Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 
 
 
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

 

Aprīlis ir ļoti rosīgs. Ārkārtīgi rosīgs. Daba pamodusies un taujā pēc cilvēkiem. Cilvēki pamodušies un taujā pēc dabas. Zemes kopšanas rīki darba kārtībā jau salikti pa tvērienam gan piemājas šķūnīšos, gan lielajās saimniecībās. No rīta, iznācis no mājas, pat pilsētnieks jūt, ka gaiss pavisam cits, kūstoša sniega tērcītes skan kā visjaukākā mūzika, un ir vērts ieskatīties kalendārā, vai netuvojas talkas dienas. Tā jau ir – pilsētnieks, kurš tik ļoti aizņemts, dabas atmodu un zemes smaržu vismaz var izjust, piedaloties talkā, kaut sagrābjot pērnās lapas pie savas mājas, un tā nošaut divus zaķus uzreiz – gan drusku izvingrināt ierūsējušos locekļus, gan satīrīt kādu zemes pleķīti. Ar katru gadu talku kustība pieņemas spēkā, arī koku stādītāju kļūst arvien vairāk, kaut statistika par zudušajiem mežiem ir sāpīga. Ir taču tiesa – ja katrs iestādītu kaut vienu kociņu vai krūmu pavasarī... nez, kā tad būtu? Un pēc talkā pavadītas dienas miegs ir gluži cits!

Aprīlī arī «Vides Vēstis» runā par zemi, arī mēs sajūtam tās elpu pēc ziemas ilgā miega. Vai esat ieskatījušies, kāda ir zemes krāsa aprīlī? Tādus toņus nav iespējams ne aprakstīt, pat ne uzgleznot. Tie vienkārši jāredz. Brūnais – no pavisam tumša līdz maigi smilšainam, viegli sārtais un violetais, bāli zaļais – lai nu vēl kāds saka, ka zemes krāsa ir garlaicīga un latvietim apnikusi. Jā, protams, protams, nāk Lieldienas, un katrs grib ripināt no kalna tās raibās, košās oliņas, bet, kad izmēģinātas dažādas olu krāsas no tālām zemēm, atkal dzird taujājam: vai esi sakrājusi sīpolu mizas? No tām nāk laukā olas tādos toņos! Un, ja vēl oliņai pie sāniem uzlipina lapiņu un apvij to ar dziju...

Tā atkal esam atpakaļ pie zemes, ar tās krāsām, spēku un mūžīgo, nesatricināmo pavasara aicinājumu.

 

Lelde Stumbre