Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Ziemeļu gulbis

Zīmējums: Dmitrijs Paramonovs
http://www.latvijasdaba.lv
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 5 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Nāciet talkā gredzenot ziemeļu gulbjus!

Dmitrijs Boiko, ornitologs


Lai izzinātu putnu ceļus, Eiropā aktīvi notiek ziemeļu gulbju iezīmēšana ar krāsainu kakla gredzenu. Tas ļauj nolasīt gredzena numuru no liela attāluma, nesagūstot putnu, neatkarīgi no tā, vai gulbis atrodas uz sauszemes vai ūdenī. Šajā darbā ir iesaistīta pat Polija, Vācija un Igaunija. Visās šajās valstīs ligzdojošo ziemeļu gulbju skaits nepārsniedz 40 īpatņus, t.i., piecreiz mazāk nekā Latvijā. Ik gadu šo valstu ornitologi iezīmē vismaz 10 ligzdojošus putnus un to mazuļus. Šopavasar vēlamies arī Latvijā sākt mazo gulbēnu gredzenošanu vienlaikus gan ar zilu kakla gredzenu, uz kura skaidri var nolasīt putna numuru, gan alumīnija kājas gredzenu. Darbs jāveic no aprīļa līdz pat septembrim, oktobrim. Ja vēlaties piedalīties projektā, pa pastu saņemsiet anketu, kas palīdzēs ornitologiem gūt priekšstatu par ūdenstilpi, kā arī uzzināt ziemeļu gulbju mazuļu šķilšanās datumu, kas savukārt ļautu noteikt laiku, kad tos var ķert un gredzenot.


 

Sugas nosaukums nemelo: ziemeļu gulbis Cygnus cygnus ligzdo ziemeļos – Eiropā visvairāk Islandē (ap 2000 pāru), kas veido atsevišķu populāciju. Šie putni pārziemo Lielbritānijā, Īrijā. Otras populācijas putni ligzdo Somijā (ap 1500 pāru), Zviedrijā (ap 700 pāru), Norvēģijā (ap 400 pāru), Latvijā (100–150 pāru), Igaunijā (40–60 pāru), Lietuvā (ap 40 pāru), Polijā (ap 20 pāru), Vācijā (ap 15 pāru), Dānijā (1–2 pāri). Ziemeļu gulbis sastopams arī Krievijas tundrā līdz pat Austrumsibīrijai. Mūsu caurceļotāji, visticamāk, nāk tieši no Krievijas ziemeļiem, Somijas un Igaunijas.

Dižais trompetists

Ziemeļu gulbis ir lielākais no mūsu dzeltenknābja gulbjiem, arī knābis tam ir dzeltenāks nekā mazākajai sugai – mazajam gulbim. Tas ligzdo gan augsto purvu ezeriņos (Somijā, Igaunijā), gan ar biezu augāju apaugušos ezeros un dīķos (Lietuvā, Polijā, Vācijā). Latvijā gulbji visbiežāk lig-zdo tieši šādās vietās, kur uz kādas saliņas vai piekrastes seklumā būvē ligzdu un tajā dēj 5–6, bet dažkārt 3, 4, 7 un pat 8 olas. Mazuļi jau drīz pēc izšķilšanās seko vecākiem, ģimene bieži dodas ganīties piekrastes pļavās, taču prasmīgi slēpjas, tādēļ tos bieži nepamana. Dzīves vietu aizsargā no citiem sugasbrāļiem, arī paugurknābja gulbjus parasti padzen no iecerētās ligzdošanas vietas. Caurceļošanas laikā ziemeļu gulbji atpūšas arī intensīvi apsaimniekotās lauksaimniecības ainavās, dažkārt kopā ar mazajiem gulbjiem pulcējoties baros, kuros var būt vairāki simti putnu. Šādus barus jau pa gabalu var dzirdēt pēc skaļās balss – tā ir īsta gulbja dziesma, kad ziemeļnieki pūš savas trompetes.

Kas ir jau zināms

Ziemeļu gulbis, iespējams, Lubānā ligzdojis jau 1852. gadā – to, atsaucoties uz literatūru, 1932. gadā apraksta V. Lamsters žurnāla «Mednieks un Makšķernieks» 7. numurā. Pirmo ticamo ligzdošanas gadījumu 1944. gadā Tāšu ezerā (Liepājas apriņķī) apraksta T. Strautzels. Pirmā ligzda atrasta tikai 1973. gadā Kazdangā, par to 1975. gadā raksta J. Baumanis. Pirmā «Latvijas ligzdojošo putnu atlanta» sastādīšanas laikā, t.i., 80. gadu sākumā, Latvijā ligzdoja ne vairāk par 20 pāriem ziemeļnieku, tagad to ir desmitreiz vairāk. Līdz 2003. gadam ir apgredzenoti tikai divi šīs sugas putni, nav arī iegūtas nekādas ziņas par to ceļošanu un ziemošanas vietām. Pēdējos gados gan Latvijā ir nolasīta informācija dažiem citās valstīs iezīmētiem ziemeļu gulbjiem.

Zils gredzens ap gulbēna kaklu

Gulbju ķeršana un gredzenošana ir viens no svarīgākajiem un sarežģītākajiem projekta uzdevumiem. Ar tās palīdzību var noskaidrot mirstību dažādos vecumos, migrāciju ceļus, ziemošanas vietas un vēl daudz ko citu. Tā varbūt dos arī atbildi uz jautājumu, kur pēc dzimumgatavības sasniegšanas ligzdošanu uzsāk Latvijā izaugušie ziemeļu gulbji.

8–9 nedēļas pēc šķilšanās ziemeļu gulbju mazuļi ir pietiekami lieli gredzenošanai ar krāsainu kakla gredzenu. Šī metode ļauj iegūt informāciju par putniem, pēc tam tos nesagūstot, tikai novērojot no liela attāluma.

Būtu vēlams arī norādīt, vai ūdenstilpē ir laiva. Norādiet arī savu tālruņa numuru vai e-pasta adresi, lai īsi pirms ķeršanas mēs varētu ar jums sazināties. Sūtot anketu, vēlams norādīt, vai ūdenstilpe ir valsts vai privātīpašums. Ja ūdenstilpe atrodas privātīpašumā, jānoskaidro, vai saimnieks ļaus ķert jaunos gulbjus. Tāpēc norādiet, kā sazināties ar ūdenstilpes saimnieku, lai varētu viņu iepriekš informēt par dienu, kad notiks gulbju ķeršana viņa īpašumā.

Kur meklēt ligzdas

Latvijā ziemeļu gulbji var ligzdot zivju dīķos, dīķos, ezeros, purvos, bebru uzpludinājumos un citās līdzīgās vietās. Lielākoties šie putni ligzdo Kurzemē, tāpēc no turienes gaidām vislielāko atsaucību, jo viens cilvēks var sniegt ziņas vienlaikus par vairākiem ligzdojošajiem pāriem. Taču vidzemniekiem un latgaļiem nav vērts skumt vai arī apskaust kurzemniekus. Ja atradīsiet savā pusē ziemeļu gulbja ligzdu, tas būs ļoti vērtīgs atradums, jo ziemeļu gulbja ligzdošana Latvijas austrumu daļā pagaidām ir reta parādība.

Vislielākā varbūtība šopavasar atrast ziemeļu gulbja ligzdu ir tur, kur putns jau ligzdojis pērn. Un to ieteicams meklēt no aprīļa vidus līdz maija beigām, jo laiks, kad ziemeļu gul-bji sāk perēt, ir atšķirīgs. Anketa jāaizpilda tikai par vietu, par kuru esat drošs, ka gulbji tur tiešām ligzdo, t.i., novērots, ka putni būvē ligzdu, viens no putniem perē, ap ligzdas vietu ir jaunie putni. Gadījumā, ja ir redzams tikai viens putns, kurš ir tramīgs, vajag apiet apkārt ūdenstilpei un pārliecināties, ka viņš tiešām uzturas kādas ligzdas tuvumā. Ja ligzda ir, tad pastāv liela iespēja, ka jūs to ieraudzīsiet, jo bieži vien gulbju ligzdas atrodas atklātā vietā. Var arī uzrāpties kokā un pārskatīt ar binokli ūdenstilpi.

Kad ligzda atrasta, pierakstiet atrašanas datumu un veiciet novērojumus vismaz vienu reizi nedēļā. Ja iespējams, dariet to arī biežāk, jo tad precīzāk var uzzināt mazuļu izšķilšanās datumu. Ja atnākot pamanāt, ka mātīte vairs neperē vai arī ir redzami nesen šķīlušies mazuļi, norādiet anketā šo datumu un nekavējoties sūtiet man. Neaizmirstiet norādīt kaut aptuvenu mazuļu skaitu.

Atcerieties, ka pie ligzdas jāuzvedas klusi, uzmanīgi, netraucējot putniem! Ja tie sāk izdot trauksmes signālus, centieties paslēpties. Tikai tad, kad putni jūs nemanīs, tie uzvedīsies daudz drošāk un atklātāk. Nekādā gadījumā nedrīkst tuvoties ligzdai un aiztikt olas. Anketā norādīto ailīti «Olu skaits» neaizpildiet! Nav vēlams šai vietā pārvietoties arī ar laivu. Putni mēdz pamest ligzdu!

Neaizmirstiet uzzīmēt vai pielīmēt anketai karti ar precīzu ligzdas atrašanās vietu, lai to varētu atrast arī cilvēks, kas nepārzina apkārtni. Ja pēc ķeršanas tiks saņemtas ziņas par gredzenotiem putniem, mēs jūs par to noteikti informēsim. Pēc gredzenošanas būtu ieteicams apmeklēt šo vietu līdz pat gulbju aizlidošanai septembrī, oktobrī. Lūdzu, paziņojiet arī datumu, kad tie pazuda no ūdenstilpes! •

 

Anketas ar karti nosūtiet uzreiz pēc mazuļu izšķilšanās: Dmitrijam Boiko, Latvijas Dabas muzejs, Zooloģijas nodaļa, K. Barona 4, Rīga, LV 1712, vai arī rakstiet uz e-pastu: dmitrijs.boiko@dabasmuzejs.gov.lv Tālr. 7356041

 
Ligzdošanas vietas raksturojums (vajadzīgo apvilkt)
Ligzda atrodas Ūdenstilpes aizaugšanas pakāpe Ligzda atrodas
zivju dīķī > 75% augājā
dīķī 51 – 75% uz saliņas
ezerā 26 – 50% citur (kur?)
purvā < 25% citā vietā (uzrakstīt, kādā)

 
Ziemeļu gulbju Cygnus cygnus ligzdošana Latvijā
Novērotājs (-i): Vieta (rajons, pagasts, ūdenstilpes nosaukums, koordinātas)
   
   
   
   
Gads:
 
Piezīmes:
 

 
Gredzenoto ziemeļu gulbju skaits dažādās valstīs
Valsts 2000
Pull
2000
Ad
2001
Pull
2001
Ad
2002
Pull
2002
Ad
Kopā
Vācija 5 1 10 14 ? ? 30
Polija             30
Somija 8 4 6 3 10 9 40
Zviedrija 1 0 ? ? ? ? 1
Kopā 14 5 16 17 10 9 71

Pull – mazulis, Ad – pieaudzis

 
Ligzdošanas gaita
Datums Olu skaits Mazuļu skaits Piezīmes