Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Vaidavas Grūbe (Alūksnes raj.)

Septiņavotu (Lībānu – Jaunzemju) Lielais ūdenskritums (Cēsu raj.)

Ūdenskritums Mazajā Kautraka gravā (Rīgas raj.)

Ūdenskritums pie Gobdziņu klintīm (Kuldīgas raj., Skrunda)

Ogres rajonā, Glāžšķūņu ūdenskritumi

Dundagas pagastā Zilo kalnu nogāžu atsegumi

Sete Kvedasas (Guairas) ūdenskritums

Tissisatu ūdenskritums

Pamukkale

Troļļa avotu veidotās travertīna terases

Zeltainā Pūķa jeb Huanglongas ieleja
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Krītoša ūdens burvība

Cik Latvijā ūdenskritumu? To neviens nav noskaidrojis – vai maz iespējams apzināt visus Latvijas ģeoloģiskos pieminekļus? Man Latvijā ir zināmi 125 – 130 ūdenskritumi, taču gan jau to ir vairāk. Mūsu daba ir krāšņa, un pāris metru augsts ūdenskritums ir harmoniska ainavas sastāvdaļa. Turklāt ārzemniekiem, kas interesējas par ūdenskritumiem (ir pat īpašas sabiedriskās organizācijas), maz pazīstamās Latvijas ūdenskritumi ļoti interesē.

Kurš ūdenskritums Latvijā ir augstākais?

Vaidavas Grūbe (Alūksnes raj.) ir 4,2 – 4,3 m augsta. Šis būtu Latvijas augstākais klasiskais ūdenskritums – visu gadu te pār klintīm vertikāli krīt Vaidavas upīte. Taču... vai varam uzskatīt par īstu ūdenskritumu to, ko cilvēks pārveidojis līdz nepazīšanai? Ūdenskrituma augšējo terasi diemžēl sedz mazā HES dambis.

Septiņavotu (Lībānu – Jaunzemju) Lielais ūdenskritums (Cēsu raj.) ir aptuveni 7 m augsts krāčveida ūdenskritums senā avotkaļķu lauztuvē. Ir jau augsts... bet ūdenskritums veidojies cilvēka darbības dēļ. Bez tam ūdens nekrīt vertikāli – tas nolīst pār avotkaļķu bluķiem.

Ūdenskritums Mazajā Kautraka gravā (Rīgas raj.) ir aptuveni 14 m augsts. Taču tas sastāv no divām kaskādēm (augšējā kaskāde attēlā nav redzama), un ūdens tajā tek varbūt tikai pāris mēnešus gadā.

Mazpazīstami ūdenskritumi

Netālu no Gobdziņu klintīm (Kuldīgas raj., Skrunda) atrodas šis 2,2 m augstais ūdenskritums. Atsevišķiem novadpētniekiem tas bija pazīstams, tomēr diez vai bija zināms, ka šī ūdenskrituma tuvumā ir vēl četri ūdenskritumi, tai skaitā arī 3,8 m augsts.

Ogres rajonā, Glāžšķūnī, pār Ogres krastu dolomīta atsegumiem krīt trīs ūdenskritumi. Tie nav augstāki par 1 metru, taču pietiekami izteiksmīgi.

Dundagas pagastā Zilo kalnu nogāzes sāngravās ir skaisti sarkana smilšakmens atsegumi. Vietām pār smilšakmens atsegumiem krīt vairākus metrus augsti sezonāli ūdenskritumi. Attēlā redzamais ūdenskritums netālu no Jušu mājām ir ap 2,5 metrus augsts, – diemžēl attēla uzņemšanas brīdī tajā nebija ūdens.

Pasaules ūdenskritumi

Niagāras ūdenskritums jau 19.gs vidū izraisīja vienu no pirmajiem masu tūrisma viļņiem pasaulē. Mūsdienās simtiem, pat tūkstošiem cilvēku pelna savu iztiku, apkalpojot Viktorijas ūdenskrituma vai Iguasu ūdenskritumu apmeklētājus. Līdzīgu piekrišanu spēj izpelnīties tikai tādi praktiski noderīgi ģeoloģiskie pieminekļi kā dziednieciskie avoti. No ūdenskrituma tā apmeklētājiem gan it kā nekāda labuma nav. Cilvēki pie tiem vienkārši elpo neparasto gaisu, skatās, klausās... un maksā tūkstošiem dolāru un eiro, lai brauktu un uzturētos pie milzu ūdenskritumiem at. Viņi maksās vienmēr – tik ilgi, kamēr pastāvēs cilvēki, nauda un paši ūdenskritumi. Piedodiet manu nežēlīgo praktiskumu, bet šis ir viens no veidiem, kā paskaidrot, ka ūdenskritumi cilvēkiem ir absolūti nepieciešami. Kā viss skaistais.

Zaudētais krāšņums

Mēs neesam vientuļi ar savu skumjo stāstu par applūdināto Staburagu un Liepavotu. Enerģijas trūkums visā pasaulē spiež uz izmisuma soļiem, un zem ūdens daudzviet ir pazuduši pasaules mēroga dabas un kultūras pieminekļi. Vēl skumjāk tas ir tāpēc, ka daudzviet peļņu un citus labumus no šī traģiskā zaudējuma gūst tikai daži cilvēki, tai pat laikā iegrūžot postā pat miljoniem citu cilvēku.

1982.g. uz Parānas upes pie Paragvajas un Brazīlijas robežas sāka darboties pasaules lielākā – Itaipu HES. Līdz ar šo tehnikas sasniegumu cilvēks no kartes izdzēsa pasaules diženāko – Sete Kvedasas (Guairas) ūdenskritumu. Tagad par lielāko pasaules ūdenskritumu bieži uzskata netālo 72 m augsto Iguasu ūdenskritumu... taču 114 m augstajā Guairas ūdenskritumā plūda 7 reizes vairāk ūdens kā Iguasu un 23 reizes vairāk kā tagad plūst Niagāras ūdenskritumā.

Kad skotu dēkainis Džeimss Brūss sasniedza Zilās Nīlas augšteci Etiopijā, viņu sagaidīja viskrāšņākais no iespējamiem ūdenskritumiem – neilgi pēc iztekas no Tanas ezera varenā Nīla veidoja 45 m augstu ūdenskritumu – Tissisatu.

Pēdējos gados Etiopijas krāšņākais dabas piemineklis ir zaudēts. Augšpus ūdenskritumam uzbūvētā Tis Abai II HES lielākas peļņas nolūkos paņem gandrīzvisu Nīlas ūdeni. Joprojām neviens par to nebrīdina tūristus, kas no visas pasaules par lielu naudu atbrauc aplūkot... gandrīz sausu klinti.

Neparastie terasu ūdenskritumi

Daudziem ir pazīstams skaistais dabas brīnums Turcijā – Pamukkale. Te Cokelezas kalnā izplūstošie karstie avoti pārklājuši kalna nogāzi ar koši baltām travertīna terasēm. Pati daba ir izveidojusi neskaitāmus seklus baseiniņus, kuros slinki gulšņā un nākamajam darba gadam enerģiju uzkrāj neskaitāmi atpūtnieki. Turcijas tūrisma industrija nereti pieļauj mazu grēciņu, stāstot, ka šādas terases pasaulē ir vienīgās. Patiesībā līdzīgi savdabīgi ūdenskritumi ir vairākās pasaules vietās.

Troļļa avotu veidotās travertīna terases atrodas vistālāk ziemeļos. Turklāt Troļļa avoti ir Ziemeļpolam tuvākie termālie avoti. Tie atrodas Špicbergenā. Attēlā redzams, kā šīs terases izskatās no 100 m augstuma. Būtu gan pārspīlējums saukt Troļļa avotus par karstajiem avotiem – to ūdens ir tikai 18 oC silts. Tomēr skarbajos Špicbergenas apstākļos tas ir daudz!

Ķīnā, Sečuānas provincē, netālu no Tibetas atrodas Zeltainā Pūķa jeb Huanglongas ieleja. 3,7 km augstumā kalnu ielejā sākas un pēc 3,5 km, 400 m zemāk noslēdzas vienas no pasaules krāšņākajām travertīna terasēm. Ķīnieši terašu ūdenī saskata astoņas dažādas krāsas. Kad meža ieskautajā ielejā iespīd saule, 2300 mazu baseiniņu iemirdzas dzidri smaragzaļā, tirkīzzilā un citās krāsās.

 

Gatis Pāvils

 

Valsts Ģeoloģijas dienesta mājaslapā http://www.vgd.gov.lv ir iekļauta ūdenskritumu mājaslapa, ko sagatavojis Gatis Pāvils. Iesaku doties uz šo mājas lapu un uzzināt daudz vairāk par Latvijas un pasaules ūdenskritumiem.