Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 2 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Dzīvot Vakarbuļļos...

Ināra Kaija


Kā zināms, Rīga ir sadalīta sešās nevienlīdzīgās daļās: 3 rajonos un 3 priekšpilsētās – Centra, Kurzemes un Ziemeļu rajoni, Vidzemes, Latgales un Zemgales priekšpilsētas. Kādreiz, protams, bija vienkāršāk, Rīgā bija tikai rajoni skanīgiem nosaukumiem: Ļeņina, Kirova, u.tml., vienota ideoloģija, vienota izaugsme. Tagad katram rajonam un priekšpilsētai ir savs ekologs, kurš strādā arī pie sava rajona/priekšpilsētas izaugsmes un savā ziņā (pozitīvā, protams) varbūt ir arī ideologs, tomēr šīs sešas Rīgas daļas ir visai atšķirīgas, tālab «VV» nolēma izdibināt, kas paveikts katrā no «lauciņiem» un kādas ieceres tur mīt. «VV» vispirms devās pie Rīgas pilsētas domes Pilsētvides pārvaldes Pilsētvides uzraudzības nodaļas Kurzemes rajona galvenās speciālistes – ekoloģes Līvijas Gintneres.


 

Ekologa darbības sfēra ir visai plaša, jo, kā pastāstīja Gintneres kundze – tā ir gan celtniecības projektu izvērtēšana, gan nesakopto vietu apsekošana kopā ar Pašvaldības policiju un Vides reģionālo pārvaldi. Notiek sadarbība ar Izpildirekciju un rajona skolām, it īpaši apkārtnes sakopšanas darbos. Katru gadu notiek konkursi par zaļāko un sakoptāko skolu. Kopā ar Pašvaldības policijas ekonomikas nodaļu regulāri tiek rīkoti reidi pa tirgiem un kapiem. Tātad faktiski ir jārūpējas un jāzina viss – par jebkuru vietu un vietiņu, kas tur notiek un kāpēc.

Sarežģītais Kurzemes rajons

Kurzemes rajonā, atšķirībā no dažiem citiem Rīgas rajoniem, ir trīs Dabas liegumi, Piejūras Dabas parks, divas pludmales, ostas, kur ir gan termināli, gan koku un akmeņogļu pārkraušanas vietas, vārdu sakot, viss iespējamais. Ir arī upes - Daugava, Lielupe, Buļlupe un Rīgas jūras līcis. Problēmu tātad pietiek. Arī mežu, šķiet, visvairāk ir tieši Kurzemes rajonā. Ir arī pļavas – Spilves pļavas, kuras iznomā A/S «Bulduri» lopbarības iegūšanai. Tas viss Rīgai ir visai netipiski.

Kurzemes rajonam piekļaujas tādas attālas vietas kā Bolderāja un Daugavgrīva un platības ziņā tas ir vislielākais Rīgas rajons. Viena no problēmām ir abas pludmales – Rītabuļļu un Daugavgrīvas pludmale, jo tās nav iekārtotas. Pēdējos trīs gadus no maija līdz oktobrim tiek nodarbināti cilvēki, kuri kopj Daugavgrīvas lieguma teritoriju un arī pludmali, kā arī Lielupes un Buļļupes krastus un Vakarbuļļu liegumu.

Kurzemes rajonā, kā visur, notiek aktīva celtniecība, un tad sākas arī problēmas ar pamestajiem mazdārziņiem un zemēm. Visas privātās zemes ir okupētas, bet pēdējā laikā pārādās tendence būvēt daudzstāvu mājas – privātīpašnieki pārdod tādus zemes gabalus, kuros atrodas parks vai arī, piemēram, iekškvartālu teritorijas, pret ko savukārt protestē iedzīvotāji. Imantā vien tuvākajā laikā paredzēts celt 10 daudzdzīvokļu mājas.

Kas plānots tuvākākajā laikā

«Mums ir daudz, t.s., pilsētas zemes, kurās atrodas zaļās teritorijas,» – stāsta Līvija Gintnere, «Piemēram, Āgenskalna priedēs ir teritorija, kas līdzinās parkam, tomēr šai vietai nav parka statusa. Mēs ceram saņemt līdzekļus no Vides departamenta šādu vietu kopšanai. Sāpīgākais punkts ir tieši pilsētas zemes, ko neapsaimnieko namu pārvaldes. Ja mēs spēsim atrisināt šo jautājumu, viss rajons tikai iegūtu tīrības un sakārtotības ziņā. Protams, arī pludmales ir ļoti smaga problēma, jo peldvietas nav iekārtotas, bet apmeklētāju ir ļoti daudz. Rītabuļlos nav pat īstas autostāvvietas, tur aizvien rodas sastrēgumi, iedzīvotāji sauc policiju. Pludmalēs nav ne ģērbtuves, ne tualetes, vārdu sakot, tur nav nekā. Daugavgrīvā ir liels dzīvojamais masīvs un visi iedzīvotāji vasarā, dabiski, dodas uz pludmali un, kas nu kuram lieks, tas tur arī paliek.»

Duglāzijas, melnās priedes, kalnu kļavas...

Gintneres kundzei ir sapnis, ko realizējot, iegūtu mēs visi. Bolderājā ir tekstilnieku parks, ļoti vecs, 19.gs. tur bijusi tekstilrūpnīca un kādreizējais īpašnieks šo parku iekārtojis. Šobrīd parks ir ļoti nolaists, bet tur ir daudz vērtīgu koku: duglāzijas – melnās priedes, kalnu kļavas, interesanti košumkrūmi. Kopā ar profesoru Zvirgzdu Līvija Gintnere 1999. gadā apsekoja šo vietu un tika pat izdota grāmata par svešzemju kokiem. Parkam nav īsta saimnieka, bet sakārtot to var.

Prieks par katru sakārtoto vietiņu, piemēram, Slokas ielas un Kurzemes prospekta stūris, kur uzcēla lielveikalu. Šis stūris bija kokiem un krūmiem aizaudzis, visīstākie džungļi pilsētas vidū, tagad iestādīti skujeņi, iekārtots bērnu laukums.

Augstākais Rīgas kalns – Dzegužkalns

Vasarā izstaigāju Dzegužkalnu, kur, maigi izsakoties, viss bija pamatīgi apdrupis un noplucis, bet decembra sākumā «Panorāmā» ieraudzīju pavisam citu Dzegužkalnu.» «Jā», apstiprina Gintneres kundze, «Pēc rekonstrukcijas tur tagad ir ļoti skaisti. Beidzot iekārtotas kulturālas tualetes, ir bērnu laukums, piestādīti skujeņi, eglītes, krūmiņi, nostiprinātas nogāzes ar krūmiem, uzlikti jauni soliņi. Patlaban, kad kokiem nokritušas lapas, varbūt neizskatās tik labi, bet pavasarī būs ļoti skaisti, jo vēl tiks stādītas arī puķes. Pie estrādes uzbūvēta jauna ēka, lai koncertu laikā māksliniekiem būtu kur pārģēbties, tur būs arī kabineti parka darbiniekiem. Dzegužkalna rekonstrukcija, manuprāt, ir izdevusies. Tur pastaigājas mātes ar bērniem, veselām kompānijām nāk gados vecākas kundzītes, bet tuvīnā bērnudārza bērniem tā ir kā īsta medusmaize!»

Nordeķi, vecās muižiņas un SIA «Māris Gailis»

Arī Nordeķu muižas parkā gaidāma rekonstrukcija un te nu jāpiemin Dzegužkalna un Nordeķu parka pārvaldniece Inta Bergmane, kas ir ļoti enerģisks cilvēks un Pārdaugavas patriote. Nordeķu parkā jau tagad ir gan tiltiņi, gan soliņi, viņi sadarbojas ar koktēlnieku Ģirtu Burvi, kura skulptūras redzamas abos parkos, bērnu laukumā ir speciālas koka šūpolītes un slīdkalniņi. Kurzemes rajonā ir daudz veco muižiņu, bet to īpašnieki mainās un tādēļ sakārtošanas darbi norit lēni. Toties Ķīpsala atdzimst! Varbūt pati Ķīpsalas priekšpuse nav īsti veiksmīga – «Olimpija», Tehniskā universitāte, baseins, tā ir nosacīti jauna apbūve, bet tālāk Ķīpsalā, kur tiek atjaunota Ģipša rūpnīca, tur būs brīnišķīgi dzīvokļi un Daugavā uz pontona – kafejnīca! Ķīpsala tiek atjaunota, ievērojot vēsturisko stilu, ja piever acis uz Gaiļa rindu mājām un citām būvēm, kurām nav nekāda stila pazīmju, vienīgi «ekskluzīvā». Tomēr Gintneres kundzei, kā sava rajona speciālistei, ir cits skatījums un viņa apgalvo, ka tas ir tikai sākums.

Koku zāģēšana, atkritumu izgāztuves

Arī Kurzemes rajonā, tāpat kā visur, notiek patvarīga koku izzāģēšana. Gintneres kundze, bez visiem zināmajiem gadījumiem, izstāsta kādu kuriozu. Grīvas dzīvojamā masīvā ticis apcirsts kāds bērzs, jo, lūk, sētnieces vīrs gribējis palīdzēt savai sieviņai – novākt šo koku, lai rudenī būtu jāvāc mazāk lapu! Kalnciema ielā 35 «vienā vēsā mierā» apzāģēta ieva, lai tā neuzkristu uz mašīnas un tamlīdzīgu gadījumu ir daudz, neies jau «krāmēties» ar apstādījumu inspekciju! Tomēr Gintneres kundze uzskata, ka cilvēki, kaut pamazām, tomēr kļūst apzinīgāki. Pavaicāju, kas notiks, ja visi kļūs apzinīgi, vai nepietrūks darba? Gintneres kundze iesmejas: «Tā nebūs nekad! Ir tik daudz darāmā! Pagājušajā nedēļā braucām uz Bolderājas mežiem, kur izbērti gan būvgruži, gan sadzīves atkritumi. Jūrmalas gatves meži tāpat ir piemēsloti. Cilvēki nenoslēdz līgumus par atkritumu izvešanu un nav jau teikts, ka to dara tikai mūsu rajona iedzīvotāji, brauc jau arī no citiem rajoniem. Īsta Šanhaja paveras Bolderājas šosejas malā, ostas teritorijā, kur ir mazdārziņi un būdiņas. Šo teritoriju ļoti vajadzētu sakārtot, un, lai gan var saprast, ka cilvēkiem gribas savu zemes pleķīti, kur parušināties, tomēr jārisina arī jautājumi par atkritumu konteineriem. Tomēr šis rajons ir ļoti skaists.» L.Gintnere sevišķi izceļ Vakarbuļļus: «Man šķiet, tur dzīvo izredzētie! Protams, arī viņiem tur nav nemaz tik viegli, kad sākas plūdi, bet dzīvot vienlaikus Rīgā un tik skaistā vietā, tas tomēr ir kas īpašs! Un pavasarī tur zied armērijas! Man ļoti gribētos, lai cilvēki kļūtu apzinīgāki, lai viņi cienītu mūsu un citu cilvēku darbu. Daugavgrīvā mēs uzlikām informācijas zīmi – Daugavgrīvas liegums, bet nu tā ir jau saskrāpēta, aprakstīta, salauzīta. Uzlikām zīmi «Iebraukt aizliegts», bet to kāds pēc mirkļa ņem un nolauž. No visas sirds vēlos, lai cilvēki tiešām cienītu citu darbu un arī paši piedalītos kārtības uzturēšanā.» •