Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Lauku tūrisms Latvijā un Eiropā

Anitra Tooma


Ja lasāt žurnālu pēc kārtas, tad droši vien pašlaik sevī jūtat iedvesmu apceļot ne tikai dzimto zemi, bet apraudzīt arī kaimiņzemes. Latvijā jūtamies kā mājās, bet, dodoties pāri robežai, ir neziņa, vai spēsim sameklēt drošas naktsmājas. Lauku tūrisma asociācija «Lauku ceļotājs» jau ceturto gadu bukletā «Atpūta laukos» rosina apmesties arī Igaunijas un Lietuvas tūrisma mītnēs, un 121. lpp. atrodama informācija par atpūtas iespējām laukos Eiropā. Arī tur visi ceļi ir vaļā.


 

Ekonomikas ministrs Juris Lujāns ir pārliecināts, ka šogad viesu skaits lauku tūrisma mītnēs varētu palielināties vismaz divas reizes. Latvijā tūrisma nozarei 2004. gadā piešķirts apmēram 2,3 reizes lielāks valsts budžeta finansējums nekā pagājušajā gadā – 1,042 miljoni latu, ko lielākoties paredzēts izmantot tūrisma mārketinga pasākumiem. Izdots liels skaits informatīvo materiālu 14 valodās, tie attēlo Latvijas lauku piedāvātos tūrisma produktus. Izdoti bukleti vācu, angļu, krievu, skandināvu, spāņu un citās valodās, sagatavota arī atsevišķa Latvijas kempingu karte.

Vācu tūristi iemīļojuši Latvijas laukus

Saskaņā ar asociācijas «Lauku ceļotājs» statistiku, 2003. gadā tūristu nakšņošanu skaits laukos pieaudzis par 13 %. Īpaši strauji, par 30 %, palielinājies ārzemju tūristu Latvijas laukos pavadīto nakšu skaits. Vietējie lauku tūristi vidēji naktsmītnē pavadījuši 1,22 diennaktis, savukārt ārzemju tūristi – 3,42 diennaktis. Visvairāk naktis Latvijas laukos pavadījuši tūristi no Vācijas – 38 %, otri biežākie viesi Latvijas laukos bijuši nīderlandieši – 15 %, tiem seko franču un zviedru tūristi.

Nīderlandes tūristu skaita pieaugums skaidrojams ar Baltijas valstu popularizēšanas kampaņu Nīderlandes televīzijā, kur tika demonstrēti materiāli par Latvijas laukiem, neskarto dabu un atpūtas iespējām. Tāpēc arī turpmāk Latvija ārzemēs reklamēs tūrisma iespējas. Īpašu uzmanību plānots veltīt arī Krievijas un citu bijušās PSRS valstu tūristiem. Līdz 1. jūlijam paredzēts atvērt Latvijas tūrisma biroju Maskavā. Šobrīd šādi biroji jau darbojas Londonā, Helsinkos un Berlīnē, birojs tiks atvērts arī Stokholmā. Tiks organizētas ārvalstu un vietējo masu mediju pārstāvju vizītes laukos. Tiek domāts arī par vienota Baltijas tūrisma produkta popularizēšanu, izstrādājot vienotus tūrisma maršrutus.

Vai vairāk ir labāk nekā mazāk?

Šobrīd lauku tūrismam ir sezonāls raksturs – puse no kopējā tūristu skaita laukus apmeklējuši vasarā. Tomēr, attīstot un popularizējot dažādas atpūtas iespējas ziemā, iespējams panākt, lai tūristi laukus apciemotu arī ziemā. Par viesu skaitu šajā gadalaikā nevar sūdzēties mītnes, kas atrodas slēpošanas kalnu tuvumā. Tomēr dažu lauku māju saimnieki saka, ka tūristu apkalpošana ziemā izmaksā daudz dārgāk nekā vasarā, jo jārūpējas ne vien par gardu mielošanu un karstu pirti, bet arī par to, lai ikvienā telpā būtu mājīgi silts.

Vai lauku māju saimniekiem joprojām būtu jātiecas, lai viņa saimniecībā gada laikā viesojas pēc iespējas vairāk cilvēku? Patiesībā jau nē, jo tūristu simti aizies, bet nobradātajā vidē pie sasistas siles paliks saimnieks un gan jau viņš nemaz negribētu sagaidīt laikus, kad šajā širpatrebā iemaldītos vairs tikai kāds neizvēlīgs laulības pārkāpējs. Tas, uz ko jātiecas: tūrists viesu mītnē pavada pēc iespējas ilgāku laiku, jo viņam šeit tiek piedāvātas ļoti daudzveidīgas atpūtas iespējas.

Asociācijas «Lauku ceļotājs» prezidente Asnate Ziemele atgādina, ka saskaņā ar Pasaules tūrisma organizācijas datiem pasaulē ar katru gadu pieaug pieprasījums pēc nestandartizētiem un individuāliem tūrisma produktiem, kas ietver dabas un dažādu reģionālo īpatnību iepazīšanu. Tiek meklēts individualizēts, personificēts piedāvājums. Līdz ar to turpmākajos gados prognozējama strauja lauku tūrisma attīstība Eiropā un visā pasaulē. No piedāvātajiem papildus pakalpojumiem Latvijā vispieprasītākie visos gadalaikos bijuši pirts, ēdināšana un aktīvā atpūta, savukārt vasarā pirmajā vietā ir ūdens tuvums.

Jau vairākus gadus ar EK LIFE projekta atbalstu Latvijas tūrisma mītnēm tiek piešķirts «Zaļais sertifikāts», šogad to ieguvušas 17 saimniecības (Latvijā kopā – 53 saimniecības), kas apliecinājušas, ka saimnieko ilgtspējīgi. Sagatavots īpašs piedāvājums «Zaļās brīvdienas», pērn gan tikai 29 % Latvijas ceļotāju atzina, ka viņi, izvēloties vietu, kur pavadīt brīvdienas, ņem vērā šo kvalitātes sertifikātu, toties ārzemnieku vidū tādu bija 48 %.

http://www.eco.celotajs.lv

Viszaļākais bizness

Pašlaik asociācijas «Lauku ceļotājs» datu bāzē reģistrētas 275 lauku naktsmītnes ar 4137 gultas vietām. Salīdzinot ar 2002. gadu, naktsmītņu skaits pieaudzis par 13 %, bet gultasvietu skaits – par 8 %. Es uzskatu, ka «Lauku ceļotāja» vairāk kā desmit gadu ilgais darbs izveidojis lauku tūrismu par viszaļāko biznesa veidu, kāds vien Latvijā sastopams: biroja darbinieki dara visu, lai lauku cilvēkiem nezustu motivācija dzīvot dzimtajā vietā, rodot iespējas strādāt un nopelnīt labu iztiku. Lauku tūrisma uzņēmējiem «Lauku ceļotājs» nodrošina pieredzes apmaiņu, apmācības, saviesīgus pasākumus, vienotus kvalitātes kritērijus. Visa informācija par mītnēm ir atrodama mājas lapā http://www.celotajs.lv, netiek slēpta kontaktinformācija un viesim naktsmājas nav obligāti jārezervē ar Rīgas biroja starpniecību.

VV redakcijas ļaudis visvairāk vilšanās piedzīvojuši, kad bija spiesti nakšņot mītnēs, kas nav «Lauku ceļotāja» biedri: liekas, saimnieki dzīvo vēl padomjlaika interjerā un vīzijās, arī pakalpojumu cenas ir neatbilstošas piedāvātajai kvalitātei. Piemēram, vienā Jelgavas viesnīcā katru reizi, kad naktī gribēju palūkoties pulkstenī, gultā bija jāpieceļas stāvus, jo naktslampas slēdzis atradās sprīdi no griestiem!

Modernais OSIS

«Lauku ceļotājs» iesaistījies Phares programmas interneta sistēmas OSIS izveidē, kas paredz tiešās rezervācijas iespējas lauku tūrisma mītnēs Baltijas valstīs. Jo kā tad pilsētu birojos iesprostotais potenciālais ceļotājs izvēlas atpūtas iespējas? Par atpūtu viņš parasti sāk domāt krietni pēc darba dienas beigām, kad visi informācijas biroji jau ir slēgti. Tad cilvēks pievēršas ikdienas draugam internetam un sāk meklēt savām iedomām par labu atpūtu piemērotu mītni. Labi, ja tur ir lasāmi iedvesmojoši teksti, redzamas dažādas fotogrāfijas, kartes, shēmas un, protams, arī cenas. Tādēļ pavisam labi būtu, ja viņš redzētu, kuras dienas iecerētajā atpūtas vietā jau ir rezervētas. Pēc izvēles izdarīšanas atliek vien nama saimniekam aizsūtīt e-pastu, par visu vienoties un doties atpūsties.

Labs piemērs mājas lapa: http://www.piekuni.lv

Ciemiņu gaidīšanas laiks

Pašlaik viens no svarīgākajiem darbiem ir Eiropas lauku tūrisma kvalitātes pieredzes pārņemšana jaunajās ES dalībvalstīs un to dara arī «Lauku ceļotājs». Lai gūtu priekšstatu par lauku tūrisma attīstību dažādās Eiropas valstīs, «Lauku ceļotājs» salīdzināja 7 dažādu valstu kvalitātes sistēmas un kritērijus un secināja, ka lauku tūrisma produkts un kvalitātes prasības ir ļoti līdzīgas – atšķiras vien kritēriju grupējumi un katras valsts nacionālās īpatnības, kas nodrošina lauku tūrisma produkta vienreizīgumu un izslēdz konkurenci valstu vidū. Tāpēc ir plānots izveidot neitrālu metodoloģiju, kas ļautu salīdzināt dažādu valstu sistēmas, kā arī definētu kopējas minimālās kvalitātes prasības Eiropas valstīs, ko apstiprinās Eiropas lauku tūrisma apvienība «Eurogites», tās biedrs ir arī «Lauku ceļotājs». www.eurogites.org

Vēl Eiropā darbojas ECEAT – Eiropas ekoloģiskā un lauksaimnieciskā tūrisma centrs. Tā ir organizācija, kas attīsta un popularizē tādu tūrismu, kas atbalsta bioloģisko lauksaimniecību, ilgtspējīgu zemes izmantošanu, dabas un vides aizsardzību, lauku attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu.

http://www.eceat.org

Austrija

Lauku tūrismu šajā Lauku tūrisma apvienībā reklamē kā brīvdienas strādājošā zemnieku saimniecībā. Austriešu pirmā klasifikācijas sistēma izveidota 1993. gadā, gadu gaitā tā mainīta vairākas reizes. Interesants ir fakts, ka vērtēšanas komisija šajā valstī sastāv no 3 personām, no kurām vienai noteikti ir jābūt sievietei. Kvalitātes sistēma palīdz klientam izvēlēties savu atpūtas vietu.

Lai konkurence būtu godīga, Austrijas apvienība ir arī noteikusi minimālo cenu katrai kvalitātes kategorijai. Lai iegūtu jebkuru kvalitātes kategoriju, jāsasniedz noteikts punktu skaits, ko noteikusi apvienība. Tā, piemēram, saimnieks var iegūt lielāku punktu skaitu, ja viņš ir apmeklējis apmācības kursus un/vai sagatavojis labu informācijas mapi viesiem. Turklāt ienākumi no brīvdienu dzīvokļiem, kur gultasvietu skaits nav lielāks par 10, netiek aplikti ar nodokļiem. Ar to arī izskaidrojamas salīdzinoši zemās cenas (40–50 EUR) par vienu diennakti.

http://www.farmholidays.com

Francija

Francijas organizācijas «Gites de France» kvalitātes sistēma ir vissenākā – izveidota jau 1955. gadā. Daudzas Eiropas valstis ir no tās daudz pārņēmušas. Paši pirmie kvalitātes noteikumi bijuši ļoti vienkārši – piem., grīdai jābūt vismaz no cementa, mājā jābūt ievilktai elektrībai. Saimnieki bija neapmierināti, jo bieži tūristu mītnēm bija noteikti augstāki kvalitātes standarti nekā pieejami pašu saimnieku mājās. Francijā plašākais piedāvājums ir brīvdienu mājas vai dzīvokļi, ko tulkojumā arī nozīmē vārds «Gites». Šobrīd Francijā inspekcijas veic 2 lauku māju saimnieki un 1 tehniskais speciālists, tomēr viņi arvien vairāk nosveras uz speciālistu apmācību inspekciju veikšanai.

http://www.gites-de-france.fr

Anglija

Lauku tūrisms šeit kļuva populārs 70. gados, kad tradicionālā saimniekošana kļuva nerentabla. Lai darbotos oficiāli un tiktu reklamētas, visām saimniecībām ir jāatbilst Anglijas Tūrisma padomes kvalitātes kritērijiem. Anglijā inspektori kā īsti tūristi nakšņo, brokasto un izmanto citus papildus piedāvājumus lauku mājās, saimniekam tikai otrā rītā pasakot, kas viņi ir, un par šo nakti sniedzot vērtējumu saimniecībai. Tomēr inspektoram ir grūti palikt neatpazītiem pat tādā lielā valstī kā Anglija.

http://www.farmstayuk.co.uk

Igaunija

Igaunijas lauku tūrisma organizācija dibināta tikai 2000. gadā, un tā seko lauku tūrisma attīstībai un popularizēšanai savā valstī. Igaunijai nav izveidota vienota kvalitātes sistēma. Pašreizējā Igaunijas tūrisma padome plāno ieviest Kvalitātes pārvaldes sistēmu, kas iesaka, kā uzlabot vispārējo kvalitāti, nevis ko un pēc kādiem kritērijiem pārbaudīt. Bet tas būtu otrais solis, pirms tiek sperts pirmais. Igaunijas lauku tūrisma organizācija apstiprina nepieciešamību pēc kopējas kvalitātes sistēmas Eiropā.

http://www.maaturism.ee

Rumānija

Dzīves līmenis Rumānijas laukos neļauj ieviest augstas kvalitātes prasības, tāpēc Rumānijas apvienība lauku tūrisma produktu vairāk reklamē kā atrakciju tūristiem – ar savu kultūru, tradīcijām, amatniecību. Šobrīd valsts vēl tikai meklē savas prasības un noteikumus lauku tūrismā.

http://www.antrec.ro

 

Vasarā, 2. un 3. jūnijā, Latvijā notiks starptautiska lauku tūrisma konference, kurā piedalīsies speciālisti no vairākām Eiropas tūrisma organizācijām, un cerams, ka ieradīsies arī Pasaules tūrisma organizācijas ģenerālsekretārs. Šajā konferencē iepazīstinās ar pētījuma rezultātiem par ilgtspējīga tūrisma attīstību Latvijā un «Zaļā sertifikāta» ieviešanas pieredzi, jaunu kvalitātes novērtējuma sistēmu interneta režīmā un interneta rezervācijas sistēmu OSIS. Visa informācija par konferenci – http://www.konferences.celotajs.lv. •