Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

NOP bioakumulācijas procesa rezultātā uzkrājas dzīvo organismu taukaudos, kur to koncentrācija var daudzkārt palielināties (līdz pat 70 000 reižu salīdzinājumā ar fona līmeni).
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 8 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Noturīgie organiskie piesārņotāji apdraud cilvēci

Anitra Tooma


Noturīgie organiskie piesārņotāji (NOP) nav dabas produkti, bet cilvēku radītas halogēnus (hloru, bromu) saturošas organiskas vielas. Tie ir vieni no bīstamākajiem piesārņotājiem, kas cilvēku darbības rezultātā nonāk vidē. NOP ir ļoti toksiski, tie izraisa virkni nelabvēlīgu efektu, piemēram, cilvēku un dzīvnieku saslimšanu, iedzimtus defektus, var izraisīt vēzi, alerģijas, bojāt nervu sistēmu un imūnsistēmu. Šie ļoti stabilie savienojumi vidē var saglabāties vairākus gadus, pat gadu desmitus, pirms tie noārdās. Turklāt NOP bioakumulācijas procesa rezultātā uzkrājas dzīvo organismu taukaudos, kur to koncentrācija var daudzkārt palielināties (līdz pat 70 000 reižu salīdzinājumā ar fona līmeni). Zivis, plēsīgie putni, zīdītāji un cilvēki, kas atrodas barības ķēdes augšgalā, var akumulēt vislielākās NOP koncentrācijas. Šo procesu rezultātā NOP ir atrasti pat Arktiskajos apgabalos – tūkstošiem kilometru tālu no galvenajiem piesārņojuma avotiem – dzīvojošo cilvēku un dzīvnieku organismos.


 

Kad cilvēki uzzina, cik daudz briesmu sagādā civilizācijas radītās ērtības, viņi vispirms ļoti pārbīstas, tad draud pārcelties uz dzīvi alās, bet beigās samierinās ar pieaugošo piesārņojumu un turpina dzīvot, kā ieraduši. Jebkura rūpniecība ir bizness, tāpēc ražotāji līdz pēdējai iespējai centīsies izmantot lētākās izejvielas un lobēs valdības lēmumus, lai viņi neiedomātos indes izņemt no ražošanas. Kaut arī lielākajai daļai noturīgo organisko piesārņotāju ir atrasti alternatīvi savienojumi, tomēr augstās izmaksas, patērētāju nepretošanās, videi draudzīgu tehnoloģiju trūkums bieži aizkavē šo savienojumu plašāku izmantošanu. Tāpēc lielākoties mūsu cerība uz videi draudzīgiem lēmumiem ir starpvalstu konvencijas. Tāpēc liels prieks, ka 17.maijā stājās spēkā Stokholmas konvencija.

    Noturīgos organiskos piesārņotājus iedala:
  • NOP saturošie augu aizsardzības līdzekļi (aldrīns, DDT, dieldrīns, endrīns, heksabrombifenils, heksahlorbenzols, heksahlorcikloheksāns (HCH), heptahlors, hlordāns, hlordekons, mirekss, toksafēns);
  • NOP saturošie rūpniecībā izmantotie ķīmiskie produkti (polihlorētie bifenili (PHB), heksahlorbenzols);
  • NOP saturoši blakusprodukti (polihlorētie dibenzo-p-dioksīni jeb dioksīni, polihlorētie dibenzofurāni jeb furāni, poliaromātiskie ogļūdeņraži, PHB).

Sargāt augus vai cilvēkus?

Par vienu no nozīmīgākajiem NOP emisiju avotiem mēdz uzskatīt lauksaimniecību. Pasaulē gadā izlieto aptuveni 4,6 miljonus tonnu pesticīdu jeb vidēji 3,15 kg pesticīdu uz vienu hektāru apstrādājamās aramzemes. Pēdējo gadu dinamika pesticīdu izmantošanā Latvijā liecina, ka, lai gan lauksaimniecisko kultūraugu sējumu un stādījumu apsaimniekošanā ir vērojama zināma rosība un pacēlums, pesticīdu izmantošanas intensitāte jeb slodze ir neliela.

Pesticīdu ražotāji reklamē, ka patlaban Latvijā reģistrētie un pielietošanai atļautie pesticīdi ir jaunās paaudzes augu aizsardzības līdzekļi, kas klimatisko apstākļu un augsnes mijiedarbības rezultātā ātri sadalās un pilnībā inaktivējas. Tāpēc tie pagaidām nepieder pie NOP grupas pesticīdiem, kuru izmantošanas ierobežošana un pat aizliegšana Latvijā tika aizsākta jau visai sen.

90.gados VHMT veica DDT un heksahlorcikloheksāna (tajā skaitā lindāna) monitoringa pētījumus Latvijas piecās lielākajās upēs. Konstatētais NOP līmenis bija zems: DDT no 0,006 mkg/l Lielupē līdz 0,025 mkg/l Gaujā, attiecīgi heksahlorcikloheksānam (lindānam) – no 0,002 mkg/l Lielupē līdz 0,009 mkg/l Ventā. Šī monitoringa programma gan 1999.gadā līdzekļu trūkuma dēļ tika pārtraukta.

    NOP tipa pesticīdu klātbūtni virsūdeņos var izskaidrot kā:
  • padomjlaika lauksaimnieciskās saimniekošanas sekas;
  • pārrobežu pārnesi no citiem reģioniem.

Pēc Dānijas Vides un enerģētikas ministrijas apsekojuma datiem, Gardenes (Dobeles rajons) bīstamo atkritumu glabātavā atrodas ap 1500 tonnu nelikvīdo pesticīdu, to skaitā 108,3 tonnas DDT (identificēts 93 produktos) un 3,8 tonnas toksafēna. Kopējais saražotais DDT apjoms pasaulē pārsniedz 3 miljonus tonnu.

Rūpnieciskās izejvielas un tehniskās ķimikālijas

Pieejamā informācija par PHB ir visai skopa. To galvenais noplūdes avots ir enerģētikas sektors, kā arī lielākie rūpniecības uzņēmumi un dzelzceļa transports, kur līdz pat 1985.gadam izmantoja un arī vēl tagad izmanto PHB saturošas elektroierīces (transformatorus, kondensatorus). Pašlaik Latvijā ir apzināti 34 PHB saturošie transformatori un 4265 kondensatori, šīs iekārtas līdz 2010.gadam ir jāizņem no ražošanas.

Augstu temperatūru procesu blakusprodukti

Šajā nozarē par augsta potenciāla dioksīnu rašanās avotiem uzskatāmi:

  • atkritumu sadedzināšanas iekārtas;
  • cementa krāsnis, kurās sadedzina arī bīstamos atkritumus;
  • metālkausēšanas termiskie procesi;
  • celulozes ražošana, ja tehnoloģijā izmanto balināšanu ar hloru.

Nevajag aizmirst, ka dioksīnu izmešus spēj dot arī atkritumu atklāta sadedzināšana, mežu ugunsgrēki, kā arī transporta līdzekļi, kas izmanto svinu saturošu degvielu.

Stājas spēkā Stokholmas konvencija

ANO/EEK uzsāktās iniciatīvas pārrauga globālās rīcības attiecībā uz NOP. 2001.gada 22. un 23.maijā Stokholmā Diplomātiskās konferences laikā ministri un citi pilnvarotie pārstāvji pieņēma un parakstīja konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem jeb Stokholmas konvenciju. Šā gada 17.februārī to ratificēja 50.valsts – Francija, līdz ar to 17.maijā Stokholmas konvencija stājās spēkā.

Tā nosaka pasākumus, kas jāveic, lai kontrolētu noturīgo organisko piesārņotāju ražošanu, importu, eksportu, apglabāšanu un izmantošanu. Valdībām jāveicina labākās pieejamās tehnoloģijas un prakses, lai aizstātu esošos noturīgos organiskos piesārņotājus un nepieļautu jaunu izstrādi. Valstīm būs jāizstrādā attiecīga likumdošana un rīcības plāni, lai nodrošinātu saistību izpildi.

Kontroles pasākumi attiecas uz 12 vielām. NOP izvērtēšanas komisija regulāri izskatīs, kādas jaunas vielas nepieciešams iekļaut NOP sarakstā, lai sekotu līdzi jauniem zinātnes atklājumiem.

    Šobrīd 12 noturīgo organisko piesārņotāju sarakstā ir astoņi pesticīdi:
  • aldrīns,
  • hlordāns,
  • DDT,
  • dieldrīns,
  • endrīns,
  • heptahlors,
  • mirekss,
  • toksafēns;
    divas vielas, ko izmanto rūpniecībā:
  • PHB,
  • heksahlorbenzols, kas arī ir pesticīds;
    divi blakusprodukti, kas rodas sadedzināšanas un rūpniecības procesos:
  • dioksīns,
  • furāns.
    Konvencija nosaka vairākus pasākumus:
  • veikt NOP avotu inventarizāciju un noplūžu apjomu novēršanu;
  • ieviest labākas tehnoloģijas dažādām jaunām un jau eksistējošām tehnoloģijām un avotu kategorijām;
  • sekmēt un, kur iespējams, pieprasīt aizstājējmateriālu, produktu un procesu izmantošanu;
  • NOP izmantošanā aizliegt un veikt likumdošanas un administratīvos pasākumus, lai novērstu NOP ražošanu un izmantošanu, kā arī veikt nepieciešamās aktivitātes, lai pārtrauktu polihlorēto bifenilu (PHB) saturošas aparatūras izmantošanu, sākot ar 2005.gadu;
  • nodrošināt, ka atkritumi, kā arī uzkrājumi tiek glabāti, savākti, apsaimniekoti, transportēti un iznīcināti videi draudzīgā veidā;
  • samazināt emisijas no sadedzināšanas procesiem, veicinot labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošanu. •

 

Pesticīdu izmantošana Latvijā 1995. - 2000. gadā

Gads Apstrādājamo zemju platība (tūkst. ha) Izlietoto pesticīdu daudzums (tonnas) Darbīgo vielu daudzums (tonnas) Patēriņš (kg/ha) Preparāta darbīgā viela (tonnas)
1995. 188,4 602,0 355,9 3,20 1,89
1996. 259,3 631,6 359,9 2,44 1,39
1997. 358,2 676,7 334,0 1,89 0,93
1998. 450,3 776,9 369,8 1,73 0,82
1999. 478,2 726,2 312,8 1,52 0,65
2000. 446,7 761,5 328,0 1,71 0,73
Avots: Valsts augu aizsardzības dienests