Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Zaļā budžeta reforma

Jānis Brizga, SO «Zaļā brīvība»


Zaļā budžeta jeb vides fiskālā reforma ir viens no vides politikas ekonomiskajiem instrumentiem*. Tās mērķis ir ilgtspējīgu patēriņa un ražošanas modeļu veicināšana un sabiedrisko izdevumu «apzaļumošana» (tai skaitā – zaļais valsts iepirkums, subsīdiju reforma u.tml.), tādejādi panākot vides kvalitātes uzlabošanos un piesārņojuma samazināšanos.


 

Zaļā budžeta reforma tiek veikta:

  • novirzot nodokļu nastu no darbaspēka (samazinot iedzīvotāju un/vai uzņēmumu ienākuma nodokļus un sociālo nodokli) uz dabas resursu izmantojošām un piesārņojošām nozarēm;
  • veicot subsīdiju reformu (izskaužot videi nedraudzīgās subsīdijas) un nodrošinot atbalstu videi draudzīgām nozarēm (piemēram, bioloģiskajai lauksaimniecībai);
  • ieviešot sociālos un energoefektivitātes pasākumus, kā arī izmantojot tādus fiskālos mehānismus kā zaļais valsts iepirkums, atbildība par vidi, depozītu fondi u.tml.

Tādā veidā tiek palielināti iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumi (pirktspēja), ierobežota dabas resursu izmantošana (piemēram, mežu izciršana un lēts kūdras eksports) un palielinātas piesārņojošo nozaru izmaksas. Šāda reforma gan prasa padziļinātus pētījumus par izmaiņām nodokļu likmēs un reformas ietekmi uz ekonomisko, sociālo un vides sektoriem, kā arī būtiskas izmaiņas valsts ekonomiskajā sistēmā.

Taču šai pārejai ir daudz pozitīvu iezīmju, jo tā tiek nodrošināta labāka dzīves kvalitāte un ilgtermiņa labklājība. Šo pieeju atbalsta ne tikai vides aizsardzības organizācijas, bet arī starptautiskas organizācijas: OECD, patērētāju tiesību aizstāvji, arodbiedrības un vairākas biznesa apvienības.

Zaļo valstu pieredze

Zaļā budžeta reforma un tai sekojošais piesārņojuma samazinājums valstī arī samazinātu ar vides renovāciju saistītās izmaksas un palielina konkurētspēju. Konkurētspēja pieaug gan cilvēkintensīvajās nozarēs, jo tiek samazinātas ar darbaspēku saistītās izmaksas, gan vides nozarē (energoefektivitāte, zaļais dizains, atkritumu pārstrāde u.tml.), jo tiek radīti labvēlīgi apstākļi (palielināts pieprasījums un valsts atbalsts) šīs nozares attīstībai. Piesārņojuma samazināšana tagad palielina valsts konkurētspēju nākotnē. Potenciālo konkurētspējas pieaugumu apliecina arī pieredze ES, kur valstis ar augstākiem vides standartiem un nodokļiem nekad nav zaudējušas savas priekšrocības citām valstīm. Piemēram, Dānija, kas ir viena no vadošajām valstīm zaļā budžeta ieviešanā, tagad ir kļuvusi par vadošo valsti vēja turbīnu ražošanā. Pēc Dānijas arodbiedrību aprēķiniem šī nozare ir arī radījusi 28 000 jaunu darbavietu. Arī Zviedrijā, kur aktīvi tiek ieviesta zaļā budžeta reforma, nesens pētījums pierāda, ka vides tehnoloģijas un vides konsultācijas Zviedrijā drīzumā varētu kļūt par vienu no vadošajām eksporta nozarēm. Aprēķini Vācijā rāda, ka līdz 2005.gadam tiks radītas 90 000 jaunu darbavietu, galvenokārt energoefektivitātes iekārtu un sabiedriskā transporta sektoros. Tās kompensēs darbavietu zudumus ogļraktuvēs.

Vides nodokļi

  • nodrošina netiešo vides izmaksu integrāciju videi kaitīgu preču un pakalpojumu cenās, tādejādi nodrošinot tirgus korekcijas un radot izmaiņas patēriņa modeļos;
  • rosina uzņēmumus samazināt piesārņojumu pie zemākajām izmaksām un samazina nepieciešamību pēc plaša piesārņojuma monitoringa, kas parasti ir dārgs, turklāt vides nodokļiem ir īpaša priekšrocība, cīnoties ar difūzajiem piesārņojuma avotiem (piemēram, CO2 nodoklis ietekmētu transporta radītos izmešus);
  • veicina efektīvāku un videi draudzīgāku tehnoloģiju un tehnikas izmantošanu, tādējādi samazinot kaitējumu videi;
  • palielina valsts ienākumus, kas var ļaut samazināt tirgu kropļojošu nodokļu un subsīdiju apjomus un potenciāli palielināt nodarbinātību.

Vai zaļi dzīvot ir izdevīgi?

Viens no kritiskajiem faktoriem, ko bieži vien izmanto politiķi un citas grupas, lai kritizētu zaļā budžeta ideju, ir cenu pieaugums. Tas, protams, ir pamatots, jo, palielinot nodokļus, piemēram, naftas produktiem, pašreizējā situācijā, kad daļa enerģijas Rīgā tiek iegūta no mazuta, celtos siltā ūdens un elektrības cenas. Tas var atstāt arī negatīvu iespaidu uz nozarēm, kuras patērē daudz enerģijas. Taču, no otras puses, energoražotāji un patērētāji būtu vairāk motivēti ieviest jaunākas tehnoloģijas un taupīt resursus.

Patiesībā lielākas problēmas var rasties tieši maznodrošinātajiem (pensionāriem, bezdarbniekiem, studentiem u.c.), kuriem jau tagad nav līdzekļu savu vajadzību apmierināšanai. Taču kā nodrošināt sociālo taisnīgumu. Piemēram, diferencētas nodokļu likmes – jo automašīna dārgāka un ar lielāku motoru, jo lielāks nodoklis. Var akcentēt vairākus ieteikumus, lai samazinātu reformas negatīvo ietekmi uz ienākumu sadali.

  • Līdzīgs (50:50) sociālo nodokļu samazinājums gan darba devējiem, gan ņēmējiem (līdzīgi kā Vācijā). Tas ļauj samazināt bezdarbu, jo samazinās darba devēju sociālās izmaksas un var kompensēt darba ņēmējiem augstākas cenas.
  • Vairāk samazināt sociālo nodokli cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem (līdzīgi kā Vācijā).
  • Speciāli sociālo kompensāciju mehānismi (plaši lietoti Zviedrijā). Maznodrošinātie, kuri negūst labumu no sociālo un ienākuma nodokļu samazinājuma, var izmantot citas sociālās kompensācijas. Piemēram, sociālie pabalsti (bezdarbnieku un bērnu pabalsti, pensijas, studiju granti u.c.) vai ienākuma nodokļa atlaides cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.

    Iespējas Latvijā

    Latvijā pašlaik ir 7 nodokļi, un vides nodokļu jomā par būtiskāko ir uzskatāms dabas resursu nodoklis (DRN). Ar to tiek aplikta derīgo izrakteņu ieguve, piesārņojums, atkritumi un iepakojums, kā arī videi kaitīgu preču imports un realizācija. Tas ir labs piemērs fiskālās reformas aizsākšanai.

    Lai ieviestu zaļo budžetu, Latvijā būtu jāveic pētījums par to, kā šāda reforma ietekmētu vides stāvokļa uzlabošanos un kādas būtu tā sekas dažādās tautsaimniecības nozarēs, kā arī jānovērtē potenciālā ietekme uz dažādiem sabiedrības slāņiem. •

     

    * Vides politikas Ekonomiskie instrumenti veicina videi draudzīgu dzīvesveidu un nodrošina minimālu piesārņojumu:

    • fiskālies instrumenti: vides nodokļi (dabas resursu, piesārņojuma un infrastruktūras), Zaļā budžeta reforma (arī saukta par vides vai ekoloģisko nodokļu (fiskālo) reformu), nodokļu diferenciācija un stimulēšana (atvieglojumi kredītiem un investīcijām u.tml.), valsts subsīdiju reforma;
    • fiskālie mehānismi: zaļais valsts iepirkums, atbildība par vidi, depozītu fondi u.tml.;
    • citi instrumenti: vides marķējumi, brīvprātīgās vienošanās, Vides pārvaldības shēmas (EMAS) u.tml.

     

  •