Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Dzīvnieki sapņo

www.TvNet.lv


Kurš teicis, ka dzīvnieki neredz sapņus? Redz, un pat ļoti spilgtus. Piemēram, žurkām pat var noteikt, ar kādu ātrumu viņas sapnī skrien. Bet putni sapnī dzied!


 

Jau no skolas sola visiem zināms: pēc Ivana Pavlova klasiskās teorijas lielāko dzīvnieka uzvedības daļu nosaka instinkti un nosacītie refleksi. Dzīvniekiem nav dota apziņa un viss ar to saistītais, tai skaitā arī uzkrātās pieredzes izvērtēšana. Pieņemts uzskatīt, ka sapņi ir apziņas neatņemama daļa, bet, secinot no iepriekš sacītā, dzīvnieki nevar redzēt pilnvērtīgus sapņus.

Izrādās, sapņi un pieredzes izvērtēšana ir visciešākajā veidā saistīti. Pērn amerikāņu zinātnieki noskaidroja, ka sapņos cilvēks bieži izdzīvo tās darbības, kuras veicis dienā. Pie kam tad, kad viņš jebko dara pirmoreiz, teiksim, sēžas pie auto stūres, viņa sapņi ir spilgtāki. Vēl vairāk, cilvēki, kas sirgst ar atmiņas zudumu un ir slikti apmācāmi, gandrīz neredz sapņus.

Nesen Masačūsetsas Tehnoloģiskā institūta pētnieki atklāja, ka laboratorijas žurkas pēc tam, kad visu dienu skraidījušas pa labirintiem, tāpat kā cilvēki no jauna pārdzīvo to, ko darījušas dienā. Zinātnieki pieslēdza žurku smadzenēm elektrodus tajās vietās, kur cilvēkiem formējas atmiņas par savām darbībām. Viņi veica smadzeņu aktivitātes pierakstus gan tajā laikā, kad žurkas staigāja pa labirintiem, gan miegā. Tāpat kā cilvēkiem, žurkām miegā raksturīgas dažādas smadzeņu aktivitātes fāzes. Liela nozīme ir tā saucamajai ātrā miega fāzei, kad gulošā acis ātri kustas zem aizvērtiem plakstiņiem. Uzskata, ka tieši tad cilvēks redz sapņus. Žurku smadzeņu biostrāvas, ko zinātnieki fiksēja miegā šajā fāzē, apbrīnojami sakrīt ar dienā reģistrētajām biostrāvām. Salīdzinot tās, zinātnieki varēja pateikt, kurā konkrētā brīdī žurka sapnī redzēja noteiktu labirinta pagriezienu vai balvas saņemšanu par izpildīto uzdevumu. Var pat noteikt, ar kādu ātrumu tā sapnī skrien.

Pētnieku grupas vadītājs Metjū Vilsons ir pārliecināts, ka biostrāvu sakrišana nevar būt nejauša: daba noteikti tajā ko ielikusi. Ir jau pierādīts, ka cilvēks labāk risina uzdevumus, kad redz tos sapņos. Bet eksperimenti ar žurkām rāda, ka sapņi var būt nākamās dienas ģenerālmēģinājums. Tāds mēģinājums smadzenēm vajadzīgs, lai veiksmīgāk apgūtu jau esošo pieredzi. Smadzenes veido loģiskus sakarus starp jauno pieredzi un to, kas jau apgūts.

Jāpiemin arī tas, ka pērn biologi no Čikāgas universitātes atklāja, ka dziedošie putni sapnī redz, kā viņi dzied. Tas norāda, ka sapņi gandrīz katram dzīvam organismam ir ne tikai atpūtas un spēku atjaunošanas veids. Acīmredzot, tas ir sens nervu sistēmas mehānisms, kas nepieciešams, lai efektīvi mācītos un apgūtu jauno pieredzi.

Un tātad, ja dzīvnieki tik aktīvi izvērtē nodzīvoto dienu, vai drīkstam teikt, ka visa viņu uzvedība pakļauta tikai nosacītajiem refleksiem un iedzimtiem instinktiem? Vai viņi tiešām ir tik «stulbi»? Katrs jebkuras dzīvas radības īpašnieks atradīs simtiem iemeslu apšaubīt «klasiķu» apgalvojumu patiesumu. Kas zina, varbūt pavisam drīz radīsies jauna zinātnes disciplīna – mājdzīvnieku psihoanalīze? •