.augustam), bioklimatiskais rudens – 85 dienas (no 25.augusta līdz 17.novembrim), bioklimatiskā ziema – 129 dienas (no 18.novembra līdz 26.martam). Ziema ir visilgākais, bet vasara – visīsākais no bioklimatiskajiem gadalaikiem.

Pēdējā gadsimta laikā pavasara sākuma sezona pagarinājusies par vienu dienu, pavasara vidus kļuvis īsāks par sešām dienām, pavasara beigu sezona pagarinājusies par trīs dienām. Būtiskas izmaiņas skārušas vasaru, jo šis gadalaiks pagarinājies par 20 dienām. Rudens sākums sarucis par 11 dienām, rudens vidus – par vienu dienu, bet par četrām dienām garāks kļuvis rudens beigu gadalaiks. Ziema kļuvusi īsāka aptuveni par 17 dienām.

Gadalaiki, to iestāšanās, ilgums un izmaiņas ir viens no indikatoriem, kas raksturo klimata izmaiņas globālā un lokālā mērogā. Globālo un lokālo klimata izmaiņu ietekmes un seku izvērtējums ir pasaules mēroga aktualitāte. Ekosistēmu modeļi liecina, ka turpmākajos 50 gados sezonu ilguma izmaiņas Eiropā varētu variēt 3 mēnešu robežās. Šis apstāklis būtiski ietekmēs ekosistēmas un daudzas svarīgas dzīves jomas – ekoloģiju, lauksaimniecību, mežsaimniecību, cilvēku veselību. •

 

Bioklimatisko gadalaiku un apakšgadalaiku robežas Ukru pagastā

Vidējās gaisa temperatūras pāreja pār...0C Datums Fenoloģiskās signālparādības
> 0 27.marts Beidzas ledus iešana un drīz uzzied pirmās māllēpes.
> 5 16.aprīlis Novērojamas pēdējās sniega paliekas, sāk zaļot pļavas, ceriņiem sāk plaukt lapas.
> 10 9.maijs Masveidā sāk ziedēt ķirši un meža zemenes, pirmā lakstīgalas dziesma.
> 15 25.jūnijs Sāk ziedēt kartupeļi.
< 15 25.augusts Novāc kartupeļus, drīz nogatavojas pīlādži un aizlido stārķi.
< 10 18.septembris Liepām, ērkšķogām un ošiem sāk dzeltēt lapas, aizlido zosis un dzērves.
< 5 20.oktobris Apsēm, jasmīniem, bērziem, ozoliem un lazdām iestājas lapu krišanas fenoloģiskā fāze.
< 0 18.novembris Sāk veidoties samērā noturīga sniega sega.