Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 16 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Dāvini laimīgam cilvēkam laimīgus ziedus

Renāte Siliņa-Piņķe pēc stenda materiāliem Starptautiskajā Dārzu izstādē 2003 (IGA) Rostokā


Vai, pērkot ziedus, kaut reizi aizdomājies, kādos apstākļos tie plūkti? Diez vai... Tad iztēlojies – rožu plantācija Kenijā, sievietes un bērni diendienā garas stundas strādā ne tajā «rožainākajā» gaisotnē, ravējot, griežot un saiņojot ziedus. Arī grūtnieces, kas baiļojas, ka tūlīt, tūlīt paliks bez darba, bet nezina, vai bērniņš piedzims vesels. Nav noslēpums, ka karstajā klimatā jālieto daudz pesticīdu. Apmaksāts grūtniecības atvaļinājums – kas tas ir? Mājas visbiežāk ir būdiņa tai pašā plantācijā, tīra ūdens nepietiek un saņemtās naudas iztikai arī ne, tādēļ ziedu audzētavās strādā arī bērni un saņem vēl mazāk, bet smagais miglošanas darbs tiek dots pārsvarā vīriešiem. Par aizsargtērpu nepieciešamību darba devējs pat neierunājas. Bezdarbnieku rinda ir gara... Un mēs, nopērkot vienu rozi, samaksājam par to 99 reizes vairāk nekā kenijiete ir nopelnījusi vienā dienā.


 

No kurienes šie ziedi? Jā, nesen es arī būtu teikusi – droši vien no Holandes, Eiropas ziedu zemes. Taču 60 % no Holandē iepirktajiem ziediem ir auguši dienvidu jaunatīstības valstīs – Kenijā, Zimbabvē, Tanzānijā, Ekvadorā, Kolumbijā. Gaisa transports no šīm zemēm mūsdienās ir lētāks un patērē mazāk enerģijas kā ziedu audzēšana Holandē. Sešdesmit piecu rožu izaudzēšanai Kenijā un transportam tiek patērēts tikpat enerģijas, cik Holandē – septiņu. Kenijā pietiek dabas dotā siltuma un gaismas. Uz algu rēķina, protams, arī var ietaupīt. Ja Holandē darbinieka alga sastāda 38 % no zieda cenas, tad Kenijā tikai 1 %! Tādēļ, lūk, katra trešā pasaulē pārdotā puķe nāk no dienvidiem.

Rozes ceļš no Ekvadoras līdz ziedu salonam

Pirmdiena

7.00 – 10.00 Rozi nogriež un aizved uz iepakošanas halli.

8.00 – 17.00 Ziedus sašķiro pēc garuma un kvalitātes, sasien kūlīšos un ievieto ūdenī vēsā telpā. Tur rozes paliek pa nakti 4oC temperatūrā, to vielmaiņa palēninās, plaukšanas process apstājas.

 

Otrdiena

7.00 Rozes iepako kastēs un atkal ievieto dzesētavā.

12.00 Ziedus ved uz lidostu, muito un atkal novieto dzesētavā.

18.00 Lidmašīna dodas uz Maiami. Naktī ziedus izkrauj Maiami lidostā un nodod Lufthansa pārstāvjiem.

 

Trešdiena

9.00 Rozes atrodas vakuumā Lufthansa noliktavu dzesētavā.

15.00 Iekraušana.

16.00 Lidojums uz Frankfurti.

 

Ceturtdiena

Nakti ziedi pavada lidostas noliktavā (120 C), notiek muitošana.

10.00 Importētājs rozes nogādā savā noliktavā. Pēc kvalitātes kontroles ziedi atkal tiek novietoti dzesētavā.

no 14.00 Ziedus izvēlas lieltirgotāji.

no 16.00 Ziedus ved uz vairumtirgotavu.

 

Piektdiena

6.00 Dortmundes ziedu lieltirgotāja hallē kāds no ziedu saloniem izvēlas ziedus.

Priekšpusdienā floriste ziedus gatavo pārdošanai.

Rožu pušķi nopērk.

 

Tālāko tu jau zini. Frankfurtes lidostā dzirdēju, ka daļa manu māsu lidošot uz Latviju.

Šokējošā matemātika

Cik maksā viena rozīte
kenijietes alga1 cents
pesticīdi, mēslojums1,5 centi
stādāmmateriāls2 centi
saimnieka peļņa3,5 centi
zudumi3 centi
iepakošana1,5 centi
transports uz lidostu7 centi
komisijas nauda3,5 centi
nauda, kas paliek Kenijā  23 centi
 
importa izdevumi7 centi
avio transports3 centi
lieltirgotāja izdevumi17 centi
mazumtirdzniecības
uzcenojums (100 %)
50 centi
pārdošanas cena1,00 eiro

Laimīgāki ziedi un cilvēki

Ir cilvēki, kas, uzzinājuši to visu, nevis tikai nošausminājās, bet gan nolēma rīkoties. Tā 1998. gadā parādījās emblēma “Ziedi no cilvēkus un vidi saudzējošas audzētavas”. Tā ir vispasaules cilvēktiesību organizāciju, arodbiedrību un ziedu tirgotāju iniciatīva «Flower Label Programm» (FLP). šo emblēmu savai produkcijai drīkst pievienot dārzniecības, kas ir izpildījušas cilvēkus un vidi saudzējošas ziedu audzēšanas pamatnoteikumus:

  • iztiku nodrošinošas algas;
  • arodbiedrību brīvību;
  • bērnu darba aizliegumu;
  • rūpes par darbinieku veselību;
  • atbildīgu rīcību ar dabas resursiem;
  • integrētu augu aizsardzību;
  • indīgāko augu aizsardzības līdzekļu aizliegumu.

Šīs programmas ietvaros daudzas darbinieces ziedaudzētavās pirmo reizi ir saņēmušas ilgtermiņa darba līgumus un apmaksātus grūtniecības atvaļinājumus, tiek nodrošināta minimālā alga un sociālās garantijas. Priekšnoteikums emblēmas iegūšanai ir arī normāla darbinieku dzīvesvieta un pietiekošas ūdensapgāde. Darbam ar augu aizsardzības līdzekļiem ir noteikti stingri drošības noteikumi un bīstamākie programmas ietvaros ir aizliegti.

Neesat Latvijā redzējuši šādu emblēmu? Es arī vēl nē, bet ticu – tad, kad sāksim jautāt: «No kurienes puķītes?», kad negribēsim vairs pirkt «ka tik lētāk» un atbalstīt sevis un citu indēšanu, tad parādīsies. Arī pasaulē tas pagaidām ir jaunums. Tāpēc paejiet vienaldzīgi garām košu ziedu saloniem un labāk nopērciet sniegpulkstenītes no māmuļas ielas malā. Tu jau zini, šis raksts nav tikai par rozēm. •

 

http://www.flower-label-program.org