Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 7 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Augsnes ģipšošana

V. Nollendorfs, Dr. biol.
LU Bioloģijas institūts


Ģipsi kā dabisku augu mēslošanas līdzekli izmantoja jau senajā Romā un Grieķijā. Eiropā to plaši pielieto augsnes īpašību uzlabošanai un augu nodrošināšanai ar kalciju un sēru jau vairāk nekā 200 gadu. ASV augsnes ģipšošanu uzsāka vācu emigranti, sevišķi Pensilvānijas un Ohaio štatā. Ģipša (CaSO4. 2H20) un anhidrīta (CaSO4) bagātīgas atradnes ir Ohaio štata ziemeļu rajonos. Aptuveni 50% iegūtā ģipša ASV izmanto augsnes mēslošanai, un tā kopējais daudzums gadā sastāda aptuveni 9 miljonus tonnu. Ģipsim, salīdzinot ar minerālmēsliem, ir vēl tā priekšrocība, ka tas ir absolūti nekaitīgs.


 

Ģipšošanas līdzekļi

Augsnes ģipšošanai vislabākais ir maltais ģipsis. Tas ir pelēks vai balts pulveris, ko iegūst, izžāvējot un samaļot dabiskās atradnēs iegūto ģipsi. Maltais ģipsis ir jāsijā caur 1 mm sietu un ne mazāk kā 70–80% caur 0,25 mm sietu. Tā mitrums nedrīkst pārsniegt 8%, jo mitrāki ģipša milti sablīvējas un uzglabājot veido gabalus, kas apgrūtina izsēju un vienmērīgu sadalīšanos pa ģipšojamo platību. CaSO4. 2H2O saturs ģipsī var svārstīties no 71,0 līdz 73,0%. Ģipsis (CaSO4. 2H2O) satur 23% Ca (kalcija) un 18% S (sēra). Tā iestrādāšana augsnē neizmaina pH, jo ģipsis ir neitrāls sāls. Ģipsis, kā jau dabisks materiāls, bez kalcija un sēra satur arī citus barības elementus, galvenokārt dzelzi, nedaudz arī mangānu un cinku. Šie mikroelementi ir augiem noderīgi un pakāpeniski izmantojami.

Augsnes īpašību izmaiņas ģipšošanas rezultātā

Ar ģipšošanu tiek veikta augsnes ķīmiskā meliorācija. Tā iestrādāšana uzlabo augsnes fizikāli ķīmiskās, fizikālās un bioloģiskās īpašības, piemēram, ūdenscaurlaidību, aerāciju un augsnes struktūru. Iestrādājot augsnē ģipsi, no tās tiek izspiests saistītais nātrijs, ko aizvieto kalcijs, bet augsnes šķīdumā izveidojas labi šķīstošs neitrāls sāls – nātrija sulfāts:

Na2CO3 + CaSO4 = CaCO3 + Na2SO4 Na[AAK]Na + CaSO4 = [AAK] Ca + Na2SO4Na
(AAK – augsnes adsorbcijas komplekss)

Nātrija aizvietošana ar kalciju veicina augsnes koloīdu koagulāciju un izturīgas struktūras veidošanos. Ģipsis augsnē jāiestrādā 8 līdz 20 cm dziļumā. Tā savstarpējā iedarbība ar augsni notiek lēnām, jo ģipsis šķīst tikai aptuveni 2 g/l +18oC. Tādēļ tā pozitīvā ietekme uz augsni var turpināties pat 4–5 gadus.

Augsto purvu kūdrāju ģipšošana

Augstajos purvos pēc kūdras ieguves tā rekultivācijai atstāj 40–60 cm kūdras slāni. Šajos izmantotajos purvos var audzēt meža un purva augus, piemēram, Amerikas lielogu dzērvenes vai augstās krūmmellenes. Šīm kultūrām optimālā substrāta aktīvā reakcija – pH/KCl ir 4,5±0,3. Pie pH/KCl virs 5,2 sākas dzelzs un pārējo mikroelementu uzņemšanas traucējumi, bet pie 4,0 un zemāk – kalcija deficīts. Ģipšošanas nodrošina krūmmelleņu un dzērveņu sakņu apgādi ar kalciju bez pH izmaiņām kūdrā. Šo kultūru sekmīgai audzēšanai vidējā ģipša deva ir 5–6 t/ha. Ģipsi iestrādā ne tikai augu stādīšanas rindās, bet vienmērīgi visā purva platībā. Ja ģipsis nav iestrādāts visā platībā, kad augu saknes nonāk arī starprindās, tie cieš no kalcija trūkuma.

Purva ģipšošana ir labāka par tā kaļķošanu divu iemeslu dēļ:

  • Kūdras pH paaugstināšana veicina dažādu nezāļu augšanu. Pirms tam tās neauga kūdras skābās reakcijas dēļ. Nezāļu apkarošana prasa papildu darbu, pesticīdus un naudu visu audzēšanas laiku.
  • Kūdras kaļķošana, kaut tikai līdz pH/KCl 4,5, veicina tās ātrāku sadalīšanos un tās fizikālo īpašību pasliktināšanos.

Bez kūdras ģipšošanas krūmmellenes un dzērvenes augs ļoti vārgas un dažu gadu laikā var pat iznīkt. Tas saistīts ar kalcija pārvietošanās īpatnībām augā. Tas tādēļ, ka kalciju augi sekmīgi var pārvietot no saknēm uz virszemes daļām pa ksilēmas vadaudiem. Tajā pašā laikā no virszemes daļām kalciju nevar aizvadīt līdz saknēm, jo floēmas audos tas saistās ar skābeņskābi un veido praktiski nešķīstošo kalcija oksalātu. Trūkstot kalcijam, nenotiek šūnu dalīšanās un stiepšanās, un augu saknes pārtrauc augšanu. Pēc tam sakņu šūnas atmirst un pārklājas ar līmveidīgu vielu, tiek pārtraukta ūdens un barības elementu padeve uz virszemes daļām.

Barības elementu pieejamība, kā arī citi ķīmiskie un bioloģiskie procesi, kuri ietekmē augu augšanu, ir ļoti atkarīgi no pH līmeņa vidē. Krūmmellenēm un dzērvenēm, kā jau meža un purva augiem, piemērotākais pH/KCl ir 4,2–4,8. Plašākās robežās tas var svārstīties no 4,0 līdz 5,0. Augsto purvu sūnu kūdrā krūmmellenes un dzērvenes var sekmīgi audzēt pat pie pH/KCl 3,0, bet tad ir jāveic kūdras ģipšošana. Bez ģipšošanas augi šādos apstākļos aizies bojā.

Ģipsis apgādā augus ar kalciju un sēru

Ģipsi izmanto arī kā piedevu kūtsmēsliem, lai samazinātu slāpekļa zudumus amonjaka veidā. Uz vienu tonnu kūtsmēslu pievieno aptuveni 50 kg ģipša. To var izdarīt tieši kūtī vai arī kūtsmēslu kaudzēs. Ģipša pozitīvā iedarbība izpaužas šādi: kūtsmēslu kaudzēs kā amonifikācijas gala produkts uzkrājas ķīmiski nestabilais amonija karbonāts. Tam sadaloties, liela daļa slāpekļa kā gāzveidīgais amonjaks aiziet zudumos gaisā. Ģipša iedarbības rezultātā nestabilais amonija karbonāts tiek pārvērsts stabilā savienojumā – amonija sulfātā:

CaSO4 + (NH4)2 CO3 = (NH4)2 SO4 + CaCO3

Nedrenētās, pārmitrās augsnēs kalcijs galvenokārt ir karbonātu vai silikātu savienojumos. Tie ir mazšķīstoši, tādēļ augi parasti cieš no kalcija trūkuma. Kalcija sulfāts (ģipsis) šķīst ūdenī daudz labāk nekā kalcija karbonāts. Tādēļ ģipšošanas rezultātā augi, sevišķi pirmajā gadā, ir labāk apgādāti ar kalciju nekā no augsnes kaļķošanas. Jāpiebilst, ka jaunie augi, kas cietuši no kalcija deficīta, ļoti ātri aiziet bojā no sala ziemā vai no sausuma vasarā.

Kam patīk ģipsis

Sevišķi atsaucīgi uz ģipšošanu ir pākšaugi, lucerna, kāposti, eļļas kultūras, sīpoli un ķiploki. Šīm kultūrām ir palielinātas prasības ne tikai pēc kalcija, bet arī pēc sēra. Ir vairāki pētījumi par ģipša lielo nozīmi rapša ražas palielināšanā. To galvenokārt saista ar sēra apgādes optimizāciju. Daudzām kultūrām sēra saturs ir līdzīgs fosfora daudzumam augā vai pat to pārsniedz. Piemēram, kāpostaugos sēra saturs vidēji ir par 50% lielāks nekā fosfora daudzums.

Vēl viens ģipšošanas pozitīvais efekts ir saistīts ar attīrītā trīskāršā superfosfāta lietošanu, kas atšķirībā no vienkāršā superfosfāta nesatur kalcija sulfātu. Ģipsis neitralizē arī brīvo amonjaku, kas veidojas augsnē, sadaloties organiskajai vielai. Ģipsis nepieciešams arī pilsētas ielu apstādījumu augsnēm, lai atbrīvotu tās no nātrija, kas uzkrāts no ielu kaisīšanai izmantotās vārāmās sāls.

Solončaka tipa augsnēs dod 2–3 t/ha ģipsi. Normālās minerālaugsnēs kalcija un sēra nodrošināšanai iesaka katru gadu pielietot 200–500 kg/ha ģipsi. •