Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Zaļās lapas kalendārs

Nu, ko, aidā uz priekšu! Zaļā lapa trīsuļo vējā augstu ozola lapotnē starp tūkstošiem sava vārdu māsu, viņai laiks ir sācies. Ko no savas pasaules viņa mums parādīs? Vai spēsim to sajust un saprast?

Jūnijs

Pēc pirmā patīkamā, vasarīgā siltuma maijā ir iestājies vēsāks laiks. Dodos kārtējā griežu uzskaitē. Uz sarkanīgā debess fona tumši iezīmējas egļu silueti, no meža dzirdamas skaļas meža strazdu balsis. Skan vakara koris. Tālumā dzirdamas pūcēnu balsis. Tur jau viņi ir, jāpaiet pa aizaugušu lauku un vienā liepu alejas kokā binoklī ir viegli saskatāmi trokšņotāji. «Psīk, psīk, psīk!» un divi mazuļi ceļas spārnos un ielido biežņā. Trešais paliek un groza galvu. Tuvējā priedulājā trokšņo vakarlēpis. Beidzot labības laukā var sadzirdēt pirmo šīvakara griezi.

Griez, griezīte, griez
Pār Latvijas tīrumiem

Jā, Latvija ir griežu zeme, vēl jau ir. Un ir mums vietas, kur griezes nevis griež, bet kā ornitologi saka – vārās. Kaut gan – cik daudz ir pamestu un aizaugušu pļavu, kuras pakāpeniski un nenovēršami pārvēršas par krūmājiem. Dieva pamesta zeme – par tādu mēdz sacīt. Vienā ziņā tas ir pat labi. Vēl jau neesam ieviesuši moderno ķimizāciju, bet vai ilgi tā būs? Vai pratīsim mācīties no rietumnieku kļūdām, kuri daudzviet savu dabu jau ir «sakārtojuši», pie tam ieguldot prāvus līdzekļus. Mēs to nevarētu atļauties.

Griez, griezīte, griez
Cik ilgi vēl?

Jūlijs

Debesīs lēni slīd zeltaini mākoņi. Augstu gaisā jautri sasaukdamās šaudās svīres, sienāži čirkst visās malās. Bula laiks Latvijā. Dienvideiropas karstums ir sasniedzis mūs. Saule lēnītēm grimst aiz mākoņa maliņas. Rudzi vareni padevušies. Novakarē izbaudu lauku lijas medību lidojumu virs barības lauka. Dabas Dievišķais Mirklis ir klāt. Putns apmet vairākus lokus, planē, plivinās, līdz beidzot pazūd skatam. Sajūta ir brīnišķīga, vēl viens piedzīvojums dabā jeb «dabiņā» - kā to bieži domās uzrunāju. Šādi mirkļi ir ik brīdi, tikai - cik bieži mēs šajā modernajā un stresa pilnajā pasaulē esam gatavi to izbaudīt. Harmonija dabā ir ik uz soļa un visdažādākajos veidos. Gadu tūkstošiem dažādas sabiedrību formācijas ir tiekušās to sasniegt, bet – nekā. Kļūdas un maldi turpinās. Cilvēku darbība ir neprognozējama, daudz kas tiek pārveidots, pēc tam daba tiek «reanimēta» līdz cilvēkprāt pieņemamam stāvoklim.

Augusts

Laiks nemanāmi tiecas uz rudens pusi. Jaunie stārķi jau izmēģinājuši spārnus un atpūšas uz elektrolīniju stabiem. Dzērves pulcējas baros uz nopļautajiem mistra laukiem un barojas līdz tumsai. Zivju gārņi laidelējas gar upes krastu. Augusta noskaņa dabā. Prātā nāk Vika vārdi par īsās Ziemeļzemes vasaras smeldzošo skaistumu.

Saulainā, bet reizē arī mākoņainā dienā parādās mazais ērglis un planējot met slaidus lokus virs pļavas. Kamēr apceru dabas varenību, putns pazūd aiz mākoņiem un atkalredzēšanās ir pēc labas pusstundas. Vienā naktī nolīst pusmēneša norma un tas atvieglo zivju un citu ūdens iemītnieku stāvokli. Jā, mums vēl ir šī bioloģiskā daudzveidība, bet, cik bieži mēs reāli protam novērtēt ko tas nozīmē? Nāk prātā Imanta Ziedoņa teiktais – bijība pret pasauli. Modernajā saimniekošanā tādi jēdzieni laikam neiekļaujas. Gadu tūkstošiem cauri mūsu senči caur šo bijību pret dabu ir saglabājuši šo daudzveidību. Tā ir lielākā mūsu bagātība. Ko tālāk? Dzīvosim, redzēsim... Daudz tiek runāts un rakstīts par mazo HES problēmām, diemžēl, lielākoties par vēlu. Kāda vairs tur dabas daudzveidība – bez komentāriem... Ļoti iespējams, ka tālākā perspektīvā mums «spīd» darbiņi pie dažu sugu atjaunošanas programmām, tikai, par kādu cenu? Jo, bieži vien, sasniedzot kritisko robežu, vairāk nav ko atjaunot.

Septembris

Pirmās salnas uznāk agri. Rītos dzestrs, bet patīkams gaiss. Smaržo pēc āboliem. Lietavas ir pagājušas, laiks – saulains un jauks. Gubu mākoņi debesīs gluži kā jūlijā, uz ūdens ne pūsmiņas. Jautri sasaucas cielavas. Sienāzis domīgi skatās, tad dodas savās gaitās. Lauka baloži demonstrē lidošanas trikus. Dzērvju bari ir kļuvuši daudz lielāki. Pierastas dabas skaņas Latvijā. Gaisā planē peļu klijāni, saulainās dienās paceļoties augstu, augstu. Siltā laika ietekmē lapu zaļums atkāpjas negribīgi un tikai reti var ieraudzīt pa sarkanīgam kociņam. Ieilgusī atvasara ir pavisam burvīga, tās nekad nebūs par daudz.

Dažas dienas kļūst nedaudz vēsākas, pēc tam atkal uzpūš dienvidvēji. Saules enerģija ir unikāla, tā ir iemiesojusies visos dzīvības veidos – no dzērveņogas līdz pat cilvēkam.

Oktobris

Nekas nav mūžīgs un jauko atvasaru pakāpeniski nomaina rudenīgāks laiks. Kārtējās Eiropas putnu dienas ir klāt! Rīts ir uzausis ar biezu miglu. Nekas vēl neliecina par putnu migrāciju. Migla atkāpjas ļoti negribīgi, uzpūš austrumvējš un ir jau saskatāms pirmais žubīšu bariņš. Saule brien cauri miglai, pakāpeniski kļūst siltāks. Sāk migrēt plēšputni – zvirbuļvanagi pa vienam, peļu klijāni – baros. Daba atkal pavērusi vienu lielisku lappusi. Lido ziemeļu gulbji. Zosis gan nav redzamas, iekšējais pulkstenis tām liek nesteigties.

Nedēļu vēlāk intensīvi migrē arī zosis. Milzīgs, nogurušo zosu bars rietošās saules staros zemu debesīs «velk» līdz tuvējam purvam. Atpūta ir nepieciešama. Cik no šī bara sagaidīs pavasari?

Novembris

Sīļi steidz vākt krājumus ziemai. Pelēkie strazdi lidinās bariņos, vai atkal gaidāma silta ziema? Pievakares mākoņainās debesis pielīst ar trompetējošām skaņām – lido paliels ziemeļu gulbju bars. Mežā vēl redzamas pirms varenā oktobra sniega izaugušās sēnes. Dabas miegainība ir tikai šķietama. Temperatūra ir uzkāpusi līdz +10 grādiem un laiks drīzāk atgādina pavasari. Dzīvība turpina savu gaitu. Cīnāmies ar lašu bendētājiem. Labi, ka vēl tā. Bieži vien neuzskatām cilvēkus par vērtību, kur nu vēl kaut kādus lašus! Domāšanas primitīvisms bieži dominē. Darbu steigā nav atlicis laika uzmest skatu varenākajam ozolam apkārtnē. Zaļā lapa ir beigusi savu sūtību, piekļāvusies zemei, lai pavasarī dotu spēku vērties jauniem pumpuriem. Kopā ar tūkstošiem vārda māsu jau ir iekļāvusies bezgalīgajā dabas apritē, lai atnāktu citā veidā no jauna. Lai izdodas!

 

Aivars Meinards, skolotājs no Limbažu rajona Brīvzemnieku pagasta